Hristo Stoičkovs

Hristo Stoičkovs (Христо Стоичков; dzimis 1966. gada 8. februārī, Plovdivā, Bulgārijā) ir futbola treneris un bijušais futbola uzbrucējs. Kādreiz viņš bija Bulgārijas izlases līderis, bet tagad ir izlases galvenais treneris. Stoičkovs atzīts par 20. gadsimta otrās puses labāko Bulgārijas futbolistu.

Hristo Stoičkovs
Personas dati
Dzimis	1966. gada 8. februārī (58 gadi) Plovdiva, Bulgārija
Augums	178 cm
Pozīcija	Atvilkts uzbrucējs / Malējais pussargs
Jauniešu klubi
1976—1982	Maritsa Plovdiv
Profesionālie klubi
Sezonas	Klubs	Sp (v)*
1982—1984 1984—1990 1990—1995 1995—1996 1996—1998 1998 1998 1998-1999 2000—2002 2003	Hebros Harmanli CSKA Sofia FC Barcelona Parma FC Barcelona CSKA Sofia Al-Nassr Kashiwa Reysol Chicago Fire D.C. United Kopā	032 0(14) 119 0(81) 151 0(76) 023 00(5) 024 00(7) 004 00(1) 002 00(1) 027 0(12) 051 0(17) 021 00(5) 455 (220)
Nacionālā izlase
1986—1999	Bulgārija	083 0(37)
Vadītās komandas
2004—2007 2007 2009—2010 2012—2013 2013	Bulgārija Celta de Vigo Mamelodi Sundowns Litex Lovech CSKA Sofia
* Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

1994. gada Pasaules čempionātā tika apbalvots ar Zelta Kurpi, kā turnīra labākais vārtu guvējs, un lielā mērā tieši pateicoties viņam Bulgārijas izlase pārsteidzoši iekļuva turnīra pusfinālā. Stoičkovs bija pazīstams ne tikai ar savām daudzajām izcīnītajām trofejām, bet arī ar savu aso raksturu. Hristo Stoičkovs Bulgārijas izlases sastāvā piedalījās arī 1996. gada Eiropas čempionātā un 1998. gada Pasaules kausa izcīņā. 1999. gadā viņš beidza savu karjeru izlasē ar 37 gūtajiem vārtiem 84 spēlēs.

Kā futbolists, Stoičkovs spēlēja kreisās malas uzbrucēja pozīcijā. Viņa lielākās specialitātes bija brīvsitieni, 11m soda sitieni un neparedzami sitieni no jebkuras pozīcijas. Stoičkovs bija pazīstams arī ar savu eksplozīvo paātrinājumu un bumbas driblu lielā ātrumā.

Stoičkovs savu futbolista karjeru sāka dzimtajā Plovdivā, 1984. gadā pārceļoties uz Hebrosas pilsētu. Nākamajā sezonā viņš jau spēlēja vienā no Bulgārijas spēcīgākajām komandām Sofijas CSKA, taču pasaules slavu izpelnījās spēlējot tādu slavenu klubu kā FC Barcelona un AC Parma rindās. Karjeras noslēgumā Stoičkovs spēlēja Japānas klubā Kashiwa Reysol, kā arī ASV komandās Chicago Fire un D.C. United.

2003./2004. gada sezonā Stoičkovs sāka savu trenera karjeru, kļūstot par FC Barcelona uzbrucēju treneri. Pēc tam, kad Bulgārijas izlases galvenais Plamens Markovs atkāpās no amata pēc 2004. gada Eiropas čempionāta, Bulgārijas Futbola savienība 15. jūlijā šajā amatā iecēla Hristo Stoičkovu.

Stoičkova trenera karjera nesākās īpaši labi, jo viņa vadībā Bulgārijas izlase netika uz 2006. gada Pasaules kausa izcņas finalturnīru. Arī kā treneris Stoičkovs saglabāja savu karstasinīgo raksturu. Nesaskaņu ar Stoičkovu dēļ, no izlases aizgāja vairāki spēlētāji. Lielākais skandāls notika 2005. gada 3. septembrī spēlē pret Zviedrijas izlasi, kad Stoičkovs tika noraidīts no laukuma dēļ tiesneša apvainošanas.

2004. gadā Pelē viņu iekļāva savā FIFA 100 sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.