Gomeļa
Gomeļa (krievu: Гомель) jeb Homjeļa (baltkrievu: Гомель) ir pilsēta Baltkrievijas dienvidaustrumos pie Sožas upes, apgabala centrs. Otra lielākā Baltkrievijas pilsēta.
| Gomeļa | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Гомель | |||
 | |||
| |||
  Gomeļa  Gomeļa | |||
| Koordinātas: 52°26′04″N 30°58′30″E / 52.43444°N 30.97500°EKoordinātas: 52°26′04″N 30°58′30″E / 52.43444°N 30.97500°E | |||
| Valsts |
 Baltkrievija | ||
| Apgabals | Gomeļas apgabals | ||
| Rajons | apgabala nozīmes pilsēta | ||
| Rakstos | 1142 | ||
| Pilsētas tiesības | 1670 | ||
| Augstums | 135 m | ||
| Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
| • kopā | 501 102 | ||
| Laika josla | EET (UTC+3) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Gomeļa Vikikrātuvē | |||
Pilsētā bāzētais hokeja klubs HK Gomel, kas 2003. gadā izcīnīja Baltkrievijas Ekstralīgas čempiones titulu.
Vēsture
labot šo sadaļuSena apmetne radimiču zemē. Pirmoreiz rakstos pieminēta Ipatija hronikā kā viena no Čerņihivas kņazistes pilsētām. Ap 1335. gadu iekļāvās Lietuvas lielkņazistē, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā 1670. gadā tai piešķīra Magdeburgas tiesības. 1772. gadā pēc pirmās Polijas dalīšanas pilsētu iekļāva Krievijas Impērijas sastāvā.
1850. gadā cauri Gomeļai izbūvēja lielceļu Pēterburga—Kijiva, bet 1873. gadā Liepājas—Romnu dzelzceļa līniju, kas strauji palielināja Gomeļas izaugsmi. 1918. gada 1. martā Gomeļu ieņēma vācu karaspēks, bet 1919. gada 14. janvārī Sarkanā armija. 1920. gada novembrī Gomeļu ieņēma Staņislava Bulaka-Balahoviča karaspēks.
1926. gadā, paplašinot Baltkrievijas PSR, Gomeļa tiek iekļauta tajā. Otrā pasaules kara laikā vācu varas iestādes iznīcināja gandrīz visus pilsētas ebreju iedzīvotājus (apmēram 1/3 no pirmskara iedzīvotājiem).
Cilvēki
labot šo sadaļuPēc etniskā sastāva pilsētas iedzīvotāji ir baltkrievi (83,42 %), krievi (10,85 %) un ukraiņi (3,11 %).
Gomeļa ir poļu politiķa Mareka Edelmana (Marek Edelman, 1922—2009), diska metējas Irinas Jatčankas (Ірына Ятчанка, 1965), repera Serjogas (Серёга, 1976), politiķa Sergeja Sidorska (Сяргей Сідорскі, 1954), riteņbraucēja Kanstancina Sivcova (Канстанцін Сіўцоў, 1982) un matemātiķa Ļeva Šņireļmans (Лев Ге́нрихович Шнирельма́н, 1905—1938) dzimtā pilsēta.
Pilsētā uzaudzis psihologs Ļevs Vigotskis (Лев Семёнович Вы́готский, 1896—1934). No 1905. līdz 1914. gadam vietējā ģimnāzijā mācījās aviokonstruktors Pāvels Suhojs (Павел Осипович Сухой, 1895—1975). Pilsētas skolā mācījies politiķis Andrejs Gromiko (Андре́й Андре́евич Громы́ко, 1909—1989). Oktobra revolūcijas laikā pilsētā sacelšanos vadīja politiķis Lazars Kaganovičs (Ла́зарь Моисе́евич Кагано́вич, 1893—1991).
Sports
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gomeļa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)