Vērmontas Republika

Vērmontas Republika (angļu: Vermont Republic) ir mūsdienu historiogrāfijā Vērmontas vēstures perioda nosaukums pēc neatkarības pasludināšanas no Lielbritānijas 1777. gadā un pirms pievienošanās ASV 1791. gadā kā 14. štats. Tā izveidojās strīdus teritorijās starp Ņujorkas un Ņūhempšīras provincēm, kā arī Kvebekas provinci.

Vermont Republic Vērmontas Republika ← [[Image:[[File:Red Ensign of Great B[ritain (1707–1800, square canton).svg|25px]]|border|30px]]   ← [[Image:|border|30px]]   ← [[Image:|border|30px]] 1777 – 1791 [[Image:|border|30px]] → Karogs Ģerbonis Pārvaldes centrs Valoda(s) angļu Valdība republika Vēsture  - Dibināta 1777  - Likvidēta 1791 Iedzīvotāju skaits  - 1790. gadā 85 425  Mūsdienās Vermontas štats

1777. gada 8. jūlijā pieņemtā Vērmontas konstitūcija bija viena no pirmajām rakstiskajām Ziemeļamerikas apmetņu konstitūcijām. Tā bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu vēlēšanu tiesības, aizliedza verdzības institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām. Tā bija spēkā no 1777. līdz 1791. gadam.

Atšķirībā no Teksasas Republikas un Kalifornijas Republikas, kuru izpildvaras vadītāji bija prezidenti, Vērmontā izpildvaras vadītāju sauca par gubernatoru.

• 
  Karš ar frančiem un indiāņiem (1755–1763)