Ļevs Jašins

Ļevs Jašins
Personas dati
Pilns vārds	Jašins 1965. gadā
Dzimis	1929. gada 22. oktobrī Maskava,  PSRS
Miris	1990. gada 20. martā (60 gadu vecumā) Maskava,  PSRS
Augums	189 cm
Iesauka	Melnā pantera (fani) Melnais zirneklis (pretinieki) Melnais astoņkājis
Pozīcija	Vārtsargs
Profesionālie klubi
Sezonas	Klubs	Sp (v)*
1949—1971	Maskavas "Dinamo"	326 (0)[1]
Nacionālā izlase
1954—1967	PSRS	074 (0)
* Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Medaļas
Pārstāvot:  PSRS
Vasaras olimpiskās spēles
Vīriešu futbols
Zelts	Melburna 1956	Komanda

Ļevs Jašins (krievu: Лев Иванович Яшин; 1929. gada 22. oktobris — 1990. gada 20. marts) bija krievu izcelsmes padomju futbola vārtsargs. Viņš tiek uzskatīts par labāko vārtsargu futbola vēsturē.^[2] Viņš izcēlās ar atlētisku spēli vārtos, iespaidīgo augumu un lieliskiem refleksiem, kā arī tiek uzskatīts par pirmo vārtsargu, kas pielietoja taktiku izsist bumbu ar dūrēm, nevis vienmēr to ķert rokās un aktīvi darboties savā soda laukumā. IFFHS balsojumā viņš tika atzīts par 20. gadsimta labāko vārtsargu.^[3]

Jašins piedzima Maskavā strādnieku ģimenē. Divpadsmit gadu vecumā Otrais pasaules karš piespieda viņu strādāt fabrikā. Viņu nosūtīja uz militāru rūpnīcu Maskavā, kur viņš sāka spēlēt futbolu tās komandā. Viņu šeit pamanīja un uzaicināja uz Maskavas "Dinamo" jauniešu komandu. Dinamo sastāvā viņš debitēja draudzības spēlē 1950. gadā. Tā nebija veiksmīgākā debija, jo viņš ielaida muļķīgus vārtus no pretinieku vārtsarga izspēles. Tajā gadā viņš spēlēja tikai divās līgas spēlēs un pēc tam augstākajā līmenī atgriezās tikai 1953. gadā. Bet viņš palika Dinamo sastāvā, gaidot savu iespēju. Šajos gados Jašins spēlēja arī kā hokeja vārtsargs HK Maskavas "Dinamo". Kopā ar komandu viņam izdevās uzvarēt PSRS hokeja kausā un iegūt trešo vietu čempionātā.

Visu savu karjeru viņš pavadīja Maskavas "Dinamo" sastāvā, no 1949. līdz 1971. gadam piecas reizes uzvarot PSRS futbola čempionātā un trīs reizes iegūstot PSRS kausu. Jašina kluba biedrs, sāncensis un padomdevējs bija Aleksejs Homičs, PSRS futbola izlases vārtsargs, kurš kļuva slavens pēc Maskavas "Dinamo" Lielbritānijas tūres.

