Zimbabve
Zimbabves Republika (angļu: Republic of Zimbabwe) ir valsts Dienvidāfrikā. Līdz 1980. gadam Zimbabves nosaukums bija Rodēzijas Republika. Rietumos tā robežojas ar Botsvānu, ziemeļos ar Zambiju, austrumos ar Mozambiku, bet dienvidos ar Dienvidāfriku. Valsts politiskā un saimniecības galvaspilsēta, Harare, atrodas valsts ziemeļaustrumos. Valsts valūta bija Zimbabves dolārs, līdz to, pēc valūtas krīzes 2009. gada aprīlī, aizstāja ar ASV dolāru. Valsts ir Āfrikas Savienības locekle. Zimbabve ir etniski daudzveidīga valsts ar aptuveni 16 miljoniem iedzīvotāju. Zimbabvei ir 16 oficiālās valodas,[3] taču visbiežāk izmanto angļu, šonu un ziemeļndebelu valodas.
| Zimbabves Republika Republic of Zimbabwe |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: "Vienotība, brīvība, darbs"[1] | ||||||
| Himna: Simudzai Mureza wedu WeZimbabwe[2] |
||||||
 Zimbabves atrašanās vieta Dienvidāfrikā
|
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Harare 17°50′S 31°03′E / 17.833°S 31.050°E | |||||
| Valsts valodas | 16[3] (angļu, šonu un ziemeļndebelu valoda) | |||||
| Etniskās grupas (2003) |
|
|||||
| Valdība | Pusprezidentāla, parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Emersons Mnangagva | ||||
| - | Viceprezidents | Constantino Chiwenga | ||||
| Neatkarība | no Apvienotās Karalistes | |||||
| - | Dibināta | 1901. gadā | ||||
| - | Proklamēta | 1965. gada 11. novembrī | ||||
| - | Atzīta | 1980. gada 18. aprīlī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 390,757 km² (60.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 1,0 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2017. gadā | 16 711 612[4] (70.) | ||||
| - | Blīvums | 43/km² | ||||
| IKP (PPP) | 2017. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $33.959 miljardi[5] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $2,079[5] | ||||
| IKP (nominālais) | 2017. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $17.491 miljardi[5] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $1,176[5] | ||||
| Džini koef. (1995) | 50.1[6] | |||||
| TAI (2015) | 0.516[7] (▲) (154) | |||||
| Valūta | ASV dolārs (USD) |
|||||
| Laika josla | CAT (UTC+2) | |||||
| Interneta domēns | .zw | |||||
| ISO 3166-1 kods | 716 / ZWE / ZW | |||||
| Tālsarunu kods | +263 | |||||
No 1980. gada līdz 2017. gadam vispirms kā premjerministrs un tad (no 1987. gada) kā prezidents valsti vadīja autoritārais prezidents Roberts Mugabe.[8][9] Mugabe tika vainots par cilvēktiesību pārkāpumiem Zimbabvē un saimniecības lejupslīdi.[10][11] Viņš atkāpās 2017. gada Zimbabves apvērsuma laikā un par prezidentu kļuva toreizējais viceprezidents Emersons Mnangagva.
Pēc Starptautiskā Valūtas fonda datiem Zimbabves iekšzemes kopprodukts 2017. gadā bija 17,105 miljardi ASV dolāru.[5] Valsts saimniecība 2000. gados piedzīvoja smagu lejupslīdi, īpaši pēc Otrā Kongo kara, kurā piedalījās arī Zimbabve, kas prasīja lielus izdevumus un novājināja valsti. 2015. gadā Zimbabve ierindojās 154. vietā valstu uzskaitījumā pēc tautas attīstības indeksa.
