Krievijas valdnieku uzskaitījums

Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu. Tas sākas ar leģendāro Novgorodas kņazu Ruriku (9. gadsimta vidū) un beidzas ar Krievijas imperatoru Nikolaju II (1917).

Krievijas valdnieku attēlojums no Gardarīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums)

Pēc PSRS nodibināšanas 1922. gadā Krieviju pārvaldīja PSRS vadītāji, bet pēc 1991. gada Krievijas prezidenti.

Krievijas valdnieka jēdziens

Mūsdienu Krievijas Federācija aizņem ļoti plašu teritoriju, kuras ziemeļrietumu daļā kopš 9. gadsimta pastāvējusi rūsu valsts, kas vēlāk nodēvēta par Kijivas Krievzemi.^[1]^[2] Zelta Ordas pakļautajā Krievzemē izveidojās Maskavas lielkņaziste, kas tikai 16. gadsimtā ieguva Krievijas caristes, vēlāk Krievijas Impērijas nosaukumu.

Pirmais valdnieks, kas lietoja Rutēņu karaļa (latīņu: Ruthenorum Rex) titulu, bija Galīcijas-Volīnijas kņazs Daniels Romanovičs (valdīja Ukrainas teritorijā 1254-1264). Kad 14. gadsimtā Lietuvas dižkunigaiši iekaroja Kijivu, viņus līdz pat 16. gadsimtam dēvēja par Krievijas pārmantotajiem valdniekiem (latīņu: dux litwanorum Russieque dominus et heres, krievu: Божю милостю великии княз литовскии, рускии, жомоитъскии, и иных).^[3]

Daži no senākajiem nosaukumiem, piemēram Kniaz un Velikiy Kniaz, kas nozīmē princis un lielprincis attiecīgi, bet bieži vien Rietumu literatūrā aprakstīti kā hercogs un lielhercogs;' 'cara nosaukums, kas nozīmē Cēzars, apzīmē gan karali, gan ķeizaru, beigās vainagojās ar imperatora titulu.

Pirmais Maskavijas valdnieks, kas pēc Zelta Ordas hana jarlika saņemšanas 14. gadsimtā lietoja "visas Krievzemes lielkņaza" (krievu: Князь Великий всея Руси) titulu, bija Simeons Joanovičs Lepnais (Симеoн Иоаннович Гордый, valdīja 1340-1353).^[4] Pilns Krievijas imperatora tituls, saskaņā ar 1906. gada konstitūcijas 59. pantu bija:

Visas Krievijas, Maskavas, Kijivas, Vladimiras, Novgorodas imperators un autokrāts, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Polijas cars, Sibīrijas cars, Hersonesas cars, Gruzijas cars, Pleskavas valdnieks, Smoļenskas, Lietuvas, Volīnijas, Podolijas un Somijas lielkņazs; Igaunijas, Līvzemes, Kurzemes un Zemgales, Žemaitijas, Belostokas, Karēlijas, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas Bulgārijas un citu teritoriju kņazs; Ņižņijnovgorodas, Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Beloozero, Udorijas, Obdorijas, Kondijas, Vitebskas un Mstislavas un visu ziemeļu teritoriju kņazs; Ibērijas, Kartalīnijas un Kabardīnijas zemju un Armēnijas teritoriju dzimtais valdnieks un Čerkesijas un Kaukāza valdnieks; Turkestānas valdnieks; Norvēģijas mantinieks; Šlēsvigas-Holšteinas, Štormarnas, Ditmaršenas un Oldenburgas hercogs un tā tālāk, un tā tālāk, un tā tālāk.

Novgorodas kņazi

Pamatraksts: Novgorodas kņazi

Leģendārie Gardarīkes valdnieki:

Valdnieks	Iedomātais portrets	Dzimis—Miris	Attiecības ar priekštečiem	Valdnieks no	Valdnieks līdz
Ruriks		?-879	nav	862	879
Oļegs Viedais (reģents)		?-912	Rurika radinieks un Rurika dēla Igora Rurikoviča pavaldnieks	879	882

Kijivas lielkņazi

Pamatraksts: Kijivas lielkņazi

Kijivas Krievzemes (mūsdienu Ukrainas un Krievijas ziemeļrietumu daļas) valdnieki.

Valdnieks	Dzimis—Miris	Attiecības ar priekštečiem	Valdnieks no	Valdnieks līdz
Askolds un Dirs	?-882	nav	842^[5]^[6] vai 862.g.	882
Oļegs Viedais (reģents)	?-912	Rurika radinieks un Rurika dēla Igora Rurikoviča pavaldnieks	882	912 rudens
Igors Rurikovičs	?-945	Rurika dēls	879 (Novgorodā kā Rurika mantinieks); 913^[7]	rudens 945
Svētā Kijivas kņaziene Olga reģente	?-969	Igora Rurikoviča sieva un Svjatoslava Igoreviča reģente	945	962
Svjatoslavs Igorevičs Lielais	942–972	Igora Rurikoviča un Kijivas kņazienes Olgas dēls	962	Spring 972
Jaropolks Svjatoslavičs	958 (960?)–980	Svjatoslava Igoreviča dēls	972	980
Svētais Vladimirs Svjatoslavičs Lielais	958–1015	Svjatoslava Igoreviča jaunākais dēls un Jaropolka Svjatoslaviča brālis	978. gada 11. jūnijs	1015. gada 15. jūlijs
Svjatopolks Vladimirovičs Nolādētais	980–1019	Vladimira Svjatoslaviča dēls	1015	1016. gada rudens
Jaroslavs Vladimirovičs Gudrais	978–1054	Vladimira Svjatoslaviča jaunākais dēls un Svjatopolka Vladimiroviča brālis	1016. gada rudens	1018. gada vasara
Svjatopolks Vladimirovičs Nolādētais	980–1019	Vladimira Svjatoslaviča dēls	1018. gada 4. augusts	1019
Jaroslavs Vladimirovičs Gudrais	978–1054	Vladimira Svjatoslaviča jaunākais dēls un Svjatopolka Vladimiroviča brālis	1019	1054. gada 19. februāris
Izjaslavs Jaroslavičs	1024–1078	Jaroslava Vladimiroviča pirmais dēls	1054. gada februāris	1068. gada 15. septembris
Vseslavs Bračislavičs	1039–1101	Vladimira Svjatoslaviča mazmazdēls	1068. gada 15. septembris	1069. gada aprīlis
Izjaslavs Jaroslavičs	1024–1078	Jaroslava Vladimiroviča pirmais dēls	1069. gada 2. maijs	1073. gada marts
Svjatoslavs Jaroslavičs	1027–1076	Jaroslava Vladimiroviča trešais dēls	1073. gada 22. marts	1076.g. 27. decembris
Vsevolods Jaroslavičs	1030–1093	Jaroslava Vladimiroviča ceturtais dēls	1077. gada 1. janvāris	1077. gada jūlijs
Izjaslavs Jaroslavičs	1024–1078	Jaroslava Vladimiroviča pirmais dēls	1077. gada 15. jūlijs	1078. gada 3. oktobris
Vsevolods Jaroslavičs	1030–1093	Jaroslava Vladimiroviča ceturtais dēls	1078. gada oktobris	1093. gada 13. aprīlis
Svjatopolks II Jaroslavičs	1050–1113	Izjaslava Jaroslaviča dēls	1093. gada 24. aprīlis	1113. gada 16. aprīlis
Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs	1053–1125	Vsevoloda Jaroslaviča dēls	1113. gada 20. aprīlis	1125. gada 19. aprīlis
Mstislavs Vladimirovičs Lielais Lielais	1076–1132	Vladimira Vsevolodoviča Monomaha dēls	1125. gada 20. maijs	1132. gada 15. aprīlis
