Caunas
| Caunas Martes (Pinel, 1792) | |
|---|---|
 Amerikas cauna (Martes americana) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
| Apakšdzimta | Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae) |
| Ģints | Caunas (Martes) |
 Caunas Vikikrātuvē | |
Caunas (Martes) ir neliela auguma plēsīgi dzīvnieki, kas veido vienu no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm. Caunu ģintī ir 8 sugas. Tās ir izteikti plēsīgas un tuvas radinieces tiņiem, ūdelēm un zebiekstēm. Dzīvo ziemeļu puslodes mežos; gan Ziemeļamerikā, gan Eiropā, gan Āzijā. Latvijā dzīvo divas caunu ģints sugas: meža cauna (Martes martes) un akmeņu cauna (Martes foina).[1] Akmeņu cauna reizēm sastopama arī pilsētās.[2]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Caunas ir slaidi, veikli un enerģiski dzīvnieki ar īsām kājām, galva nedaudz saplacināta, purniņš smails, ausis nelielas, trīstūrveida vai noapaļotas. Tām ir kuplas astes un lielas ķepas. Caunas spēj daļēji ievilkt nagus. Kažoku krāsa variē no dzeltenbaltas līdz tumši brūnai atkarībā kādai sugai pieder cauna. Kažoka matojums ir blīvs, gluds, mīksts un spožs. Mednieki augstu vērtē caunādu kvalitāti, un tās gadsimtiem ir medītas, lai iegūtu to kažokādu.
Visām caunu sugām tēviņi ir lielāki par mātītēm. Bet lielākā no caunām ir zivju cauna (Martes pennanti), kuras tēviņa ķermeņa garums var sasniegt 1,2 m, bet svars 5 kg.[3] Mazākā ir Amerikas cauna (Martes americana), kuras mātītes ķermeņa garums var būt 36 cm garš, un tā var svērt tikai 280 g.[4]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Caunas ir veikli mednieki un kā kaķi spēj rāpties kokos, lai gan pamatā medī uz zemes. Tās medī vāveres, peles, trušus, zaķus, putnus, zivis, kukaiņus, izēd no ligzdām olas un, ja ir pieejami, tad ēd augļus un riekstus.[5]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Caunas ir tipiskas vientuļnieces un tiekas tikai riesta laikā, kas iestājas vēlu pavasarī un beidzas vasarā. Nākamā gada pavasarī piedzimst līdz pieciem mazuļiem, kas ir akli, nevarīgi un bez matojuma. Caunām ir embrioniskā diapauze un tās spēj atlikt embrija attīstību, lai gan patiesais embrija attīstības laiks ir apmēram viens mēnesis. Māte tos zīda ar pienu apmēram 2 mēnešus. Sasniedzot 3—4 mēnešu vecumu jaunās caunas kļūst pastāvīgas.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Caunu ģints (Martes)
- Akmeņu cauna (Martes foina)
- Amerikas cauna (Martes americana)
- Dzeltenkakla cauna (Martes flavigula)
- Nilgiri cauna (Martes gwatkinsii)
- Japānas cauna (Martes melampus)
- Meža cauna (Martes martes)
- Sabulis (Martes zibellina)
- Zivju cauna (Martes pennanti)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ sermuļu dzimta - Mustelidae - Zīdītāji
- ↑ «Pa Rīgas centru ļepato cauna. Vai tas ir normāli? | Jauns.lv». https://jauns.lv (latviešu). 2024-06-30. Skatīts: 2024-06-30.
- ↑ ADW: Martes pennanti: Information
- ↑ «ADW: Martes americana: Information». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 21. janvārī. Skatīts: 2010. gada 11. februārī.
- ↑ Powell, Roger (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 118–119. ISBN 0-87196-871-1.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Meža cauna
- Martes martes (latviski)
- Akmeņu cauna
- Kādēļ horvātu nauda saucas caunas vārdā (kuna) (angliski)
- Caunas (krieviski)
- Caunu ģints Arhivēts 2020. gada 24. novembrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- Caunu sugu pasugas (angliski)