Suzdaļa
Suzdaļa (krievu: Су́здаль, varjagu: Súrsdalar) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vladimiras apgabala ziemeļu daļā pie Kamenkas upes. Tā atrodas 220 km uz ziemeļaustrumiem no Maskavas un 26 km no apgabala galvaspilsētas Vladimiras. Viens no lielākajiem starptautiskā tūrisma centriem Krievijā.
| Suzdaļa | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Суздаль | |||
 | |||
| |||
  Suzdaļa  Suzdaļa | |||
| Koordinātas: 56°26′00″N 40°26′00″E / 56.43333°N 40.43333°EKoordinātas: 56°26′00″N 40°26′00″E / 56.43333°N 40.43333°E | |||
| Valsts |
 Krievija | ||
| Apgabals | Vladimiras apgabals | ||
| Pirmo reizi minēta | 1024 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 15 km2 | ||
| Augstums | 115 m | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 9 286 | ||
| • blīvums | 637,8/km² | ||
| Laika josla | UTC+3 (UTC+3) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Suzdaļa Vikikrātuvē | |||
Vēsture
labot šo sadaļuArheoloģiskie izrakumi liecina, ka jau 9. gadsimtā Volgas somugru cilts meriešu apdzīvotajā zemē tagadējās Suzdaļas vietā atradies varjagu pilskalns. Slāvu cilšu ienācēji šo zemi sauca par Zaļesji ("aizmežu zemi"). 1024. gadā Suzdaļa pirmo reizi pieminēta senkrievu hronikā.
12. gadsimta sākumā uzcelts pirmais Suzdaļas kremlis, pilsēta kļuva par Suzdaļas kņazistes galvaspilsētu. 1223. gadā Suzdaļas kņazs Georgijs Vsevolodovičs organizēja apvienoto krievu kņazu karagājienu uz Igauniju pret vācu krustnešiem. Krievu karaspēks ar apmēram 20 000 vīriem ieņēma Ugaunijas un Sakalas zemes un nesekmīgi aplenca Rēveles cietoksni. 1222.—1235. gadā pabeigta Suzdaļas Dievmātes katedrāles būve, kas vēl tagad ir saglabājusi savu pirmējo veidolu. Tās arhitektūru iespaidojuši Gruzijas baznīcu celtnieki, jo Suzdaļai šajā laikā par Volgas ūdensceļu bija tirdznieciska un politiska sadarbība ar Kaukāza valstīm.
13. gadsimta sākumā kņaza rezidences vieta tika pārcelta uz Vladimiru. Par godu Aleksandram Ņevskim Suzdaļā dibināts Aleksandra klosteris. 1238. gadā Vladimiras-Suzdaļas kņazistes teritoriju pakļāva mongoļi un hans Batu iekļāva to Zelta ordas lielvalsts sastāvā.
14. gadsimtā izveidojās Suzdaļas-Ņižņijnovgorodas kņaziste, kas pretojās Maskavas lielkņaziem, hanu vietvalžiem Krievzemē. 1392. gadā lielkņazs pakļāva Suzdaļu Maskavijas varai, tomēr tā saglabāja ortodoksās baznīcas centra statustu.
17. gadsimtā Suzdaļai atkārtoti uzbruka Krimas tatāri un Polijas-Lietuvas kopvalsts karaspēks. 18. gadsimta beigās Suzdaļa kļuva par apriņķa pilsētu Vladimiras guberņas sastāvā.
Otrā Pasaules kara laikā Suzdaļas Jefīmija klostera (Спасо-Евфимиев монастырь) teritorijā tika ierīkota vācu karagūstekņu nometne. Kopš 1960. gadiem Suzdaļa iekļauta Vladimiras-Suzdaļas muzejrezervātā un ir viens no starptautiskā tūrisma centriem tā sauktā "Zelta loka" ietvaros.
Ievērojamākās apskates vietas
labot šo sadaļu- Suzdaļas kremlis ar Dievmātes dzimšanas katedrāli un Eitīmija klosteri (UNESCO pasaules vēsturiskā mantojuma piemineklis).
- Marijas klosteris (Ризоположенский монастырь).
- Jefīmija klosteris (Спасо-Евфимиев монастырь).
- Marijas Sargātājas sieviešu klosteris (Покровский монастырь), dibināts 1364. gadā, kurā tikušas ieslodzītas arī Maskavas lielkņazu un caru sievas.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Viskrievijas 2020. gada tautskaites rezultāti (stāvoklis uz 2021. gada 1. oktobri).
Literatūra
labot šo sadaļu- Кучкин В.А. Формирование государственной территории северо-восточной Руси в X—XIV вв. — М.: 1984.
- Белов Ю. В. Суздаль (путеводитель). Ярославль, 1986.
- Рапопорт А. Д. Золотое кольцо [: путеводитель]. М.: Вокруг Света, 2008.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Suzdaļa.