Sigtuna

Sigtuna (agrāk Sightuna) ir sena pilsēta Zviedrijā, Upsālas lēnē.

Vēsture

Sigtuna bija pirmā Svēlandes galvaspilsēta līdz 1187. gada augustam, kad tai uzbruka pagāni un nopostīja pilsētu un nogalināja Upsālas bīskapu Jāni (zviedru: Jon, latīņu: Johannes). Iespējams, ka sirojumā piedalījušies arī kuršu vikingi.^[1] Zīmīgi, ka 1210. gadā kuršu flote līdzīgi mēģināja nopostīt Rīgu, to pašu 1215. gadā mēģināja arī igauņi.

Bīskapa Jāņa nogalināšana un Sigtunas nodedzināšana pieminēta latīniski uzrakstītajā Upsālas bīskapa Valerija (valdīja 1207–1219) hronikā (Chronologia Vetus jeb Chronicon rerum Sveogothicarum): "1187. gada 12. augustā mira Upsālas arhibīskaps Jānis un Sigtuna tika nodedzināta" (Occisus Johannes Archiepiscopus Vpsaliensis apud Almarnum pridie idus Augusti et Sigtuna combusta).

Ērika hronikas vēstījums

Precīzāk Sigtunas nopostīšana kā Stokholmas dibināšanas iemesls aprakstīta vairāk nekā 100 gadus vēlāk Folkungu dinastijas Zviedrijas ķēniņa Magnusa Eriksona valdīšanas laikā (1319—1364) sarakstītajā hronikā, kas vēlāk ieguva Ērika hronikas nosaukumu. Tur uzbrucēji nodēvēti par "karēļiem", jo tajā laikā zviedri karoja ar Novgorodas zemi par ietekmi Karēlijā:

"Zviedriem lielu postu nodarīja tumšo pagānu karēļu sirojums. Līdz Mēlarenam viņi kuģoja gan vētras, gan mierīgu ūdeņu laikā. Nekautrējoties nelūgtie ļaunie viesi iebruka zviedru šērās. Peldēja līdz Sigtunai viņu kuģi, pilsētu līdz pamatiem nodedzināja, daudzus nogalināja un izgaisa tālēs. Pilsētu pēc tam vairs neuzcēla, kur arhibīskaps Jānis nokauts. Priecājās pagāni par kristiešu nelaimi, kas deva drosmi karēļiem un krieviem postīt zviedru zemi." (Ērika hronikas 475—485 panti).^[2]

Lai vairs nepieļautu sirotāju ielaušanos Mēlarena ezerā, jarls Birgers Magnusons (valdīja 1248–1255) uzcēla Stokholmas cietoksni, kas kļuva par otro Zviedrijas galvaspilsētu.

Senatnes paliekas mūsdienās

Arheoloģiskie izrakumi (1915)
Rūnu akmens Fv1958;250
Rūnu akmens 389.
Sv. Lāša baznīcas drupas
Sv. Ūlofa baznīcas drupas
Sv. Pētera baznīcas drupas
Sigtuna nämns på denna runsten, som nu är utställd i Sigtuna museum. Omkring 1100.

Piezīmes un atsauces

↑ Kurši - sirotāji, tirgotāji vai vikingi Andris Šnē, Diena, 2008. gada 4. aprīlis (latviski)
↑ Oriģinālais teksts zviedru valodā: Swerige haffde mykin vadha aff karelom ok mykin onadha The foro aff haffuit oc vp i mäle bade i lugne ok swa i äle alt hemelika jnnan swia skär ok optast ä mz stylda här en tyma fiöl them en then luna at the brändo wp sightuna Ok brändo thz swa alt i röther at then stadhin fik ey än böther Jon erchebiscop wart ther slägen tess war mangin hedin fäghen at them crisno gik swa illa i hand thz gledde karela ok rytza land.

[1] Kurši - sirotāji, tirgotāji vai vikingi Andris Šnē, Diena, 2008. gada 4. aprīlis (latviski)

[2] Oriģinālais teksts zviedru valodā: Swerige haffde mykin vadha aff karelom ok mykin onadha The foro aff haffuit oc vp i mäle bade i lugne ok swa i äle alt hemelika jnnan swia skär ok optast ä mz stylda här en tyma fiöl them en then luna at the brändo wp sightuna Ok brändo thz swa alt i röther at then stadhin fik ey än böther Jon erchebiscop wart ther slägen tess war mangin hedin fäghen at them crisno gik swa illa i hand thz gledde karela ok rytza land.

[1]

[2]