Prāgas pavasaris

Prāgas pavasaris bija liberalizācijas periods Čehoslovākijas Sociālistiskajā republikā, kas sākās 1968. gada 5. janvārī, kad Aleksandrs Dubčeks tika ievēlēts par Komunistiskās partijas vadītāju, un beidzās 1968. gada 20. augustā, kad PSRS vadītā Varšavas pakta bruņotie spēki iebruka valstī.

Čehu protestētāji pie degoša padomju tanka Prāgā

Atbalsta sauklis "*Par jūsu un mūsu brīvību*", kas parādījās atbalsta mītiņa laikā Maskavā

Vēsture

Pēc Otrā pasaules kara Čehoslovākija nokļuva PSRS ietekmes zonā. Lai arī ASV Armija Prāgai atradās tuvāk, Staļins panāca slepenu vienošanos ar Sabiedrotajiem, ka tieši Sarkanā armija drīkstēs atbrīvot Prāgu no Vērmahta.

No 1948. gada Čehoslovākijas Komunistiskā partija bija vienīgā atļautā partija valstī, un PSRS stingri kontrolēja valstī notiekošo. Lai arī komunisti iznīcināja valsts demokrātiju, viņi sākotnēji bija diezgan populāri, jo iedzīvotāji atcerējās, kā rietumvalstis 1938. gadā ar Minhenes vienošanos bija atļāvušas Hitleram sagraut viņu neatkarību.

1960. gadu vidū komunistu režīms kļuva aizvien nepopulārāks. Partijas reformatoriem, saprotot izmaiņu nepieciešamību, izdevās par tās vadītāju ievēlēt Aleksandru Dubčeku. Viņš veica virkni politisku reformu. lai radītu "sociālismu ar cilvēcīgu seju". 1968. gada aprīlī Dubčeks izsludināja tā saukto rīcības programmu. Tas bija vairāku reformu un plānu kopums, kas nebija vērsts uz padomju sistēmas sagraušanu, bet gan tās nelielu liberalizāciju. Dubčeka reformas guva plašu iedzīvotāju atbalstu. Taču PSRS vadība ar Leonīdu Brežņevu priekšgalā uztvēra šīs reformas kā pirmos soļus padomju iekārtas sagraušanā. PSRS vadība nevarēja pieļaut, ka Aukstā kara laikā kāda no tās satelītvalstīm pāriet rietumu demokrātiju pusē. Kad sarunu ceļā Brežņevam neizdevās pārliecināt Dubčeku pārtraukt reformas, PSRS sāka plānot iebrukumu.

Iebrukums

Lai attaisnotu iebrukumu suverēnā valstī, bija nepieciešams "lūgums pēc palīdzības". Čehoslovākijas komunistu vadībā joprojām bija daudz konservatīvo spēku, kuri Brežņevam nosūtīja slepenu vēstuli kurā apgalvoja, ka "labējā prese" valstī "vairo nacionālisma un šovinisma vilni, provocē pretkomunistisku un pretpadomju psihozi". Vēstule lūdza PSRS palīdzēt "ar visiem iespējamajiem līdzekļiem" lai paglābtu Čehoslovākijas Sociālistisko republiku no "tūlītējiem kontrrevolūcijas draudiem".

Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis ar milzīgu armiju iebruka Čehoslovākijā. Apmēram 5000—7000 padomju tankiem sekoja 200—600 tūkstoši Varšavas bloka kareivju. Iebrukuma laikā 72 Čehoslovākijas pilsoņus nogalināja un simtiem ievainoja. Padomju karavīri arestēja Dubčeku un deportēja uz Maskavu.

Pēc okupācijas apmēram 300 000 čehi un slovāku atstāja valsti un devās trimdā uz Rietumiem.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Prāgas pavasaris.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)