Jaropolks Vladimirovičs	1082–1139	Vladimira Vsevolodoviča Monomaha dēls, Mstislava Vladimiroviča Lielā jaunākais brālis	1132. gada 17. aprīlis	1139. gada 18. februāris
Vjačeslavs Vladimirovičs	1083-1154. gada 2. februāris	Vladimira Vsevolodoviča Monomaha dēls	1139. gada 22. februāris	1139. gada 4. marts
Vsevolods Oļgovičs	?-1146	Svjatoslava Jaroslaviča mazdēls	1139. gada 5. marts	1146. gada 30. jūlijs
Igors Olgovičs	?- 1146. gada 19. septembris	Svjatoslava Jaroslaviča mazdēls	1146. gada augusts	1146. gada 13. augusts
Izjaslavs Mstislavičs	1097–1154	Mstislava Vladimiroviča Lielā vecākais dēls	1146. gada 13. augusts	1149. gada 23. augusts
Jurijs Vladimirovičs Dolgorukijs	1099–1157	Mstislava Vladimiroviča Lielā jaunākais dēls	1149. gada 28. augusts	1150. gada vasara
Vjačeslavs Vladimirovičs	1083-1154.g. 2. februāris	Vladimira Vsevolodoviča Monomaha dēls	1150. gada vasara	1150. gada vasara
Izjaslavs Mstislavičs	1097–1154	Mstislava Vladimiroviča Lielā vecākais dēls	1150. gada vasara	1150. gada vasara
Jurijs Vladimirovičs Dolgorukijs	1099–1157	Mstislava Vladimiroviča Lielā jaunākais dēls	1150. gada augusts	1151. gada ziema
Izjaslavs Mstislavičs	1097–1154	Mstislava Vladimiroviča Lielā vecākais dēls	1151. gada ziema	1154. gada 13. novembris
Vjačeslavs Vladimirovičs	1083-1154. gada 2. februāris	Vladimira Vsevolodoviča Monomaha dēls	1151. gada pavasaris	1154. gada 6. februāris
Rostislavs Mstislavičs	1110–1165	Mstislava Vladimiroviča Lielā otrais dēls	1154	1155. gada janvāris
Izjaslavs Davidovičs	?-1162	Svjatoslava Jaroslaviča mazdēls	1155. gada janvāris	1155
Jurijs Vladimirovičs Dolgorukijs	1099–1157	Mstislava Vladimiroviča Lielā jaunākais dēls	1155. gada 20. marts	1157. gada 15. maijs
Izjaslavs Davidovičs	?-1162	Svjatoslava Jaroslaviča mazdēls	1157. gada 19. maijs	1158. gada decembris
Mstislavs Izjaslavičs	1125–1170	Izjaslava Davidoviča dēls	1158. gada 22. decembris	1159. gada pavasaris
Rostislavs Mstislavičs	1110–1167	Mstislava Vladimiroviča Lielā otrais dēls	1159. gada 12. aprīlis	1161. gada 8. februāris
Izjaslavs Davidovičs	?-1162	Svjatoslava Jaroslaviča mazdēls	1161. gada 12. februāris	1161. gada 6. marts
Rostislavs Mstislavičs	1110–1167	Mstislava Vladimiroviča Lielā otrais dēls	1161. gada marts	1167. gada 14. marts
Vladimirs Mstislavičs	1132–1173	Mstislava Vladimiroviča Lielā jaunākais dēls	1167. gada pavasaris	1167. gada pavasaris
Mstislavs Izjaslavičs	1125–1170	Izjaslava Davidoviča dēls	1167. gada 19. maijs	1169. gada 12. marts

