Ņasviža

Ņasviža
Ņasviža; Нясвіж, Несвиж
	Ņasvižas rātsnams
; Karogs	; Ģerbonis
	Ņasviža
	Koordinātas: 53°13′01″N 26°40′01″E / 53.21694°N 26.66694°EKoordinātas: 53°13′01″N 26°40′01″E / 53.21694°N 26.66694°E
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Minskas apgabals
Rajons	Ņasvižas rajons
Pilsētas tiesības	1586
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	15 968
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	nesvizh.minsk-region.by
	Ņasviža Vikikrātuvē

Ņasviža (baltkrievu: Нясвіж) jeb Ņesviža (krievu: Несвиж) ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Ņasvižas rajona centrs.

Vēsture

Rakstos pirmoreiz minēta 1446. gadā. Atradās Lietuvas lielkņazistē. Pilsēta strauji attīstījās no 1533. gada, kad kļuva par Radzivilu dzimtas rezidences pilsētu (līdz pat 1813. gadam), un kļuva par ievērojamu reformācijas un kultūras centru. 1562. gadā šeit nodibināja tiprogrāfiju, kurā nodrukāja pirmās grāmatas baltkrievu valodā. Pilsētā dibināta arī pirmā teātra trupa Baltkrievijas teritorijā. 1584. gadā tika sākta Ņasvižas pils celtniecība. 18. gadsimtā pilsētā darbojās Radzivilu galma mūzikas kapella, Eiropā lielākā baleta trupa, kadetu korpuss un flotes virsnieku skola.

Pilsēta pievienota Krievijas Impērijai pēc Polijas Otrās dalīšanas 1793. gadā. No 1918. līdz 1939. gadam - Polijas sastāvā. Pievienota PSRS Molotova-Ribentropa pakta rezultātā pēc Polijas kampaņas. Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1944. gadam pilsēta atradās vācu okupācijā. Kopš 1991. gada neatkarīgās Baltkrievijas sastāvā.

Cilvēki

Ņasviža ir poļu politiķa Pjotra Jaroseviča (Piotr Jaroszewicz, 1909-1992), Lietuvas dižkunigaitijas augstmaņu Nikolaja Radvila Rudā un Nikolaja Radvila Melnā dzimtā pilsēta.

Tūrisms

Ņasviža ir ievērojams tūrisma centrs. Šeit atrodas Radzivilu dzimtas rezidence Ņasvižas pils komplekss, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Arī pilsētas centra vēsturiskā apbūve ir arhitektūras piemineklis. Agrā baroka Ņasvižas Dieva Ķermeņa baznīca ir Radzivilu dzimtas atdusas vieta, kā arī pirmā baroka un pirmā jezuītu baznīca Žečpospolitas valstī.