Amonīti
| Amonīti Ammonoidea Zittel, 1884 | |
|---|---|
 Amonīta (Phylloceras) rekonstrukcija | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Virstips | Spirālveidīgie (Lophotrochozoa) |
| Tips | Gliemji (Mollusca) |
| Klase | Galvkāji (Cephalopoda) |
| Apakšklase | Amonīti (Ammonoidea) |
| Iedalījums | |
 Amonīti Vikikrātuvē | |
Amonīti (Ammonoidea) ir izmirušu jūras galvkāju apakšklase, kas dzīvoja no devona līdz krīta periodam un izmira krīta-terciāra masveida izmiršanas laikā. Mezozojā tā bija viena no skaitliski visbagātākajām jūras organismu grupām, un tādēļ savas daudzveidības dēļ (virs 5000 sugām) ir pieskaitāmi nozīmīgākajām mezozoja vadfosilijām.[1] Amonīti ir sastopami arī Latvijas teritorijā (Dienvidkurzemē juras nogulumos).[2]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čaula pārsvarā planospirāliska, bet var būt arī citas formas (taisna, saliekta, āķveidīga, spirāliski-koniska u.t.t.). Dzīvojamā kamera sastāda no ½ līdz 1,5-2 vijumiem. Protokonhs lodveida formā. Sifons sākas ar lodveida paplašinājumu (cekumu) un no iekšpuses pie protokonha stiprinās ar prosifonu. Pirmajos vijumos sifons var variēt no centrālā līdz marginālajam. No otrā-trešā vijuma ieņem ventrāli marginālu stāvokli. Izņēmums ir vēlā devona klimenīdu kārtas pārstāvji ar dorsālu sifona izvietojumu. Sifons ir plāns; septālās caurulītes variē no īsām līdz garām, paleozoja formām - retrohoanītiskas, t.i. vērstas atpakaļ (līdzīgi kā nautiloīdiem). Mezozoja formām prohoanītiskas (vērstas uz priekšu).
Čaulas septas (kameru starpsienas) savienojas ar čaulu nevis pa vienkāršu līniju (kā nautiloīdiem), bet pa komplicētu līkumainu līniju, sauktu par šuves līniju. Šo līniju var veidot dažāda veida locījumi, kuru rezultātā ir izdalīti četri šuves līniju tipi: agoniatītu, goniatītu, ceratītu un amonītu. Čaulas atvere tika noslēgta ar kaļķa vāciņiem - aptihām. Žokļi un radulas pēc sava uzbūves tipa ir līdzīgi kā divžauņiem. Tiem bija arī tintes maiss. Čaula no ārpuses bija gluda vai skulpturēta un varēja sasniegt divus metrus diametrā.
Attīstība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attīstība, domājams, bija tieša bez kāpura stadijas. No olas izšķīlās amonitella ar protokonhu un pirmo vijumu, kur atradās dzīvojamā un viena vai divas hidrostatiskās kameras. Olas bija sīkas un to bija daudz. Amonitellas čaula un pirmās divas septas veidotas no prizmatiskā slāņa, visi turpmākie vijumi sastāv no trim slāņiem: diviem prizmatiskajiem slāņiem un plātņainā slāņa starp tiem. Visas septas, izņemot divas pirmās, sastāv tikai no plātņainā slāņa.
Dzīvesveids un ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākā amonītu daļa pieskaitāma nektonam, t.i. ūdenī brīvi peldoši organismi. Dažas heteromorfas formas bija bentosa organismi. Barojās, aktīvi medījot laupījumu. Tie bija stenohalīdi organismi un dzīvoja tikai noteikta sāļuma apstākļos. Labākie peldētāji starp amonītiem bija tādi, kam čaulai bija ķīļveida forma (piemēram Cardioceras), jo šāda forma samazināja ūdens pretestību. Daudzi paleontologi uzskata, ka sarežģīta šuves līnija izveidojusies pielāgojoties straujām vertikālām kustībām (eiribātiskam dzīvesveidam), jo tādai šuves līnijai ir lielāks laukums un, attiecīgi, labāk lielāku stiprību čaulai.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Zooloģija — 1. sēj. (Bezmugurkaulnieki), red. G. Abrikosovs un L. Levinsons — LVI, Rīga, 1964. g., 315.lpp.
- ↑ Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 54. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Amonīti.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)