Vladimiras lielkņazi

Pamatraksts: Vladimiras lielkņazi

Pēc 1240. gada Zelta Ordas caru vasaļi. Apmēram 1240.—1480. gadā lielākā daļa mūsdienu Krievijas teritorijas atradās Zelta Ordas sastāvā un tās valdnieki bija pakļauti Zelta Ordas haniem.

Valdnieks	Dzimis—Miris	Attiecības ar priekštečiem	Valdnieks no	Valdnieks līdz
Svētais Andrejs Bogoļubskis	1110–1174	Jurija Vladimiroviča Dolgorukija dēls	1157. gada 15. maijs	1174. gada 29. jūnijs
Mihails Jurjevičs	?-1176	Andreja Bogoļubska dēls	1174	1174. gada septembris
Jaropolks Rostislavičs	?- pirms 1196	Vladimira Vsevolodoviča Monomaha mazdēls	1174	1175. gada 15. jūnijs
Mihails Jurjevičs	?-1176	Andreja Bogoļubska dēls	1175. gada 15. jūnijs	1176. gada 20. jūnijs
Vsevolods Lielā ligzda Lielā ligzda	1154–1212	Andreja Bogoļubska un Mihaila Jurjeviča brālis	1176. gada jūnijs	1212. gada 15. aprīlis
Jurijs II Vsevolodovičs	1189–1238	Vsevoloda Lielās ligzdas dēls	1212	1216. gada 27. aprīlis
Konstantīns Vsevolodovičs	1186–1218	Vsevoloda Lielās ligzdas dēls	1216. gada pavasaris	1218. gada 2. februāris
Jurijs II Vsevolodovičs	1189–1238	Vsevoloda Lielās ligzdas dēls	1218. gada februāris	1238. gada 4. marts
Jaroslavs II Vsevolodovičs	1191–1238	Vsevoloda Lielās ligzdas dēls	1238	1246. gada 30. septembris
Svjatoslavs III Vsevolodovičs	1196–1252. gada 3. februāris	Vsevoloda Lielās ligzdas dēls	1246	1248
Mihails Jaroslavičs	1229–15 January 1248	Jaroslava II Vsevolodoviča dēls	1248	1248. gada 15. janvāris
Svjatoslavs III Vsevolodovičs	1196– 3 February 1252	Vsevoloda Lielās ligzdas dēls	1248	1249
Andrejs II Jaroslavovičs	1221–1264	Jaroslava II Vsevolodoviča dēls	1249. gada decembris	1252. gada 24. jūlijs
Svētais Aleksandrs Ņevskis	1220–1263	Jaroslava II Vsevolodoviča dēls	1252	1263. gada 14. novembris
Jaroslavs III Jaroslavovičs	1230–1272	Jaroslava II Vsevolodoviča dēls	1264	1271
Vasilijs Jaroslavovičs	1241–1276	Jaroslava II Vsevolodoviča jaunākais dēls	1272	1277. gada janvāris
Dmitrijs Aleksandrovičs	1250–1294	Aleksandra Ņevska dēls	1277	1281
Andrejs Aleksandrovičs	1255–1304	Aleksandra Ņevska dēls	1281	1283. gada decembris
Dmitrijs Aleksandrovičs	1250–1294	Aleksandra Ņevska dēls	1283. gada decembris	1293
Andrejs Aleksandrovičs	1255–1304	Aleksandra Ņevska dēls	1293	1304
Svētais Mihails Jaroslavovičs	1271–1318	Jaroslava III Jaroslavoviča dēls	1304. gada rudens	1318. gada 22. novembris
Jurijs Daņilovičs	1281–1325	Aleksandra Ņevska mazdēls	1318	1322.g. 2. novembris
Dmitrijs Mihailovičs Bargā acs	1299–1326	Mihaila Jaroslavoviča dēls	1322	1326. gada 15. septembris
Aleksandrs Mihailovičs	1281–1339	Mihaila Jaroslavoviča dēls	1326	1327
Aleksandrs no Suzdaļas	?–1331	Andreja II Jaroslavoviča mazdēls	1328	1331
Ivans I Kaļita	1288–1340	Aleksandra Ņevska mazdēls	1332	1340. gada 31. marts

Kopš 1331. gada par Vladimiras lielkņaziem tika iecelti Maskavas kņazi.

Maskavas lielkņazi

Pamatraksts: Maskavas lielkņazi

Maskavijas valdnieki, Zelta Ordas hanu vasaļi līdz 1480. gadam, kad lielkņazs Ivans III atbrīvojās no pakļautības Lielās Ordas caram Ahmedam.

