[go: up one dir, main page]
More Web Proxy on the site http://driver.im/Pāriet uz saturu

Cicikara

Vikipēdijas lapa
Cicikara
prefektūras līmeņa pilsēta
齐齐哈尔
Cicikara
Karogs: Cicikara
Karogs
Cicikara (Ķīna)
Cicikara
Cicikara
Cicikara (Heilundzjana)
Cicikara
Cicikara
Koordinātas: 47°21′N 123°55′E / 47.350°N 123.917°E / 47.350; 123.917Koordinātas: 47°21′N 123°55′E / 47.350°N 123.917°E / 47.350; 123.917
Valsts Karogs: Ķīna Ķīna
Province Heilundzjana
Centrs Dzjaņhua
Rajoni; pilsētas; apriņķi
Platība
 • prefektūras līmeņa pilsēta 42 205,82 km2
 • urbānā teritorija 4 039,3 km2
Augstums 147 m
Iedzīvotāji (2010)[1]
 • prefektūras līmeņa pilsēta 5 367 003
 • vieta 62
 • blīvums 127,2/km²
 • urbānā teritorija 1 314 720
 • urbānais blīvums 325,5/km²
Laika josla Ķīnas standarta laiks (UTC+8)
Pasta indeksi 161000
Tālruņu kods 0452
Mājaslapa www.qqhr.gov.cn
Cicikara Vikikrātuvē

Cicikara (ķīniešu: 齐齐哈尔, Qíqíhā'ěr; mandžūru: ᠴᡳᠴᡳᡤᠠᡵ, Cicigar) ir prefektūras līmeņa municipalitāte Heilundzjanas provincē Ķīnas ziemeļaustrumos. Izvietojusies provinces dienvidrietumos Neņdzjanas krastā. Robežojas ziemeļaustrumos ar Heihi, dienvidos — ar Suihua, Dacjinu un Dzjiliņas provinci, rietumos — ar Iekšējo Mongoliju. Nozīmīgs transporta mezgls un mašīnbūves centrs.[2]

Cicikara ir viena no senākajām Ķīnas ziemeļaustrumu pilsētām. Nosaukums cēlies no dauru valodas un nozīmē ‘robeža’ vai ‘ganības’.[3] Pilsētas sākotnējais nosaukums bija Bukui (卜奎, Bokuí), kas bija dauru nosaukuma ‘daudzsološs’ pārcēlums ķīniešu valodā. 1674. gadā Cicikarā tika izveidots pierobežas garnizons, bet 1691. gadā izbūvēts nocietinājums. Pilsētas vecākā celtne — Bukui mošeja celta 1684. gadā.[4] Ap 1700. gadu Cicikara kļuva par krievu—ķīniešu tirdzniecības centru. 1903. gadā pēc Ķīnas Austrumu dzelzceļa izbūves Cicikara kļuva par nozīmīgu transporta mezglu. Mandžukuo laikā Cicikara kļuva par Lundzjanas provinces centru un nozīmīgu Kvantunas armijas bāzi. No 1949. līdz 1954. gadam Cicikara bija Heilundzjanas provinces centrs.

Pēc 2. pasaules kara Cicikarā ar PSRS atbalstu tika uzbūvēti vairāki metalurģijas un mašīnbūves uzņēmumi un pilsēta kļuva par nozīmīgu rūpniecības centru. Attīstīta arī papīra un pārtikas rūpniecība. Nozīmīga upes osta.

  1. Ķīnas Tautas Republikas Sestā tautskaite 2020/2011.
  2. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 139. lpp.
  3. Survey of the City
  4. 黑龙江规模最大的伊斯兰建筑:卜奎清真寺

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]