Vēsture
labot šo sadaļuMūsdienu Zimbabves vietā vēsturiski ir pastāvējušas daudzas varenas karalistes un impērijas, kā arī tas bija nozīmīgs migrācijas un tirdzniecības ceļš. Sesila Roda "Britu Dienvidāfrikas kompānija" pirmo reizi parādījās pašreizējā teritorijā 19. gadsimta 90. gados. 1923. gadā teritorija kļuva par britu koloniju ar savu pārvaldi — Dienvidrodēziju. 1965. gadā baltādaino mazākuma valdība vienpusēji pasludināja Rodēzijas neatkarību. Citas pasaules valstis neatzina jauno valsti un tā piedzīvoja starptautisku izolāciju, un gadiem ilgu partizānu karu ar melnādaino nacionālistu spēkiem (ZANU un ZAPU). Karš beidzās ar miera līgumu, kas noteica Zimbabves suverenitāti 1980. gada aprīlī.
1980. gadā notika vēlēšanas, kurās uzvarēja Roberts Mugabe no ZANU partijas. Pēc ZANU uzvaras šajās vēlēšanās, Mugabe kļuva par Zimbabves pirmo premjerministru. Par pirmo Zimbabves prezidentu kļuva Kanaāns Banana, kura amats bija diezgan ceremoniāls.[12] Sākās zemas intensitātes konflikts starp ZANU un ZAPU. ZANU un ZAPU bija divas Zimbabves etnisko grupu kustības — šonu un ndebelu, kuras cīnījās pret baltādaino minoritātes varu Zimbabvē.. Pirms 1962. gada abas bija vienotas kustības zem nosaukuma ZAPU. Tās kļuva par politiskajām partijām, kad Zimbabve kļuva neatkarīga. Pēc neatkarības iegūšanas ZAPU līderis Džošua Nkomo tika iekļauts Mugabes kabinetā, taču 1982. gadā tika padzīts. No 1983. līdz 1987. gadam tika veikti slaktiņi pret ndebelu civiliedzīvotājiem. Tajos gāja bojā vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju.[13] Nkomo aizbēga no valsts 1983. gadā un devās uz Londonu. 1987. gadā, lai atrisinātu etnisko grupu nesaskaņas abas partijas apvienojas zem viena nosaukuma — ZANU-PF, padarot Zimbabvi par vienas partijas valsti. Tajā pašā gadā tika mainīta konstitūcija, kas apvienoja prezidenta funkcijas ar valdības vadītāja un armijas virspavēlnieka funkcijām.[14] Mugabe kļuva par prezidentu 1987, gada 31. decembrī. Līdz 2000. gadam valsts piedzīvoja attīstību un saimniecības izaugsmi, jo tika veikti kapitālieguldījumi izglītībā un veselības aprūpē.[14]
2000. gadā tika veikta zemes reforma, kuŗā baltādainajiem iedzīvotājiem tika atņemta zeme un tā tika izsniegta melnādainajiem. Tas izpostīja lauksaimniecību valstī. Zemnieku saimniecību produkcija samazinājās, jo tiem, kuri ieguva zemi bija mazas zināšanas par to, kā to apsaimniekot. Tabakas eksportēšana, kas ir galvenā valsts lauksaimniecības eksporta prece, saruka.[15] Tabakas eksports arī šobrīd nav pilnībā atguvies; 2000. gadā Zimbabve bija piektā lielākā tabakas ražotāja, bet 2016. gadā tā bija tikai 15. vietā.[15] Saskaņā ar valdības teikto, Zimbabves saimniecība ir samazinājusies uz pusi kopš 2000. gada. Pasaules Bankas dati liecina, ka valsts daļa no reģionālā iekšzemes kopprodukta ir samazinājusies līdz mazāk nekā 1 procentu no 1,5 procentiem pirms 37 gadiem, kad Mugabe nāca pie varas.[15] Mugabes kritiķi apgalvo, ka zeme tika izsniegta viņa politiskajiem sabiedrotajiem, un daudziem saņēmējiem netika piešķirtas vajadzīgās iekārtas vai apmācība produktīvai saimniecībai, kas noveda pie lauksaimniecības efektivitātes sabrukuma.[16]
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuZimbabve ir valsts Āfrikas dienvidos, bez pieejas jūrai. Tā robežojas ar Zambiju ziemeļrietumos (797 km gara robeža),Dienvidāfriku dienvidos (225 km), Botsvānu dienvidrietumos (813 km) un Mozambiku austrumos (1231 km). Daļa no Botsvānas atdala Zimbabvi no Namībijas, tāpēc tās nerobežojas.
