Plzeņa
Plzeņa (čehu: Plzeň), saukta arī Pilzene (vācu: Pilsen), ir pilsēta Čehijas rietumos. Ceturtā lielākā pilsēta Čehijā pēc iedzīvotāju skaita un Plzeņas apgabala centrs. Atrodas 90 kilometru attālumā no Čehijas galvaspilsētas Prāgas. Slavena ar pilznera alus šķirnes ražošanu Pilsner Urquell un Gambrinus, bet vēsturiski kā Austroungārijas, vēlāk Čehoslovākijas, slavenākā zīmola — Škoda rašanās vieta. Arī mūsdienās viena no ekonomiski attīstītākajām Čehijas pilsētām. 2010. gada septembrī kopā ar Monsas pilsētu Beļģijā kļuva par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2015.
| Plzeņa | |
|---|---|
| pilsēta | |
| Plzeň | |
 | |
  Plzeņa | |
| Koordinātas: 49°44′51″N 13°22′39″E / 49.74750°N 13.37750°EKoordinātas: 49°44′51″N 13°22′39″E / 49.74750°N 13.37750°E | |
| Valsts |
 Čehija |
| Apgabals | Plzeņas apgabals |
| Pirmo reizi minēta | 976. gadā |
| Dibināta | 1295. gads |
| Platība | |
| • Kopējā | 137,65 km2 |
| Augstums | 310 m |
| Iedzīvotāji (2024)[1] | |
| • kopā | 185 599 |
| • blīvums | 1,256/km² |
| Laika josla | CET (UTC+1) |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) |
| Pasta indeksi | 301 00- 326 00 |
| Mājaslapa |
info |
 Plzeņa Vikikrātuvē | |
Vēsture
labot šo sadaļuPlzeņa rakstos pirmoreiz minētā 976. gadā kā kaujas vieta starp Bohēmijas kņazu Boļeslavu II un Svētās Romas impērijas imperatoru Otonu II. Pilsētas tiesības 1295. gadā Plzeņai piešķīra karalis Vāclavs II. Pilsēta ātri auga, jo atradās uz tirdzniecības ceļa uz Nirnbergu un Rēgensburgu. 14. gadsimtā tā bija trešā lielākā Bohēmijas pilsēta (aiz Prāgas un Kutna Horas).
Husītu karu laikā Plzeņa bija katoļu pusē. Husītu ģenerālis Prokops Lielais trīsreiz neveiksmīgi aplenca pilsētu. 1468. gadā Plzeņā tika iespiesta pirmā grāmata Bohēmijā.
1599. un 1600. gadā pilsēta bija imperatora Rūdolfa II rezidence. Trīsdesmitgadu kara laikā 1618. gadā Plzeņu ieņēma Ernsta fon Mansfelda karaspēks un noturēja to līdz 1621. gadam. 1633. gadā Albrehts fon Vallenšteins izvēlējās Plzeņu par savu ziemas rezidenci, bet zviedri 1637. un 1648. gadā neveiksmīgi mēģināja to ieņemt.
1899. gadā Emīls Škoda Plzeņā nopirka nelielu rūpnīcu un attīstīja ieroču ražošanu. Laika gaitā Škodas rūpnīcas izveidojās par vienām no lielākajām Eiropā.
Otrā pasaules kara laikā Plzeņu no nacistu okupācijas atbrīvoja ASV karaspēks, tomēr dažas dienas vēlāk amerikāņi savu karaspēku atvilka ļaujot ienākt PSRS karaspēkam. Pamatojoties uz Beneša dekrētiem, pilsētas vācu iedzīvotāji tika padzīti.
1953. gadā Plzeņā notika nemieri, kurus izsauca naudas reforma. Notika ielu cīņas starp Škodas rūpnīcas strādniekiem un policiju, kuru atbalstīja tanki.
Izglītība
labot šo sadaļuPlzeņa ir Čehijas rietumu daļas akadēmiskās dzīves centrs. Rietumbohēmijas Universitāte ir pazīstama ar savām tiesību, inženierzinātņu un lietišķo zinātņu fakultātēm. Plzeņā atrodas arī Kārļa Universitātes Medicīnas fakultāte.
Plzeņā dzimuši cilvēki
labot šo sadaļu- Josefs Berans (Josef Beran; 1888—1969) garīdznieks;
- Petrs Čehs (Petr Čech; 1982), futbolists;
- Karels Gots (Karel Gott; 1939—2019), mūziķis;
- Emīls Škoda (Emil Škoda; 1839—1900), uzņēmējs;
- Jirži Trnka (Jiří Trnka; 1912—1969), animators.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Q125984191; pārbaudes datums: 19 maijs 2024.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Plzeņa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)