Skomants

Skomants arī Komants (dzimis ap 1225. gadu — miris pēc 1285. gada) bija rietumbaltu cilts jātvingu (sudāvu) vadonis Lielās prūšu sacelšanās laikā (1260—1274). No avotiem noprotams, ka Skomants ir bijis arī priesteris (krīvs).

Pirmā ziņas par Skomantu atrodamas Duisburgas Pētera hronikā, kurā viņš minēts kā vadonis prūšu 1263. gada karagājienā uz Vācu ordeņa cietoksni Helmnē. Tomēr Skomants nespēja pilnvērtīgi iesaistīties sacelšanā, jo paralēli vadīja iebrukumus Pinskā un citās slāvu apdzīvotajās teritorijās. Pēc sacelšanās apspiešanas Skomants vadīja apvienoto prūšu/lietuviešu karaspēku (ap 4000 vīru) pret vācu ordeni, bet nesekmīgi.

Prūšu un jātvingu apdzīvotā teritorija tika pamatīgi postīta un 1280/81 gada ziemā tika izpostīti arī Skomanta īpašumi. Skomants ar saviem trim dēliem Rukalu, Ģedetu un Galmu bija spiests bēgt uz Melnkrieviju, tobrīd Lietuvas dižkunigaitijas kontrolēto teritoriju mūsdienu Baltkrievijas rietumos. Drīz vien gan Skomants atgriezās Prūsijā un piekrita pieņemt kristīgo ticību. Pēc kristīšanas Skomantam tika piešķirtas zemes Prūsijā un viņš kļuva par vienu no ordeņa vasaļiem.