Valdnieks	Dzimis	Precējies	Valdnieks no	Valdnieks līdz	Miris
Daniels no Maskavas	1261	nav zināms	1283	1303. gada 4. marts	1303. gada 4. marts
Jurijs no Maskavas	1281	nav zināms	1303. gada 4. marts	1325. gada 21. novembris	1325. gada 21. novembris
Ivans I Kaļita	1288	Helēna 9 bērni	1325. gada 21. novembris	1340. gada 31. marts	1340. gada 31. marts
Simeons Joanovičs Lepnais	1316. gada 7. novembeis	Anastasija no Lietuvas nav bērnu Eifraksija no Smoļenskas nav bērnu Marija no Tveras 4 dēli (mira jauni)	1340. gada 31. marts	1353. gada 27. aprīlis	1353. gada 27. aprīlis
Ivans II Skaistais	1326. gada 30. marts	Fedosija Dmitrijevna no Brjanskas nav bērnu Aleksandra Ivanovna Veļjaminova 4 bērni	1353. gada 27. aprīlis	1359. gada 13. novembris	1359. gada 13. novembris
Svētais Dmitrijs I Donskoy	1350. gada 12. oktobris	Eidoksija no Maskavas 12 bērni	1359. gada 13. novembris	1389. gada 19. maijs	1389. gada 19. maijs
Vasilijs I	1371. gada 30. decembris	Sofija no Lietuvas 9 bērni	1389. gada 19. maijs	1425. gada 27. februāris	1425. gada 27. februāris
Vasilijs II Tumšais	1415. gada 10. marts	Marija Jaroslavna no Borovska 3 bērni	1425. gada 27. februāris	1462. gada 27. marts	1462. gada 27. marts
Ivans III Lielais	1440. gada 22. janvāris	Marija no Tveras 1 bērns Sofija Palaiologina 8 bērni	1462. gada 5. aprīlis	1505. gada 6. novembris	1505. gada 6. novembris
Vasilijs III	1479. gada 25. marts	Solomonija Saburova nav bērnu Jeļena Glinskaja 2 dēli	1505. gada 6. novembris	1533. gada 13. decembris	1533. gada 13. decembris
Ivans IV	1530. gada 25. augusts	neprecējies	1533. gada 13. decembris	1547. gada 26. janvāris	1584. gada 28. marts

Krievzemes cari

Pamatraksts: Krievijas cari

Vienlaikus arī Kazaņas, Astrahaņas un Sibīrijas cari (no 1607).

Rurika dinastija

Cars	Ģerbonis	Portrets	Dzimis	Precējies	Cars no	Cars līdz	Miris
Ivans IV (jeb Jānis Briesmīgais)			1530. gada 25. augusts	Anastasija Romanovna 6 bērni Marija Temrjukovna 1 dēls (mira jauns) Marfa Sobakina Anna Koltovskaja Anna Vasilčikova Vasilisa Melentjeva Marija Dolgorukaja Marija Nagaja	1547. gada 26. janvāris	1584. gada 28. marts (1575. - 1576. gadā formālais Krievijas cars bija Kasimovas hans Semjons Bekbulatovičs)	1584. gada 28. marts
Fjodors I			1557. gada 31. maijs	Irina Godunova 1 meita	1584. gada 28. marts	1598. gada 17. janvāris	1598. gada 17. janvāris

Godunova dinastija

Cars	Dzimis	Precējies	Cars no	Cars līdz	Miris
Irina Godunova (apstrīdēta)	1557	Fjodors I meita	1598. gada 7. janvāris	1598. gada 15. janvāris	1603. gada 29. oktobris
Boriss Godunovs	1551	Marija Grigorjevna Skuratova-Belskaja 2 bērni	1598. gada 21. februāris	1605. gada 13. aprīlis	1605. gada 13. aprīlis
Fjodors II Godunovs	1589	neprecējies	1605. gada 13. aprīlis	1605. gada 1. jūnijs	1605. gada 1. jūnijs

Viltus Rurikoviči (uzurpatori)

Cars	Dzimis	Precējies	Cars no	Cars līdz	Miris
Viltusdmitrijs I	1581	Marina Mnišeča nav bērnu	1605. gada 1. jūnijs	1606. gada 17. maijs	1606. gada 17. maijs
Viltusdmitrijs II	1582	Marina Mnišeča 1 dēls	1607. gada 10. jūlijs	1610. gada 11. decembris	1610. gada 11. decembris
Viltusdmitrijs III (Sidorka)	nav zināms	nav zināms	1611. gada 28. marts	1612. gada 18. maijs	1612. gada jūlijs

