[go: up one dir, main page]
More Web Proxy on the site http://driver.im/

Luizs Inasiu Lula da Silva

Luizs Inasiu Lula da Silva (portugāļu: Luiz Inácio Lula da Silva, izrunā: [luˈiz iˈnasiu ˈlulɐ da ˈsiwvɐ]; dzimis 1945. gada 27. oktobrī Kastesā) ir atkārtoti ievēlētais Brazīlijas prezidents. 2010. gadā žurnāls Time viņu atzina par vienu no 100. ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē.[1]

Luizs Inasiu Lula da Silva
Luiz Inácio Lula da Silva
Lula 2023. gadā
35. Brazīlijas prezidents
Amatā
2003. gada 1. janvāris — 2011. gada 1. janvāris
Viceprezidents (i) Hosē Alenkars
Priekštecis Fernandu Enrike Kardozu
Pēctecis Dilma Rusefa
39. Brazīlijas prezidents
Amata sākums
2023. gada 1. janvāris
Viceprezidents (i) Džeraldo Alkmins
Priekštecis Žairs Bolsonaru

Dzimšanas dati 1945. gada 27. oktobrī (79 gadi)
Kastesa, Karogs: Brazīlija Brazīlija
Politiskā partija Strādnieku partija
Paraksts

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1945. gadā trūcīgā daudzbērnu ģimenē.

L. I. L. da Silva darbojās Brazīlijas Darba partijā. Pirms ievēlēšanas Brazīlijas prezidenta amatā viņš neveiksmīgi kandidēja uz šo amatu trīs reizes (pirmoreiz 1989. gada vēlēšanās). 2002. gada Brazīlijas prezidenta vēlēšanās viņš beidzot guva uzvaru un tika inaugurēts 2003. gada 1. janvārī. 2006. gada vēlēšanās viņš atkal uzvarēja un turpināja pildīt prezidenta pienākumus līdz 2011. gada 1. janvārim, kad beidzās otrais prezidentūras termiņš.

Lula pirmās prezidentūras ietvaros nostiprināja sociālās programmas, tostarp "Bolsa Familia", kuras mērķis bija sniegt finansiālu atbalstu nabadzīgām ģimenēm, un izveidoja programmu "Fome Zero", kuras mērķis ir pilnībā likvidēt badu un absolūto nabadzību Brazīlijā.[2] Abu termiņu laikā Lula valstī veica radikālas reformas, kas noveda pie IKP pieauguma, publiskā parāda un inflācijas sarukšanas, un palīdzēja 20 miljoniem brazīliešu izkļūt no nabadzības.[3] Ievērojami samazinājās nabadzības, nevienlīdzības, analfabētisma, bezdarba, zīdaiņu mirstības un bērnu nodarbinātības rādītāji; palielinājās minimālā alga, iedzīvotāju vidējie ienākumi, kā arī tika uzlabota skolu, augstskolu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Aktīvi darbojās ārpolitikā, gan reģionāli, gan globālās tirdzniecības un vides aizsardzības pārrunās.[4] Lula tika uzskatīts par vienu no vispopulārākajiem politiķiem Brazīlijas vēsturē, un vienu no pasaules populārākajiem politiķiem savas prezidentūras laikā.[5][6][7]

2014. gadā sāktajā izmeklēšanā tika atklāts, ka pēc Lulas da Silvas nākšanas pie varas tika izveidota koruptīva shēma, kas ļāva celtniecības uzņēmumiem iegūt izdevīgus pasūtījumus valsts naftas uzņēmumā Petrobras. 2016. gada martā da Silvu aizturēja un nopratināja policija. Viņam tika izvirzīta apsūdzība par grezna dzīvokļa pieņemšanu no celtniecības uzņēmuma. Cenšoties glābt da Silvu, valsts prezidente Dilma Rusefa, kas no 2003. līdz 2010. gadam bija Petrobras padomes priekšsēdētāja, 16. martā bijušo prezidentu iecēla par savas administrācijas vadītāju. Maijā parlaments Rusefai izteica impīčmentu. 2017. gada 12. jūlijā federālā tiesa Lulam da Silvam piesprieda 9,5 gadu ilgu cietumsodu. Līdz apelācijas prasības izskatīšanai viņš palika brīvībā.[8] 2018. gada janvārī federālā reģionālā ceturtā apgabala tiesa apstiprināja apsūdzības lēmumu un palielināja cietumsodu līdz 12 gadiem un vienam mēnesim. 7. aprīlī viņš tika nogādāts policijā.

2021. gada 9. martā Brazīlijas Federālā augstākā tiesa atcēla spriedumu Lulam da Silvam par korupciju un naudas atmazgāšanu.

2022. gadā 30. oktobrī viņš no jauna uzvarēja Brazīlijas prezidenta vēlēšanās.[9]

  1. Time. «The 2010 Time 100». Time, 10.05.2010. Skatīts: 20.09.2014. Ignorēts nezināms parametrs |name=
  2. «Brazil removed from UN World Hunger Map». AP NEWS (angļu). Skatīts: 2023-01-13.
  3. «How left-wing on economics is Luiz Inácio Lula da Silva?». The Economist. ISSN 0013-0613. Skatīts: 2023-01-13.
  4. Paulo Roberto de Almeida. Lula’s Foreign Policy: Regional and Global Strategies. New York : Palgrave Macmillan US, 2009. 167–183. lpp. ISBN 978-0-230-61837-4.
  5. «Lula's last lap». The Economist. ISSN 0013-0613. Skatīts: 2023-01-13.
  6. «Brazil's Lula: The Most Popular Politician on Earth - Newsweek». web.archive.org. 2010-12-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-12-29. Skatīts: 2023-01-13.
  7. «BBC News - Lula leaves office as Brazil's 'most popular' president». web.archive.org. 2011-01-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-01-02. Skatīts: 2023-01-13.
  8. Bijušajam Brazīlijas prezidentam par korupciju piespriests deviņarpus gadu cietumsods LETA, 2017-07-12
  9. Brazīlijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis eksprezidents Luiss Inasiu Lula da Silva lsm.lv 2022. gada 31. oktobrī

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Fernandu Enrike Kardozu
Žairs Bolsonaru
Brazīlijas prezidents
2003. gada 1. janvāris2011. gada 1. janvāris
2023. gada 1. janvārispašlaik
Pēctecis:
Dilma Rusefa
amatā