Bārenis

Šis raksts ir par bērniem, kuriem ir miruši vecāki. Par amerikāņu trilleri un šausmu filmu skatīt rakstu Bārene (filma).

Bārenis ir bērns, kura vecāki ir miruši vai ir atzīti par mirušiem.^[1] Latviešu valodā bāreņi tiek dēvēti arī par sērdieņiem un bārabērniem.^[2][3]

Bērnu tiesību aizsardzības likums definē bāreni kā bērnu, kura vecāki ir miruši vai likumā noteiktajā kārtībā ir atzīti par mirušiem. Taču bērni, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, likumā tiek definēti kā bez vecāku gādības palikuši.^[1]

Tautas izpratnē bārenis var būt bērns, kurš ir zaudējis abus vecākus (vai vienu vecāku).^[4] Tiek izmantots arī termins "pusbārenis", lai apzīmētu bērnu, kas ir zaudējis vienu no vecākiem.^[5]

Bāreņi attīstītajās valstīs ir salīdzinoši reti, jo lielākā daļa bērnu var sagaidīt, ka bērnību pārdzīvos abi vecāki. Daudz lielāks bāreņu skaits ir kara plosītās valstīs, piemēram, Afganistānā.

Ķīnā, 2005. gadā Civillietu ministrijas veiktā aptauja parādīja, ka valstī ir aptuveni 573 000 bāreņu, kas jaunāki par 18 gadiem.^[6]

Saskaņā ar Krievijas ziņojumiem no 2002. gada, 650 000 bērnu bija izmitināti bērnu namos. Bērnu nami bāreņus pārtrauc izmitināt 16 gadu vecumā, un 40%, kas bērnu namus atstāj, kļūst par bezpajumtniekiem, bet 30% kļūst par noziedzniekiem vai izdara pašnāvības.^[7]

Latīņamerikā ielu bērni ir plaši izplatīti; daži lēš, ka Latīņamerikā ir pat 40 miljoni ielas bērnu.^[8] Lai gan ne visi ielas bērni ir bāreņi, visi ielas bērni strādā un daudziem nav ievērojama ģimenes atbalsta.^[9]

Amerikas Savienotās Valstīs aptuveni 2 miljoniem bērnu (jeb aptuveni 2,7% no visiem bērniem) ir mirusi māte vai tēvs. Aptuveni 100 000 bērnu ir zaudējuši abus vecākus.^[10]

Bāreņi plaši parādās literatūrā kā literārie varoņi, īpaši bērnu un fantāzijas literatūrā.^[11] Vecāku trūkums liek varoņiem dzīvot interesantāku un piedzīvojumiem bagātāku dzīvi, atbrīvojot viņus no ģimenes pienākumiem un kontroles, kā arī rada personāžus, kas ir noslēgti, introspektīvi un tiecas pēc pieķeršanās. Bāreņi var metaforiski meklēt pašizpratni, mēģinot izzināt savas saknes. Vecāki var būt arī sabiedrotie un palīdzības avoti bērniem, un vecāku atdalīšana padara varoņa grūtības smagākas. Turklāt vecāki var nebūt saistīti ar motīviem, kuru rakstnieks cenšas attīstīt, un tēla bāreņa statuss atbrīvo rakstnieku no nepieciešamības attēlot šādas neatbilstošas ​​attiecības; ja viena vecāka un bērna attiecības ir svarīgas, otra vecāka neiekļaušana atļauj nesarežģīt nepieciešamās attiecības. Visas šīs īpašības padara bāreņus pievilcīgus autoriem.

Bāreņi ir sastopami pasakās, piemēram, Pelnrušķīte un Sniegbaltīte parasti tiek uzskatītas par bārenēm.

Daudzi slaveni autori savos darbos ir iekļāvuši bāreņus, tostarp, Šarlote Brontē darbā Džeina Eira, Čārlzs Dikenss darbā Olivers Tvists, Viktors Igo darbā Nožēlojamie, Lūsija Moda Montgomerija darbā Anna no "Zaļajiem jumtiem". Arī jaunākajos literārajos darbos parādās bāreņi kā tēli, piemēram, grāmatu sērijā Harijs Poters.

Bāreņi ir it sevišķi bieži sastopami komiksos — Supermens, Betmens, Zirnekļcilvēks, Kapteinis Amerika un Kapteine Mārvela un vēl daudzi citi ir bāreņi.

• Adopcija
• Bāriņtiesas Latvijā
• Glābējsilīte
• SOS bērnu ciemati Latvijā