Pleskavas kņazi

Pleskavas kņazs (krievu: Псковские князья) bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas perioda beigās Maskavas lielkņazs. Pirmo zināmo Pleskavas kņazu Sudislavu pēc Nikona hronikas ziņām 1014. gadā iecēla viņa tēvs Vladimirs Svjatoslavičs (Vladimirs Svētais), izveidojot īpaši viņam jaunu politisku veidojumu — Pleskavas kņazisti. Drīz vien Pleskavas kņaziste tika likvidēta un iekļauta Novgorodas zemē, un karavadoņu funkcijas veica Novgorodas kņazi. No 1137. gada kņazus iecēla Pleskavas veče, bet bieži kņaza vieta bija neaizņemta. No 1399. gada Pleskavas kņazus iecēla Maskavas lielkņazi, tādēļ tos dēvēja par "Maskavas vietvalžiem" (московские наместники). 1510. gadā Maskavas lielkņazs Vasīlijs III paziņoja, ka Pleskavas zeme pieder viņam, atlaida veči un deportēja 300 ietekmīgākās pilsētas ģimenes.

Pleskavas kņazu saraksts

11.-12. gadsimts

Sudislavs Vladimirovičs (Судислав Владимирович, 1014—1036), varjagu Rurikoviču dinastijas pārstāvis, Kijivas lielkņaza Vladimira I Svjatoslaviča (Svētā) dēls, kuru viņa vecākais brālis Jaroslavs Vladimirovičs (Gudrais) un viņa pēcnācēji pēc tēva nāves 35 gadus turēja ieslodzījumā
Novgorodas kņazi (1036—1137)
Vsevolods Mstislavičs (pēc kristīšanās — Gavrilo, Всеволод Мстиславич, 1137—1138). Kijivas lielkņaza Mstislava Vladimiroviča dēls, kuru tēvs iecēla par Novgorodas kņazu (1117-1132, 1132-1136). Šajā laikā viņš atkārtoti devās karagājienos pret čudiem, tika sakauts kaujā pie Kļinas (1131), bet 1133. gadā viņam izdevās iekarot Tērbatas pilskalnu (Jurjevu). 1136. gadā Novgorodas veče viņu padzina no Novgorodas un viņš kļuva par Višgorodas kņazu (1136), pēc tam par Pleskavas kņazu (1137). Miris Novgorodas kņaza Svjatoslava Oļgoviča uzbrukuma laikā (1138).
Svetopolks Mstislavičs (Святополк Мстиславич, 1138—1142) bija Vsevoloda Mstislaviča brālis, kas kļuva par Pleskavas kņazu pēc viņa nāves 1138. gadā. Pirms tam viņš īslaicīgi bija Polockas kņazs (1132), kopā ar brāli Vsevolodu devās uz Pleskavu, kur kļuva par kņazu 1138. gadā, kur valdīja līdz 1140. gadam, kad saņēma no Kijivas lielkņaza Vsevoloda Oļgoviča Berestjes kņazisti, vēlāk kļuva par Novgorodas kņazu (1141—1148), pēc tam par Volīnijas Vladimiras kņazu (1148), Luckas kņazu (1150). Pēc viņa uz laiku Pleskavas kņazus neiecēla.
Mstislavs-Boriss Davidovičs (Мстислав-Борис Давыдович Новгородский, 1178—1180), vēlāk kļuva par Novgorodas kņazu (1184—1187)
Mstislavs III Romanovičs (Mstislavs Vecais, Мстислав Романович (Мстислав III, Мстислав Старый), 1180—1195?), Viņš bija Kijivas lielkņaza Romāna Rostislaviča dēls, pēc aiziešanas no Pleskavas (1195/1197) bija Smoļenskas kņazs (1197—1213), vienlaikus arī Belgorodas (1206) un Galīcijas kņazs, no 1212. gada kļuva par Kijivas lielkņazu. Pēc viņa uz laiku Pleskavas kņazus neiecēla.