Valsts kopējā platība ir 390 757 km². Tā ierindojas 60. vietā pasaules valstu sarakstā pēc platības un 26. vietā Āfrikā. Lielākā daļa valsts teritorijas atrodas uz augstas plakankalnes. Tās augstākais punkts ir Niangani, kas atrodas kalnainajos austrumu apgabalos un sasniedz 2592 m augstumu, bet zemākais punkts ir 162 m virs jūras līmeņa. Lielākā daļa no valsts teritorijas atrodas uz centrālās plakankalnes, kas stiepjas no dienvidrietumiem uz ziemeļrietumiem, kur augstums svārstās starp 1200 un 1600 m. Apmēram 20% no valsts teritorijas sasniedz 900 metru augstumu.
Karibas un Zambezi upes veido robežu ar Zambiju valsts ziemeļrietumos. Viktorijas ūdenskritums, netālu no Zambijas pilsētas Livingstonas, tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un visiespaidīgākajiem ūdenskritumiem pasaulē ar 1700 m platumu un līdz 108 m augstumu. 1989. gadā tas tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma objektu sarakstā.
Zimbabves dabas resursi ir zelts, platīns, dimants, dzelzs un hroms.
Klimats
labot šo sadaļuZimbabvē ir tropu klimats, ar lietus sezonām vasarā, kas parasti ilgst no oktobra beigām līdz martam. Vidējā gaisa temperatūra vasarā ir 21—27 ˚С, bet ziemā (no aprīļa līdz augustam) 13—17 ˚С. Dabas ainavas ir sausas savannas ar mitrajiem tropu mūžzaļajiem mežiem un kalnu reģioniem austrumos. Tā kā Zimbabve atrodas uz augstienes, tās gada vidējā temperatūra 25 °C, ir zemāka salīdzinājumā ar tās kaimiņvalstīm Āfrikas dienvidos. Vasaras mēnešos temperatūra reti pārsniedz 30 °C.
Daba
labot šo sadaļuZimbabvē ir bagāta bioloģiskā daudzveidība, lai gan tajā ir sastopami liels skaits parasto Āfrikas savvaļas augu un dzīvnieku sugu. Zimbabvē aug tīkkoki, sarkankoki un baobabi. Valstī ir sastopamas gandrīz 200 zīdītāju sugas, ieskaitot nīlzirgus, degunradžus, paviānus, žirafes, zebras, dzeloņcūkas, āpšus, ūdrus, zaķus, kā arī plēsējus — lauvas, leopardus, plankumainā hiēnas, melnmuguras šakāļus, servalus un daudzas citas. Melnais degunradzis ir apdraudēts malumedniecības dēļ. Upēs sastopamas lielas ķirzakas, piemēram varāni, kā arī dažas krokodilu sugas. Zimbabvē ir sastopamas vairāk nekā 600 putnu sugas, piemēram, mežastrazdi, bišu dzeņi, pērļvistas un fazāni. Ūdeņos ir sastopamas 131 zivju sugas.
Liela daļa Zimbabves reiz bija klāta ar mežiem. Nabadzība, iedzīvotāju skaita pieaugums un degvielas trūkums ir izraisījuši plašu mežu izciršanu un malumedniecību, kas ir ievērojami samazinājis augu un dzīvnieku sugu skaitu. Mežu izciršana ir veicinājusi arī augsnes eroziju un regulāru sausuma rašanos, tādējādi samazinot augsnes auglību.
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļuZimbabvē ir centralizēta valdība, un tā ir sadalīta astoņās provincēs un divās pilsētās. Katrā provincē ir provinces galvaspilsēta, kurā tiek veikti valsts darījumi.[2]
Pilsētas
labot šo sadaļu| Karte | Karogs | Ģerbonis | Pilsēta | Nosaukums angļu valodā |
Platība (km²) | Iedz.sk. (2012) | Distriktu skaits |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Bulavajo | Bulawayo | 1 706,8 | 653 337 | 1 | ZW-BU | |||
| Harare | Harare | 960,6 | 1 485 231 | 1 | ZW-HA |
Provinces
labot šo sadaļu| Karte | Province | Nosaukums angļu valodā |
Administratīvais centrs |
Platība (km²) | Iedz.sk. (2011) | Distriktu skaits |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Austrummašonalendas province | Mashonaland East Province | Marondera | 32 230 | 1 344 955 | 9 | ZW-ME | |
| Centrālās Mašonalendas province | Mashonaland Central Province | Bindura | 28 347 | 1 152 520 | 7 | ZW-MC | |
| Dienvidmatabelelendas province | Matabeleland South Province | Gvanda | 54 172 | 683 893 | 6 | ZW-MS | |
| Manikalendas province | Manicaland Province | Mutare | 36 459 | 1 752 698 | 7 | ZW-MA | |
| Masvingo province | Masvingo Province | Masvingo | 56 566 | 1 485 090 | 7 | ZW-MV | |
| Midlendsas province | Midlands Province | Gveru | 49 166 | 1 614 941 | 7 | ZW-MI | |
| Rietummašonalendas province | Mashonaland West Province | Činhoji | 57 441 | 1 501 656 | 6 | ZW-MW | |
| Ziemeļmatabelelendas province | Matabeleland North Province | Lupane | 75 025 | 749 017 | 7 | ZW-MN |
Politika
labot šo sadaļuKopš neatkarības iegūšanas valstij ir bijuši tikai 3 prezidenti. Pirmais valsts prezidents bija Kanaāns Banana. Saskaņā ar pirmo konstitūciju Zimbabves prezidenta amats bija ceremoniska loma bez valdības pilnvarām.[12] Roberts Mugabe bija toreizējais premjerministrs. 1987. gadā Zimbabves parlaments laboja konstitūciju, kura rezultātā tika apvienotas prezidenta funkcijas ar valdības vadītāja un armijas virspavēlnieka funkcijām.[14] 1987. gada 31. decembrī Mugabe kļuva par prezidentu. Viņš palika prezidenta amatā līdz 2017. gada 14. novembra apvērsumam. Tā laikā viņam tika uzlikts mājas arests. 19. novembrī viņš tika atcelts no ZANU-PF vadītāja amata un 21. novembrī, sākoties impīčmenta procedūrai, atkāpās no prezidenta amata. Par prezidentu kļuva viņa bijušais viceprezidents Emersons Mnangagva.
ZANU-PF ir valdošā partija valstī.
Saimniecība
labot šo sadaļuZimbabve ir bagāta ar zeltu, platīnu, dimantiem, dzelzi, hromu un citiem derīgajiem izrakteņiem. Valsts ir trešā lielākā platīna ražotāja.[17] Zimbabve ir arī piektā lielākā litija ražotāja. Valsts galvenās eksporta preces ir tabaka (veido 23% no eksporta) un niķelis (20%).[18] Tā arī eksportē dimantus, platīnu un zeltu.[18] Valsts galvenie eksporta partneri ir Dienvidāfrika, Ķīna, Botsvāna un Kongo Republika.[18]
Valsts iesaistīšanās karā ar Kongo Demokrātisko Republiku deva smagu triecienu Zimbabves saimniecībai. Kopš 2000. gada Zimbabves saimniecība ir pasliktinājusies — no 2000. līdz 2008. gadam saimniecības izaugsme bija negatīva.[19] 2000. gadā veiktā zemes reforma izpostīja lauksaimniecības nozari, jo baltādainie tika padzīti no savām zemēm un tie, kuri tās saņēma, nebija kārtīgi aprīkoti un apmācīti, lai turpinātu viņu iesākto. Valsts saimniecība tomēr lēnām sāk atgūties. Laika posmā no 2010. līdz 2013. gadam saumniecības izaugsme bija vairāk nekā 10% gadā, bet 2014. gadā tā samazinājās līdz apmēram 3%.[20]
Hiperinflācija Zimbabvē bija liela problēma no 2003. gada līdz 2009. gada aprīlim. No 2008. līdz 2009. gadam tā sasniedza savu augstāko pakāpi. 2009. gada janvārī, pārāk lielas inflācijas rezultātā, Zimbabves dolārs tika aizstāts ar ASV dolāru, kas kļuva par oficiālo valūtu valstī.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ "Zimbabwe". The Beaver County Times. 13 September 1981. Atjaunināts: 2 November 2011.
