Artura sēta Dancigā

Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Artura sēta Dancigā" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli

Karaļa Artura sēta (poļu: Dwór Artusa, vācu: Artushof) ir viens no Gdaņskas greznākajiem namiem pie Garā tirgus (Langer Markt) vecpilsētā. Tas, tāpat kā Melngalvju nams Rīgā, kopš 14. gadsimta kalpojis par bagāto tirgotāju sanāksmju un svinību vietu.

Nams tika uzbūvēts 1342. gadā un senākā atsauce uz curia regis Artusi ir saglabājusies no 1350. gada. Zināms, ka 1380. gadā uzmūrēta akmens celtne, kuru kā savu saietu vietu izmantojušas septiņas tirgotāju un amatnieku brālības. 1476. gadā nams nodega un 1478.—1481. gadā tika pilnīgi pārbūvēts vēlīnās gotikas stilā. 1552. gadā tā fasāde tika pārbūvēta renesances stilā, bet 1616.—1617. gadā — manierisma stilā (arhitekts Abrahams van den Blocke). Fasādi izgreznoja ar antīko valstsvīru Scipiona Āfrikāņa, Temistokla, Marka Fūrija Kamilla (Marcus Furius Camillus) un Jūdas Makabeja skulptūrām, kas simbolizēja pilsētas pilsoņu tikumus tāpat kā Taisnīguma un Veiksmes alegoriskās statujas nišās.

350 kvadrātmetru lielo svētku zāli ar gotiskajām griestu velvēm balsta četras granīta kolonnas. uzmanību piesaista arī 12 metrus augstā podiņu krāsns no 1545.—1546. gada. Saglabājusies arī tirgotāju un karavīru patrona Svētā Jura koka skulptūra.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Artura sēta Dancigā