Kristaps Eliass
Kristaps Eliass (1886. gada 30. marts — 1963. gada 4. janvāris) bija Latvijas mākslas zinātnieks, žurnālists un politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis, Latvijas Satversmes sapulces, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs.
| Kristaps Eliass | |
|---|---|
 | |
| 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1922. gads — 1934. gads | |
| Satversmes sapulces deputāts | |
|
Amatā 1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1886. gada 30. martā Platones pagasts, Jelgavas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija |
| Miršanas dati |
1963. gada 4. janvārī (76 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija |
Biogrāfija
labot šo sadaļuKristaps Eliass piedzima 1886. gada 30. martā Platones pagasta "Zīlēnos" lauksaimnieka ģimenē. Viņš ir mākslinieka Ģederta Eliasa un mākslas zinātnieces Maijas Cielēnas brālis, gleznotājas Maijas Eliases tēvs.[1] Būdams ģimnāzists, iesaistījies sociāldemokrātu kustībā. Piedalījies 1905. gada revolūcijā. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) 2. kongresā, kas norisinājās 1906. gadā Majoros, viņš tika ievēlēts partijas Centrālajā komitejā, kurā darbojās līdz savam arestam gada beigās.[1]
1907. gadā notiesāts, piespriesta mūža izsūtīšana uz Sibīriju. Pēc Irkutskā pavadīta gada izbēdzis un aizceļojis uz Briseli. No 1909. līdz 1914. gadam piedalījies Briselē iespiestā laikraksta "Cīņa" redakcijā. Parakstījies ar pseidonīmu "Čipus". Legālajā laikrakstā "Domas" parakstījies ar pseidonīmu "Socius".[1] Bijis LSDSP Ārzemju komitejas loceklis, kā arī LSDSP pārstāvis apvienotās Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Centrālās komitejas Ārzemju birojā. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā atgriezies Rīgā. Darbojies Iskolatā un Rīgas Strādnieku deputātu padomes izpildkomitejā.[1]
No tā dibināšanas 1918. gada novembrī līdz Ulmaņa apvērsumam 1934. gada maijā bija laikraksta "Sociāldemokrāts" redaktors. Bijis pagaidu parlamenta — Tautas padomes — loceklis, kā arī Latvijas Satversmes sapulces, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts no Zemgales vēlēšanu apgabala. Pēc Ulmaņa apvērsuma vairākus mēnešus pavadījis Liepājas koncentrācijas nometnē.[1]
Pēc tam politikā vairs nav darbojies. Vairākus gadus pēc Latvijas okupācijas, 1948. gadā, apcietināts un uz septiņiem gadiem izsūtīts uz darba nometni Sibīrijā. Pēdējos dzīves gadus pavadījis dzimtajā Platones pagastā un Rīgā. Miris 1963. gada 4. janvārī.[1] Izvadīts no Rīgas Meža kapiem, apbedīts Platonē 9. janvārī.