Šķirgailis

Kā Lietuvas vietvaldis Šķirgailis 1388. gada līgumā ar Vācu ordeni latīniski rakstītā dokumentā dēvēts kā "Šķirgailis ... Lietuvas hercogs, Traķu un Polockas kungs" (Schirgalo…dux Lithuanie et dominus Tracensis et Polocensis).

Personvārds "Šķirgailis" ir saliktenis, kura cilme saistāma ar vārdiem skir- (skirti = „izšķirties, lemt") un gail- (gailas = "stiprs", no kā latviski: gailošs,^[1] spožs) — „tas, kurš spoži izšķiras “.

 

Šķirgailis ir dzimis ap 1354. gadu Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda un viņa otrās sievas Tveras lielkņaza Aleksandra Mihailoviča meitas Juliānas ģimenē.

Pēc dižkunigaiša Aļģirda nāves 1377. gadā sākās viņa dēlu cīņa par varu Lietuvā. Vecākais dēls Polockas kņazs Andrejs cieta sakāvi un bēga uz Pleskavu. 1379. gadā Jagailis nosūtīja Šķirgaili diplomātiskā misijā, kuras laikā viņš apmeklēja Prūsiju, Poliju, Ungāriju un Čehiju. Pēc tam, kad sakarā ar Jagaiļa 1380. gadā noslēgto separāto miera līgumu ar Vācu ordeņa lielmestru Vinrihu fon Knoprodi saasinājās Jagaiļa un Ķēstuta attiecības, Šķirgailis pieslējās Jagailim. Kad 1381. gadā viņš pārgāja pareizticībā un ieguva kristīgo vārdu „Ivans” pēc tam, kad Polockas iedzīvotāji sacēlās pret savu pagānu ticībai piederīgo kņazu. Tā paša gada beigās Ķēstutis sāka karadarbību pret Jagaili, ieņēma Viļņu un sagūstīja Jagaili un pats kļuva par dižkunigaiti. Šķirgailis no Polockas aizbēga uz Livoniju,^[2] bet par Polockas kņazu atkal kļuva Andrejs Aļģirda dēls. 1382. gadā Jagaiļa karaspēks ieņēma Ķēstuta rezidenci Traķu ezerpilī un viņš iecēla Šķirgaili par Traķu kunigaiti Ķēstuta vietā. Viņam izdevās pierunāt Ķēstuti un viņa dēlu Vitautu ierasties uz pārrunām, kuru laikā viņi tika apcietināti un ieslodzīti Krēvas pilī. Pēc piecām dienām Ķēstutis tika atrasts miris un Jagailis pavēstīja, ka viņš ir atrasts pakāries, tomēr drīz vien izplatījās baumas, ka viņš ticis nogalināts.^[2][3][4] No apcietinājuma izbēgušais Vītauts vērsās pēc palīdzības pie Vācu ordeņa, ar kuru palīdzību tika ieņemti Traķi, bet ne Viļņa. 1383. gadā Jagailis un Šķirgailis atguva Traķu pili un tika noslēgts pamiers. 1384. gadā brāļi Jagailis, Šķirgailis un Kaributs noslēdza miera līgumu ar Maskavas lielkņazisti, apsolot Jagaiļa precības ar Dmitrija Donska metu Sofiju un pāriešanu pareizticībā.^[5] Tomēr 1385. gadā Šķirgailis Krakovas galmā panāca vienošanos par Jagaiļa precībām ar Polijas karaļa meitu Jadvigu un kļūšanu par tās līdzvaldnieku. Tā rezultātā 1385. gadā tika parakstīta Krēvas ūnija starp Lietuvas kunigaišiem un Polijas kņaziem par militāru un politisku savienību un katoļticības ieviešanu Lietuvā. Pēc kristīšanās Jagailis ieguva vārdu Vladislavs un kļuva par Polijas karali Vladislavu II, nodibina Polijas un Lietuvas personālūniju.

 

Daļa vēsturnieku domā, ka pēc Krēvas ūnijas noslēgšanas Šķirgailis ticis izvēlēts par nākamo Lietuvas dižkunigaiti, tomēr tam trūkst dokumentāla apstiprinājuma. Tādēļ viņu uzskata par Jagaiļa vietvaldi pēc personālūnijas noslēgšanas. 1386. gada kaujā pie Mstislavas Šķirgailis sakāva Smoļenskas kņaza Svjatoslava karaspēku un pievienoja Smoļensku Lietuvai. 1387. gada pavasarī viņš atguva Polocku un šā gada 28. aprīlī ieguva tiesības valdīt pār Polockas, Minskas un Svisločas kņazistēm. 1388. – 1392. gadā notika ilgstošs karš ar Vītautu, kas beidzās ar Astravas (pie Ļidas) izlīgumu, pēc kura par Traķu kunigaiti un Lietuvas dižkunigaiti kļuva Vītauts. Šķirgailis turpināja būt Polockas un Minskas kņazs. Kā kompensācija viņam piedāvāts vēl neieņemtās Kijivas kņaza tituls. 1393. gadā Vītauts un Šķirgailis saņēma gūstā Vitebskas kņazu Svitrigaili un kopīgiem spēkiem ieņēma tagadējās Ukrainas zemes, padzenot no Kijivas Aļģirda dēlu Vladimiru. 1395. gadā viņš tika iecelts par Kijivas kņazu, bet jau 1397. gadā mira neskaidros apstākļos. Iespējams, ka viņš tika noindēts. Apglabāts Kijivas Pečoru Lauras katedrālē (‘’Киево-Печёрская лавра’’).

• Tęgowski J. Pierwsze pokolenia Gedyminowiczów. — Poznań, Wrocław, 1999.