- ↑ 2,0 2,1 «The World Factbook – Zimbabwe». Central Intelligence Agency. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 15. decembrī.
- ↑ 3,0 3,1 The following languages, namely Chewa, Chibarwe, English, Kalanga, Koisan, Nambya, Ndau, Ndebele, Shangani, Shona, sign language, Sotho, Tonga, Tswana, Venda and Xhosa, are the officially recognised languages of Zimbabwe. (CONSTITUTION OF ZIMBABWE (final draft) Arhivēts 2013. gada 2. oktobrī, Wayback Machine vietnē.).
- ↑ «Population of Zimbabwe». Worldometers. Skatīts: 2017. gada 23. decembris.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 «World Economic Outlook Database: Zimbabwe». International Monetary Fund. April 2018. Skatīts: 2018. gada 11. jūnijs.
- ↑ «GINI Index». World Bank. Skatīts: 2013. gada 21. jūlijs.
- ↑ «2016 Human Development Report». United Nations Development Programme. 2016. Skatīts: 2017. gada 21. marts.
- ↑ «Country Profiles». Infoplease.com. Skatīts: 2014. gada 20. augusts.
- ↑ Hartnack, Michael. «40 years in wilderness after UDI declaration». The Herald, 2005. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 20. marts. Skatīts: 2013. gada 14. maijs.
- ↑ Dowden, Richard. Africa: Altered States, Ordinary Miracles. Portobello Books, 2010. 144–157. lpp. ISBN 978-1-58648-753-9.
- ↑ Brunner, Borgna (redaktors).. TIME Almanac 2004 (2004 izd.). Pearson Education, Inc. 904–905. lpp. ISBN 1-931933-78-2.
- ↑ 12,0 12,1 «Canaan Banana». Skatīts: 2018. gada 14. marts.
- ↑ «New documents claim to prove Mugabe ordered Gukurahundi killings». Skatīts: 2018. gada 14. marts.
- ↑ 14,0 14,1 14,2 «Apvērsums Zimbabvē – vēsturisks pagrieziens?». Skatīts: 2018. gada 14. marts.
- ↑ 15,0 15,1 15,2 «The Mugabe Economy in Charts Highlights Challenges for Zimbabwe». Skatīts: 2018. gada 14. marts.
- ↑ «Robert Mugabe admits Zimbabwe's land reform flaws». Skatīts: 2018. gada 14. marts.
- ↑ «The Top Platinum Producing Countries In The World». Skatīts: 2018. gada 14. marts.
- ↑ 18,0 18,1 18,2 «Zimbabwe Exports». tradingeconomics.com. Skatīts: 2017. gada 23. decembris.
- ↑ «Zimbabwe GDP - Gross Domestic Product». countryeconomy.com. Skatīts: 2017. gada 23. decembris.
- ↑ «Statistics from the World Bank, 1960-2016». opendataforafrica. Skatīts: 2017. gada 23. decembris.[novecojusi saite]
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zimbabve.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- The World Factbook profils Arhivēts 2020. gada 16. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (angliski)