Šuisku dzimta

Cars	Ģerbonis	Portrets	Dzimis	Precējies	Cars no	Cars līdz	Miris
Vasilijs IV Šuiskis			1552. gada 22. septembris	Jeļena Mihailovna Repnina nav bērnu Marija Bujnosova-Rostovskaja 2 bērni	1606. gada 19. maijs	1610. gada 17. jūlijs	1612. gada 12. septembris

Vāsu dinastija

Karalis	Ģerbonis	Portrets	Dzimis	Precējies	Cars no	Cars līdz	Miris
Vladislavs IV Vāsa			1595. gada 9. jūnijs	Cecīlija Renāte Habsburga nav bērnu Luīze Marija Gonzaga nav bērnu	1610. gada 6. septembris	1634. gada 14. jūnijs	1648. gada 20. maijs

Romanovu dinastija

Cars	Dzimis	Precējies	Cars no	Cars līdz	Miris
Mihails Fjodorovičs Romanovs	1596. gada 12. jūlijs	Marija Vladimirovna Dolgorukova 1 nedzīvs bērns Eidoksija Ļukjanovna Streshneva 10 bērni	1613. gada 26. jūlijs	1645. gada 12. jūlijs	1645. gada 12. jūlijs
Aleksejs I Romanovs Klusais	1629. gada 9. maijs	Marija Iļjiņiča Miloslavska 17. janvāris 1648. gads 13 bērni Natālija Kirilovna Nariškina 1. Februāris 1671. gads 3 bērni	1645. gada 12. jūlijs	1676. gada 29. janvāris	1676. gada 29. janvāris
Fjodors III Romanovs	1661. gada 9. jūlijs	Agapija Semjonovna Gruševska 28. jūlijs 1680. gads 1 dēls Marta Matvējevna Apraksina 24. februāris 1682. gads bez bērniem	1676. gada 29. janvāris	1682. gada 7. maijs	1682. gada 7. maijs
Sofija Romanova (reģente)	1657. gada 17. septembris	neprecējusies	1682. gada 17. maijs	1689. gada 27. augusts	1704. gada 3. jūlijs
Ivans V Romanovs	1666. gada 6. septembris	Praskovja Saltikova 5 meitas	1682. gada 2. jūnijs	1696. gada 8. februāris	1696. gada 8. februāris
Pēteris I Romanovs Lielais	1672. gada 9. jūnijs	Jevdokija Lopuhina 3 bērni Katrīna I 9 bērni	1682. gada 2. jūnijs	1721. gada 2. novembris	1725. gada 8. februāris

Krievijas Impērijas ķeizari

Pamatraksts: Krievijas Impērijas ķeizari

Vienlaikus arī Livonijas hercogi (no 1721), Kurzemes un Zemgales hercogi (no 1795), Somijas lielhercogi (no 1809) un Polijas karaļi (no 1815).

Romanovu dinastija

Ķeizars	Dzimis	Precējies	Ķezars no	Ķeizars līdz	Miris
Pēteris I Romanovs Lielais	1672. gada 9. jūnijs	Jevdokija Lopuhina 3 bērni Katrīna I 9 bērni	1721. gada 2. novembris	1725. gada 8. februāris	1725. gada 8. februāris
Katrīna I	1684. gada 15. aprīlis	Pēteris I Romanovs 9 bērni	1725. gada 8. februāris	1727. gada 17. maijs	1727. gada 17. maijs
Pēteris II Romanovs	1715. gada 23. oktobris	neprecējies	1727.	1730. gada 30. janvāris	1730. gada 30. janvāris
Anna I	1693. gada 7. februāris	Frederiks Vilhelms nav bērnu	1730. gada 13. februāris	1740. gada 28. oktobris	1740. gada 28. oktobris
Ivans VI Romanovs (apstrīdēts)	1740. gada 23. augusts	neprecējies	1740. gada 28. oktobris (viņa mazgadības dēļ valdīja reģenti Ernests Johans Bīrons (1740) un Anna II (1740-1741)	1741. gada 6. decembris	1764. gada 16. jūlijs
Elizabete Romanova	1709. gada 29. decembris	Aleksejs Razumovskis nav bērnu	1741. gada 6. decembris	1762. gada 5. janvāris	1762. gada 5. janvāris

Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija

Ķeizars	Dzimis	Precējies	Ķezars no	Ķeizars līdz	Miris
Pēteris III	1728. gada 21. februāris	Katrīna II Lielā 1 dēls	1762. gada 9. janvāris	1762. gada 9. jūlijs	1762. gada 17. jūlijs
Katrīna II Lielā	1729. gada 2. maijs	Pēteris III 1 dēls	1762. gada 9. jūlijs	1796. gada 17. novembris	1796. gada 17. novembris
Pāvils I Romanovs	1754. gada 1. oktobris	Hesenes-Darmštates princesi Luīze 1 nedzīvs dēls Virtemburgas princesi Sofija 10 bērni	1796. gada 17. novembris	1801. gada 11. marts	1801. gada 11. marts
Aleksandrs I Romanovs Svētītais	1777. gada 23. decembris	Bādenes princesi Luīze 2 meitas	1801. gada 24. marts	1825. gada 1. decembris	1825. gada 1. decembris
Konstantīns I Pavlovičs (apstrīdēts)	1779. gada 27. aprīlis	Saksijas princese Julianna nav bērnu	1825. gada 1. decembris	1825. gada 26. decembris	1831. gada 27. jūnijs
Nikolajs I Romanovs	1796. gada 6. jūlijs	Aleksandra Fjodorovna 7 bērni	1825. gada 26. decembris	1855. gada 2. marts	1855. gada 2. marts
Aleksandrs II Romanovs Atbrīvotājs	1818. gada 29. maijs	Marija Aleksandrovna 8 bērni	1855. gada 2. marts	1881. gada 13. marts	1881. gada 13. marts
Aleksandrs III Romanovs Miera nesējs	1845. gada 10. marts	Marija Fjodorovna 6 bērni	1881. gada 13. marts	1894. gada 1. novembris	1894. gada 1. novembris
Svētais Nikolajs II Romanovs	1868. gada 6. maijs	Aleksandra Fjodorovna 5 bērni	1894. gada 1. novembris	1917. gada 15. marts	1918. gada 17. jūlijs (izpildīts nāvessods)

Atsauces

↑ «Russian history: Kievan Rus». Russiapedia. RT. Skatīts: 2013. gada 26. novembris.
↑ Glenn E. Curtis. «Kievan Rus' and Mongol Periods». Russia: A Country Study. Federal Research Division of the Library of Congress, 1996. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 2013. gada 26. novembris.
↑ Titles of European hereditary rulers Lithuania (Lietuva)
↑ Titles of European hereditary rulers Rus / Русь
↑ Suszko, Henryk (2003). Latopis hustyński. Opracowanie, przekład i komentarze. Slavica Wratislaviensia CXXIV. Wydawnictwo Uniwersytetu Wrocławskiego. ISBN 83-229-2412-7; Tolochko, Oleksiy (2010). The Hustyn' Chronicle. (Harvard Library of Early Ukrainian Literature: Texts) ISBN 978-1-932650-03-7
↑ atbilstoši nostāstiem, precīzs datums nav zināms
↑ oficiāli

[1] «Russian history: Kievan Rus». Russiapedia. RT. Skatīts: 2013. gada 26. novembris.

[2] Glenn E. Curtis. «Kievan Rus' and Mongol Periods». Russia: A Country Study. Federal Research Division of the Library of Congress, 1996. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 2013. gada 26. novembris.

[3] Titles of European hereditary rulers Lithuania (Lietuva)

[4] Titles of European hereditary rulers Rus / Русь

[5] Suszko, Henryk (2003). Latopis hustyński. Opracowanie, przekład i komentarze. Slavica Wratislaviensia CXXIV. Wydawnictwo Uniwersytetu Wrocławskiego. ISBN 83-229-2412-7; Tolochko, Oleksiy (2010). The Hustyn' Chronicle. (Harvard Library of Early Ukrainian Literature: Texts) ISBN 978-1-932650-03-7

[6] tbilstoši nostāstiem, precīzs datums nav zināms

[7] āli

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]