Abrenes kauja
| Abrenes kauja | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
 Latvijas Republika |
 Krievijas PFSR | ||||||
Abrenes kauja (arī kauja par Jaunlatgali) bija Latvijas Republikas īstenotas Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijas kauja Latvijas brīvības cīņu laikā pret Krievijas PFSR. Uzvarot kaujā Latvijas Republika ieguva kontroli pār Ziemeļlatgali. Kauja notika no 1920. gada 12. līdz 14. janvārim Abrenes apkārtnē. Galvenie Latvijas bruņoto spēku uzbrukumi Abrenei notika virzienos Viļaka-Abrene un dzelzceļa līnijā Kārsava-Abrene.
Kaujas norise
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]12. janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]12. janvāra rītā 8. Daugavpils kājnieku pulka riteņbraucēju rota ātri ieņēma Gorodiščes sādžu un sagūstīja 113 sarkanarmiešus ar 2 ložmetējiem. 8. Daugavpils kājnieku pulka jātnieku vads šinī laikā sasniedza dzelzceļu starp Rītupes staciju un Zerkaļiem, un sāka postīt dzelzceļu līdz brīdim, kad ienaidnieks to pamanīja un piespieda jātniekus atkāpties.
8. Daugavpils kājnieku pulka I bataljons ieņēma Ņemeckajas sādžu. Kaujās tika ievainoti 2 karavīri.
8. Daugavpils kājnieku pulka II bataljons ar 2 bateriju uguns atbalstu uzbruka Gorku sādžai, bet uzbrukumi tika atsisti.
Latgales partizānu pulka I bataljons Kārsavas rajonā atvairīja vairākus ienaidnieku pretuzbrukumus un saņēma gūstekņus no 471. Sarkanās armijas pulka.
Latgales partizānu pulka II bataljons nesekmīgi uzbruka Bokavas muižai.
Latgales partizānu pulka III bataljons nesekmīgi uzbruka Antipavai.
1. Liepājas kājnieku pulka III bataljons uzbrukumus neuzsāka.
13. janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]13. janvāra rītā kauju darbība atsākās.
8. Daugavpils kājnieku pulka riteņbraucēju rota no Gorodiščes uzbruka Grešnaja Gora sādžai. Uzbrukums bija sekmīgs un ap plkst. 18:00 tā nonāca pie dzelzceļa, pārgrieza telefona vadus, izjauca dzelzceļa sliedes, padzina apsardzi un saņēma gūstekņus. Naktī pretinieku bruņuvilciens atspieda riteņbraucēju rotu no dzelzceļa.
8. Daugavpils kājnieku pulka I bataljona 1. rota ar zaudējumiem uzbruka Dekšinai (1 kritušais, 3 ievainotie), bet bataljona kreisais spārns guva sekmes, no rīta ieņēma Ņemeckaju un vēlāk arī Bekerevu.
8. Daugavpils kājnieku pulka II bataljons pēc ilgstošas kaujas ar artilērijas uguns palīdzību ieņēma Gorki sādžu.
Latgales partizānu pulka I bataljons Kārsavas rajonā turpināja atvairīt pretinieka uzbrukumus.
Latgales partizānu pulka III bataljons un 1. Liepājas kājnieku pulka III bataljons pēc ilgas un nopietnas kaujas ieņēma Sazonovu un vairākas citas sādžas pie Kūkovas upes. Pārejot dzelzceļu, vakarā ieņēma Punduru sādžas un stacijas rajonu.
14. janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]8. Daugavpils kājnieku pulka riteņbraucēju rota un 11.rota no rīta iesāka noņemt sliedes. Drīz spēcīgu artilērijas uguni atklāja pretinieku bruņotie vilcieni. Rotas cieta lielus zaudējumus: 1 kritušais, 3 ievainotie un 8 pazudušie. Ar kauju rotas atgāja uz Rjabkavu un Grešnaja Goru. Ap pusdienas laiku Grešnaja Gorai tuvojās III bataljona 10. rota, pretinieks uzsāka negaidītu uzbrukumu, kuru izdevās atvairīt, nodarot pretiniekam lielus zaudējumus.
8. Daugavpils kājnieku pulka I bataljonam pēc spēcīga pretinieku uzbrukuma nācās atkāpties no Šļopkinas līdz Lauziem, kur izdevās apturēt pretiniekus.
8. Daugavpils kājnieku pulka III bataljona vienības iegāja Dekšinā, kuru pretinieks naktī bija atstājis.
Latgales partizānu pulka I bataljons Kārsavas rajonā izvirzās uz ziemeļiem līdz Grebņevai un Skangaļiem.
Latgales partizānu pulka II bataljons ieņēma Bokovas muižu, uzbrūkot ar bruņuvilciena atbalstu, ieņēma Purvmalas staciju un tālāk, vajājot ienaidnieku, ielauzās Jaunlatgales stacijā. Priekšējās daļas izvirzījās līdz Stanskijas sādžai pie Rītupes. Tā kā ienaidnieks bija uzspridzinājis tiltu pār Kuhvas upi, bruņotais vilciens palika Purvmalas stacijā.
Latgales partizānu pulka III bataljons atspieda ienaidnieku aiz dzelzceļa ziemeļos no Punduru stacijas.
Latgales partizānu pulka IV bataljons ieņēma Zelču un Zagrivjes sādžu.
1. Liepājas kājnieku pulka III bataljons sasniedza līniju Pataši-Saņeva.[1]
Pēc Pitalovas (Abrenes) stacijas ieņemšanas 14. janvārī aktīva karadarbība Latgalē turpinājās līdz pamiera noslēgšanai 1920. gada februārī. Latvijas armija gandrīz sasniedza 1502. gada Smoļinas kaujas vietu, kas palika aiz tālaika Latvijas-Krievijas robežas.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Mārtiņš Peniķis (redaktors). Latvijas atbrīvošanas kara vēsture. 2. sējums. Rīga : „Austrālijas latviešu balva Jaunsargiem”, 2006. ISBN 978-9984-199-51-1.