1954. gadā Jašinu izsauca uz PSRS izlasi, kurā viņš nospēlēja 78 spēles. Kopā ar izlasi viņš uzvarēja 1956. gada olimpiskajās spēlēs un 1960. gada Eiropas čempionātā. Viņš piedalījās trijos Pasaules kausos: 1958. gada Pasaules kausā, 1962. gada Pasaules kausā un 1962. gada Pasaules kausā. 1958. gada turnīrā Zviedrijā Jašins lika par sevi runāt visai pasaulei, PSRS izlasei iekļūstot ceturtdaļfinālā. Grupu turnīrā spēlē pret nākamajiem čempioniem Brazīliju, ko padomju komanda zaudēja ar 2:0, Jašina darbība neļāva rezultātam kļūt apkaunojošam.^[4] Viņš tika izvēlēts šī Pasaules kausa simboliskajā izlasē. 1962. gadā PSRS izlase atkal iekļuva ceturtdaļfinālā, zaudējot mājiniekiem Čīlei, spītējot divām smagām sadursmēm turnīra gaitā.^[5] Šis turnīrs pierādīja, ka Jašins nav pārcilvēks, pieļaujot dažas neraksturīgas kļūdas. Spēlē pret Kolumbiju, kurā PSRS bija vadībā ar 4:1, Jašins ielaida dažus vienkāršus vārtus, ieskaitot "Olimpiskos vārtus", tieši no stūra sitiena. Spēle noslēdzās ar rezultātu 4:4, un Francijas avīze l'Equipe jau pareģoja Jašina karjeras beigas.^[6] Bet viņš atgriezās nākamajā gadā ar lielisku spēli, saņemot Ballon d'Or apbalvojumu un palīdzēja PSRS izlasei sasniegt tās augstāko sasniegumu, 1966. gada Pasaules kausā iegūstot 4. vietu. Vienmēr gatavs sniegt padomu saviem biedriem, Jašins devās līdzi komandai arī uz Pasaules kausa finālturnīru 1970. gadā kā trešais vārtsargs un trenera palīgs. PSRS komanda sasniedza ceturtdaļfinālu. 12 spēlēs Pasaules kausā Jašins 4 reizes ir nostāvējis sausā.

Jašins mira 1990. gadā 60 gadu vecumā no komplikācijām, kas radās, amputējot viņa kāju pēc ceļgala savainojuma 1986. gadā.

Kas gan tas par vārtsargu, kas nav sarūgtināts par ielaistiem vārtiem? Viņam ir jābūt sarūgtinātam! Ja viņš ir mierīgs, tas ir beigas. Lai kāda ir bijusi viņa pagātne, viņam nav nākotnes.

— Ļevs Jašins

Prieku par Jurija Gagarina lidojumu kosmosā spēj pārspēt tikai prieks par atvairītu 11 metru soda sitienu.

— Ļevs Jašins

Ir bijuši tikai divi pasaules klases vārtsargi. Viens no tiem bija Ļevs Jašins, otrs bija vācu puisis un spēlēja Mančestras "City" — (Berts) Trautmans.

— Ļevs Jašins

• 812 spēles
• 326 spēles Maskavas "Dinamo" galvenās komandas sastāvā
• 78 spēles PSRS izlasē (ielaisti 70 vārti)
• 12 spēles Pasaules kausā (4 sausās spēles)
• FIFA atvadu spēle (1971)
• 480 sausās spēles karjerā

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ļevs Jašins.

• Olympedia profils (angliski)
• Munzüger Sport profils (vāciski)
• Soccerway profils (angliski)
• National-Football-Teams profils (angliski)
• Transfermarkt spēlētāja profils (angliski)
• Eu-football.info profils (angliski)
• FBref spēlētāja profils (angliski)
• Eliteprospects profils (angliski)

Apbalvojumi
Priekštecis: Jozefs Masopusts	Eiropas gada labākais futbolists 1963	Pēctecis: Deniss Lovs

