Izabella I (Kastīlija)

Izabella I (spāņu: Isabel I, Ysabel; dzimusi 1451. gada 22. aprīlī, mirusi 1504. gada 26. novembrī) bija Kastīlijas un Leonas karaliene.

Izabella I Isabella I
Kastīlijas un Leonas karaliene
Amatā 1474. gada 11. decembris — 1504. gada 26. novembris
Aragonas, Maļorkas, Neapoles un Valensijas karaliene konsorte
Amatā 1479. gada 20. janvāris — 1504. gada 26. novembris
Dzimšanas dati	1451. gada 22. aprīlī Madrigala de las Altastorresa (Madrigal de las Altas Torres), Kastīlija un Leona (Kastīlija un Leona,  Spānija)
Miršanas dati	1504. gada 26. novembrī (53 gadu vecumā) Medina del Kampo, Kastīlija un Leona (Kastīlija un Leona,  Spānija)
Apglabāts	Granadas karaliskā kapela, Granada, Andalūzija,  Spānija
Dinastija	Trastamaru dinastija
Tēvs	Huans II
Māte	Portugāles Izabella
Dzīvesbiedrs(-e)	Ferdinands II
Bērni	7 bērni, to skaitā Aragonas Izabella, Aragonas Huans, Huana Trakā, Aragonas Marija, Aragonas Katrīna
Paraksts

Kopā ar vīru Ferdinandu II stabilizēja stāvokli abās karalistēs, kas kļuva par pamatu Spānijas apvienošanai. Vēlāk viņi lika pamatus Spānijas politiskajai apvienošanai — viņas mazdēls Kārlis V Hābsburgs kļuva par Svētās Romas impērijas imperatoru un pirmo apvienotās Spānijas karali. Pēc tam Izabella reorganizēja valdības sistēmu, samazināja noziedzību un izveda karalisti no milzīgā parāda, kādā to atstāja viņas brālis. Viņu veiktajām reformām bija ietekme arī ārpus karalistes robežām. Izabella un Ferdinands ir pazīstami arī kā rekonkistas pabeidzēji, viņi finansēja Kristofora Kolumba 1492. gada ceļojumu, kad viņš atklāja Jauno pasauli. 1492. gadā tika izdots Alhambras edikts, ar kuru no Spānijas teritorijas tika padzīti ebreji.