arbustivus
Latin
[edit]Etymology
[edit]From arbustum (“orchard”).
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /ar.busˈtiː.u̯us/, [ärbʊs̠ˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ar.busˈti.vus/, [ärbusˈt̪iːvus]
Adjective
[edit]arbustīvus (feminine arbustīva, neuter arbustīvum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | arbustīvus | arbustīva | arbustīvum | arbustīvī | arbustīvae | arbustīva | |
| genitive | arbustīvī | arbustīvae | arbustīvī | arbustīvōrum | arbustīvārum | arbustīvōrum | |
| dative | arbustīvō | arbustīvae | arbustīvō | arbustīvīs | |||
| accusative | arbustīvum | arbustīvam | arbustīvum | arbustīvōs | arbustīvās | arbustīva | |
| ablative | arbustīvō | arbustīvā | arbustīvō | arbustīvīs | |||
| vocative | arbustīve | arbustīva | arbustīvum | arbustīvī | arbustīvae | arbustīva | |
Descendants
[edit]References
[edit]- “arbustivus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- arbustivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.