s d l Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs 1900 —  Upton Park F.C. (Bakenhems, Beridžs, Čalks, Džonss, Goslings, Heslems, Kvošs, Nikolass, Spekmens, Tērners, Zīlijs) (Lielbritānija) 1904 —  Kanāda (Dakers, Džonsons, Freizers, Gurlejs, Hendersons, Holls, Kraistmens, Leins, Lintons, Makdonalds, Stīps, Teilors, Tvaitss) (Kanāda) 1908 —  Lielbritānija (Beilijs, Berijs, Čepmens, Korbets, Hants, Herdmens, Houkss, Pērnels, Smits, Steplijs, Vudvards) (Lielbritānija) 1912 —  Lielbritānija (Berijs, Bērns Brebners, Dainss, Hanijs, Hors, Knaits, Litlvorts, Makvairters, Stempers, Šarps, Voldens, Vraits, Vudvards) (Lielbritānija) 1920 —  Beļģija (Bailjū, Bastēns, Bragārs, Bī, Ebdēns, Fīrenss, Hanss, Kopē, Hēge, Larno, Mušs, Niso, Svartenbrūkss, Verbēks) (Beļģija) 1924 —  Urugvaja (Andrade, Arispe, Čapara, Ečegojens, Gerra, Kaselja, Masali, Naja, Nasasi, Petrons, Romano, Saldombide Sea, Sibeči, Singone, Skarone, Somma, Tomasina, A. Urdinarāns, S. Urdinarāns, Uriarte, Vidals) (Urugvaja) 1928 —  Urugvaja (Andrade, Anselmo, Arispe, Arremons, Bartibass, Batiņani, Borhass, Fernandess, Figeroa, Gestido, Kampolo, Kanavesi, Kastro, Masali, Sea, Melonjo, Nasasi, Petrone, Pīriss, Skarone, Tehera, Urdinarāns) (Urugvaja) 1936 —  Itālija (Baldo, Bertoni, Bjadži, Foni, Frosi, Gabrioti, Kapelli, Igo Lokatelli Lokatelli, Marčīni, Negro, Pičīnī, Rava, Skarabello, Venturini) (Itālija) 1948 —  Zviedrija (Andersons, Grens, Kārlsons, Leanders, Lindbergs, Līdholms, Nilsons, B. Nordāls, G. Nordāls, K. Nordāls, Rosengrens, Svensons) (Zviedrija) 1952 —  Ungārija (Budajs, Buzānski, Božiks, Cibors, Čordāšs, Dalnoki, Grošičs, Hidegkuti, Kočišs, Kovāčs, Lantošs, Lorānts, Palotāšs, Puškāšs, Zakariāšs) (Ungārija) 1956 —  Padomju Savienība (Bašaškins, Beca, Beļajevs, Iļjiņs, Isajevs, Ivanovs, Jašins, Kuzņecovs, Masļonkins, Neto, Ogonkovs, Paramonovs, Porkhunovs, Razinskis, Rižkins, Saļņikovs, Simonjans, Strelcovs, Tatušins, Tiščenko) (Padomju Savienība) 1960 —  Dienvidslāvija (Ankovičs, Bego, Durkovičs, Galičs, Jusufi, Knezs, Kostičs, Kozlina, Maravičs, Matušs, Nikoličs, Perušičs, Roganovičs, Sombolacs, Šoškičs, Takačs, Vidiničs, Žanetičs) (Dienvidslāvija) 1964 —  Ungārija (Bene, Černajs, Farkašs, Gelejs, Ihāšs, Katona, Komora, Nogrādi, Novāks, Orbāns, Palotajs, Šentmihaļi, Šepesi, Varga) (Ungārija) 1968 —  Ungārija (Bašti, A. Dunajs, L. Dunajs, Nosko, Novāks, Fatērs, Fazekašs, Juhāšs, Keglovičs, Kočišs, Menčels, Naģi, Pānčišs, Sārkozi, Šalajs, Zoltāns Šarka, Šūcss) (Ungārija) 1972 —  Polija (Ančoks, Cmikjēvičs, Deina, Gadoča, Gorgons, Gūts, Kmečiks Kostka, Kraska, Lato, Ļubanskis, Maščuks, Markss, Ostafinskis Šimanovskis, Šeja, Rišards Šimčaks, Šoļtisiks) (Polija) 1976 —  Austrumvācija (Branšs, Dorners, Grapentīns, Groblers, Hāfners, Heidlers, Hofmans, Kiše, Krogs, Kurbjuveits, Lauks, Lēve, Rīdels, Rīdigers, Šāde, Vēbers, Veize) (Austrumvācija) 1980 —  Čehoslovākija (Bergers, Kunzo, Lička, Macela, Mazura, Nemecs, Netolička Pokluda, Radimecs, Rigels, Rots, Semans, Svoboda, Šreiners, Štambahrs, Vāclavičeks, Vīzeks) (Čehoslovākija) 1984 —  Francija (Aijašs, Bensūsāns, Bibārs, Bižotā, Brisons, Garands, Kibainess, Ksuerebs, Lakombs, Lemults, Rors, Rusts, Senaks, Tuvenels, Turē, Zanons, Žanols) (Francija) 1988 —  Padomju Savienība (Borodjuks, Čeredņuks, Dobrovolskis, Fokins, Gorlukovičs, Janonis, Ketašvili, Harine, Jarovenko, Kuzņecovs, Losevs, Ļutji, Mihailičenko, Narbekovas, Ponomarjovs, Prudņikovs, Savičevs, Skljarovs, Tatarčuks, Tiščenko) (Padomju Savienība) 1992 —  Spānija (Alfonso, Amaviska, Bergess, Enrike, Fernandess, Ferrers, Gvardiola, Hernandess, Himeness, Kiko, Lasa, Lopess, Kanjisaress, Manharīns, Paki, Pinilja, Solers, Solosabals Vidals, Villabona) (Spānija) 1996 —  Nigērija (Amokači, Amunike, E. Babajaro, S. Babajaro, Babangida, Džozefs, Fatusi, Ikpeba, Kanu, Lavals, Obiekvu, Obafemi, Okečukvu, Okoča, Olise, Oparaku, Oruma, Vests) (Nigērija) 2000 —  Kamerūna (Abanda, Alnudži, Bekono, Bo, Branko, Epalle, Eto'o, Kameni, Lorēns, M'bami, M'Boma, N'Goms Kome, Mejongs, Mimpo, Nguimbats, Sufo, Vomē, Žeremi) (Kamerūna) 2004 —  Argentīna (Ajala, Burdiso, D'Alesandro, Delgado, Fernandess, Figeroa, K. Gonsaless, Gonsaless, Gonsaless, Heince, Kavaljero, Koločīni, Lukss, Maskerano, Medina, Rodriges, Rosaless, Saviola, Tevess) (Argentīna) 2008 —  Argentīna (Agvero, Akosta, Banega, Bonanote, Di Marija, Fasio, Gago, Garajs, Lavedzi, Maskerano, Mesi, Monsons, Navarro, Pareha, Rikelme, Romero, Savaleta, Sosa, Ustari) (Argentīna) 2012 —  Meksika (Akino, Arauho, Čavess, Enrikess, Errera, Fabjans, I. Himeness, R. Himeness, Korona, Kortess, Mjers, Peralta, Ponse, Rejess, Rodrigess, Salsido, Santoss, Vidrio) (Meksika) 2016 —  Brazīlija (Andersons, Augustu, Barbosa, Douradu, Furtadu, Garsija, Kaju, Luans, Maija, Markiņoss, Neimars, Rafiņa, Santušs, Uilsons, Vevertons, Volass, Zeka, Žezuss) (Brazīlija) 2020 —  Brazīlija (Alviss, Antoni, Arana, Brennu, Enrike, Fukss, Gimarešs, Grasa, Karluss, Klaudinjo, Kuņa, Luiss, Lukao, Malkolms, Martinelli, Meninu, Nino, Paulinjo, Reiners Hesuss, Rišarlisons, Santušs, Vinisiuss) (Brazīlija) 2024 —  Spānija (Tenass, Garsija, Iturbe, Pubiļs, Miranda, Garsija, Kubarsi, Pačeko, Gutjerress, Moskvera, Huanlu, Barrjoss, Turrjentess, Baena, Oross, Bernabe, Lopess, Ruiss, Lopess, Gomess, Omorodions, Kameljo) (Spānija) Neoficiālās olimpiskās spēles 1906 — Dānija (Andersens, Andersens, Buhvalds, Ferslevs, Frederiksens, Herups, Lindgrens, Nīlsens, Pedersens, Pedersens, Rambušs, Rasmusens (Dānija)