13. gadsimts

Vladimirs Mstislavičs (Владимир Мстиславич Псковский, ar pārtraukumiem 1209/1210—1211,1213, 1213—1214, 1214—1222). Pēc viņa uz laiku Pleskavas kņazus neiecēla.
Jaroslavs Vladimirovičs (Ярослав Владимирович Псковский, 1214, 1240—1242)
Vsevolods Mstislavičs (Всеволод Мстиславич (Смоленский), 1214)
Jurijs Mstislavičs (Юрий Мстиславич Псковский, 1232—1240)
Aleksandrs Ņevskis (Aleksandrs Jaroslavovičs, Александр Ярославович Невский, 1242)
Jaroslavs III Jaroslavičs (Ярослав III (Афанасий) Ярославич Владимирский, 1253—1256)
Svjatoslavs Jaroslavičs (Святослав Ярославич Тверской, 1256—1266)
Daumants (Довмонт (Тимофей) Псковский, 1266—1299)
Dāvids Dovmontovičs (Daumanta dēls, Давыд Довмонтович Псковский, 1299, 1323)

14. gadsimts

Fjodors Mihailovičs (Федор Михайлович Белозерский, 1307)
Aleksandrs Mihailovičs (Александр Михайлович Тверской, 1327—1330, 1331—1337)
Vsevolods Aleksandrovičs (Всеволод Александрович Холмский, (1337—1339)—1341)
Andrejs-Vingolts Oļģertovičs (Kuprainais, Андрей-Вингольт Ольгердович Горбатый Полоцкий, 1342—1349, 1377—1386, 1394—1399), Lietuvas dižkunga Aļģirda dēls, pēdējais suverēnais Pleskavas kņazs
Jevstafijs Fjodorovičs (Евстафий Федорович Изборский, 1349—1356, 1358—1360)
Vasīlijs Budivolna (Василий Будиволна Псковский, 1356—1358)
Aleksandrs (Boriss) (Александр (Борис) Псковский, ap 1360 — ap 1369)
Matvejs (Матвей Псковский, līdz 1375—1377)
Ivans Andrejevičs (Иван Андреевич Псковский, 1386—1394)

Maskavas vietvalžu saraksts

Ivans Vsevolodovičs (Иван Всеволодович Холмский, 1399—1399)
Daniels Aleksandrovičs (Даниил Александрович Псковский, 1401—1407, 1408—1409)
Konstantīns Dmitrijevičs (Константин Дмитриевич Угличский, 1407—1408, 1412—1414)
Aleksandrs Fjodorovičs (Александр Федорович Ростовский, 1410—1412, 1421—1424, 1429—1434)
Andrejs Aleksandrovičs (Андрей Александрович Ростовский, 1415—1417)
Fjodors Aleksandrovičs (Федор Александрович Ростовский, 1417—1420)
Fjodors Patrikejevičs (Федор Патрикеевич Стародубский, 1424—1426)
Dmitrijs Aleksandrovičs (Дмитрий Александрович Щепин-Ростовский, 1428—1429)
Vladimirs Daņilovičs (Владимир Данилович Литовский, 1434—1436, 1437—1439)
Boriss Vasiļjevičs (Борис Васильевич Шуйский, 1436—1437)
Aleksandrs Ivanovičs (Александр Иванович Лукомский, 1439—1442)
Aleksandrs Vasiļjevičs (Александр Васильевич Чарторыйский, 1443—1447, 1456—1460)
Vasīlijs Vasiļjevičs (Василий Васильевич Гребёнка Шуйский, 1448—1455)
Jurijs Vasiļjevičs jaunākais (Юрий Васильевич Младший Дмитровский, 1460)
Ivans Vasiļjevičs (Иван Васильевич Стрига Оболенский, 1460—1461)
Vladimirs Andrejevičs (Владимир Андреевич Ростовский, 1461—1462)
Ivans Aleksandrovičs (Иван Александрович Звенигородский, 1463—1466)
Fjodors Jurjevičs (Фёдор Юрьевич Шуйский, 1467—1472)
Jaroslavs Vasiļjevičs (Ярослав Васильевич Оболенский, 1473—1477, 1482—1487)
Vasīlijs Vasiļjevičs Bālais, (Василий Васильевич Бледный Шуйский, 1478—1482)
Semjons Romanovičs (Семен Романович Ярославский, 1488—1491)
Vasīlijs Fjodorovičs (Василий Федорович Шуйский, 1491—1496)
Aleksandrs Vladimirovičs (Александр Владимирович Ростовский, 1496—1501)
Dmitrijs Vladimirovičs (Дмитрий Владимирович Ростовский, 1503—1507)
Ivans Mihailovičs (Иван Михайлович Репня Оболенский, 1509—1510)