Frīzi
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Frīzi" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Frīzi ir tauta Nīderlandē, pamatā Frīzlandes provincē, daļēji Groningenas provincē un Ziemeļfrīzu salās, kā arī Vācijā (ZR, Ziemeļfrīzu salās, Helgolandē). Pieder pie Lielās eiropeīdās rases Atlantijas-Baltijas tipa. Runā holandiešu valodai radniecīgajās frīziskajās valodās, kas pieder pie indoeiropiešu saimes ģermāņu apakšgrupas rietumu atzara. Rakstības pamatā latīņu alfabēts.
Visi iedzīvotāji | |
---|---|
~ 530 000 | |
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
Frīzlande, Lejassaksija, Šlēsviga-Holšteina | |
Valodas | |
frīzu valoda | |
Reliģijas | |
protestantisms | |
Radnieciskas etniskas grupas | |
flāmi, holandieši, vācieši, angļi | |
Mūsu ēras pirmajos gadsimtos ģermāņu ciltis frīzi dzīvoja visā D un DA Ziemeļjūras piekrastē, apdzīvoja arī plašus apgabalus līdz pat Zēlandei DR.
Iespējams ka etnonīma frīzi (fry 'brīvs') etimoloģija radās laikā, kad notika sīva frīzu pretestība romiešu centieniem iekarot šīs zemes (rom. avotos — Friisi, Frisones vai Frisiones). Pirmatnējā frīzu etniskā teritorija viduslaikos sadalījās atsevišķos apgabalos. 11.-13. gadsimtā rietumu apgabali (ieskaitot t.s. Rietumfrīzlandi) tika iekļauti Holandes grāfistē. Vidus Frīzlande faktiski līdz 16. gadsimta sākumam saglabāja savu neatkarību, līdz 16. gadsimtā tika iekļauta Nīderlandes sastāvā. Mūsdienu Nīderlandē Frīzlandes apgabals saglabā kultūras autonomiju. Austrumfrīzlande ietilpa dažādu vācu valstiņu teritorijās, līdz 18. gadsimtā tās tika iekļautas Prūsijas Karalistē.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frīzi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |