Moldova
- Šis raksts ir par valsti. Par upi skatīt rakstu Moldova (upe).
| Moldovas Republika Republica Moldova |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: Limba noastră-i o comoară Mūsu valoda ir mūsu bagātība |
||||||
| Himna: Limba Noastra |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Kišiņeva 47°0′N 28°55′E / 47.000°N 28.917°E | |||||
| Valsts valodas | rumāņu valoda | |||||
| Valdība | Parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Maija Sandu | ||||
| - | Premjerministrs | Dorins Rečans | ||||
| Neatkarība | sabrūkot Padomju Savienībai | |||||
| - | Datums | 1991. gada 27. augustā | ||||
| - | Atzīta | 1991. gada 25. decembrī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 33,843 km² (139.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 1,4 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2014. gadā | 2 913 281 (bez Piedņestras) (133.) | ||||
| - | Blīvums | 105/km² (101.) | ||||
| IKP (PPP) | 2007. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $9,367 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $2962 | ||||
| Džini koef. (2003) | 33.2 (vidējs) | |||||
| TAI (2021) | ▲0.767 (vidējs) (80.) | |||||
| Valūta | Moldovas leja (MDL) |
|||||
| Laika josla | EET (UTC+2) | |||||
| - | Vasarā (DST) | EEST (UTC+3) | ||||
| Interneta domēns | .md | |||||
| ISO 3166-1 kods | 498 / MDA / MD | |||||
| Tālsarunu kods | +373 | |||||
Moldova (rumāņu: Moldova), oficiāli Moldovas Republika (rumāņu: Republica Moldova), ir valsts Austrumeiropā. Tā atrodas starp Rumāniju un Ukrainu.
Moldova ir parlamentāra republika. Moldovas valsts valoda ir rumāņu valoda. Valsts ir ANO un NVS locekle. Valsts ārpolitikas pamatmērķis ir pievienošanās ES.
Kopš 2022. gada 22. jūnija Moldova ir ES kandidātvalsts.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valsts nosaukums cēlies no vēsturiskās Moldāvijas kņazistes, kuras teritorijas austrumu daļu aizņem mūsdienu Moldova. Kā Besarābiju to 1812. gadā iekļāva Krievijas Impērijas sastāvā. Impērijai sabrūkot, 1918. gadā Besarābijas guberņā tika pasludināta Moldāvijas Demokrātiskā Republika, kas pievienojas Rumānijas Karalistei. 1940. gada vasarā provinci okupēja Sarkanā armija un tās teritorijā tika izveidota Moldāvijas Padomju Sociālistiskā Republika, kas bija PSRS sastāvā līdz 1991. gadam. Piedņestras kara rezultātā (1990—1992) izveidojās Krievijas karaspēka okupētā Piedņestras Moldāvu Republika.
Moldova piedalās Austrumu partnerības programmā ar Eiropas Savienības valstīm. 2013. gada Austrumu partnerības Viļņas samita laikā Moldova parafēja ar Eiropas Savienību asociācijas un tirdzniecības līgumu. Kopš 2016. gada Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts. Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā 2022. gada 3. martā Moldova iesniedza pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā[1] un ieguva ES kandidātvalsts statusu 2022. gada 22. jūnijā. Iestāšanās sarunas oficiāli sākās 2024. gada 25. jūnijā.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Moldova atrodas Austrumeiropas līdzenuma dienvidrietumos, augstākais punkts ir Beleneštu kalns Kodru masīvā. Kaut arī Moldovai nav pieejas jūrai, to tomēr var uzskatīt par Melnās jūras piekrastes valsti. Cauri Moldovai ļoti īsā posmā tek Donavas upe (950 m).
Ziemeļos, austrumos un dienvidos Moldova robežojas ar Ukrainu, rietumos ar Rumāniju. Valsts platība ir 33 843 km2. Moldovas teritorija ir izstiepta ziemeļu-dienvidu virzienā 350 km garumā, bet platums rietumu-austrumu virzienā ir 150 km.
Moldovas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Kišiņeva, kas atrodas valsts vidusdaļā. Otra lielākā pilsēta ir Tiraspole, kas atrodas Dņestras krastā. Valsts ir sadalīta 32 rajonos, 5 municipalitātēs un 1 autonomā Gagauzijas republikā. Moldovā ir 60 pilsētu un 917 ciematu.
Moldovas klimats ir mēreni kontinentāls. Ziema ir maiga, īsa, bet vasara karsta un gara. Gada vidējā gaisa temperatra ir no +7,5 °C ziemeļos līdz +10 °C dienvidos. Janvārī temperatūra ir ap -4 °C, jūlijā +21 °C. Absolūtais minimums ir -36 °C, bet maksimums +41 °C. Gada nokrišņu daudzums nav liels — 380—550 mm.
Ekonomika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Moldovas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 26,2% no IKP, šis rādītājs bija piektais augstākais no visām valstīm.[2]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc tautas skaitīšanas datiem 2014. gadā Moldovā (bez Piedņestras) bija 2 913 281 iedzīvotāju.
76,5% no iedzīvotājiem kā pirmo ģimenē lietoto valodu minēja moldāvu/rumāņu valodu (60% moldāvu un 16,5% rumāņu), 11,3% krievu, 5,5% — ukraiņu, bet 4,1% — gagauzu valodu.
Visizplatītākā konfesija ir pareizticība, kuras piekritēji saskaņā ar 2004. gada tautas skaitīšanas datiem veido 93,3% no valsts iedzīvotājiem.
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Moldovā ir 18 valsts un 11 privātās augstākās izglītības iestādes. Moldovas Valsts universitāte ir viena no galvenajām augstākās izglītības iestādēm valstī.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Arī Gruzija un Moldova oficiāli lūdz uzņemt tās ES Arhivēts 2022. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē. leta.lv 2022. gada 3. martā
- ↑ «Migration and Remittances Factbook 2016». Pasaules Banka. 2016. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. novembrī. Skatīts: 2016. gada 12. decembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Moldova.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Moldovas vēsturiskie ģerboņi (krieviski)
 | Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
|