F1 pilotu rekordu saraksts

Formula 1

Pašreizējā sezona
2024. gada F1 sezona
Saistītie raksti
Sacīkšu karogi
Saraksti
Čempioni Vicečempioni Konstruktoru kausa ieguvēji Punktu skaitīšanas sistēmas Grand Prix Trases Nāvējošās avārijas
Rekordi
Piloti Komandas Riepas un sacīkstes
Organizācijas
Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA)

Šis ir F1 pilotu rekordu saraksts. Tas ir atjaunināts pēc 2020. gada Abū Dabī Grand Prix.

Starti un piedalīšanās

Pilots tiek uzskatīts par piedalījušos tad, ja viņš ir piedalījies kaut vienā kvalifikācijas sesijā. Par startējušu viņu uzskata tad, ja viņš ir nobraucis kaut centimetru distances. Ja sacīkste ir tikusi pārtraukta un tad sākta no jauna, tad skaita tikai pēdējo startu.

Kopējais startēšanas un piedalīšanās skaits

	Pilots	Sezonas	Piedalīšanās	Starti
1	Kimi Reikenens	2001-2009; 2012-2020	332	329
2	Rubenšs Barikello	1993-2011	326	322
3	Fernando Alonso	2001; 2003-2018	314	311
4	Džensons Batons	2000-2017	309	306
5	Mihaels Šūmahers	1991-2006, 2010-2012	308	306
6	Felipe Masa	2002; 2004-2017	272	269
7	Luiss Hamiltons	2007-2020	266	266
7	Sebastiāns Fetels	2007-2020	258	257
9	Rikardo Patrēze	1977-1993	257	256
10	Jarno Trulli	1997-2011	256	252

Jaunākie piloti, kuri ir startējuši sacīkstē

	Pilots	Vecums	Sacīkste
1	Makss Verstapens	17 gadi, 166 dienas	2015. gada Austrālijas Grand Prix
2	Lānss Strols	18 gadi, 148 dienas	2017. gada Austrālijas Grand Prix
3	Lando Noriss	19 gadi, 124 dienas	2019. gada Austrālijas Grand Prix
4	Haime Algersuari	19 gadi, 125 dienas	2009. gada Ungārijas Grand Prix
5	Maiks Tekvels	19 gadi, 182 dienas	1980. gada Kanādas Grand Prix
6	Rikardo Rodrigezs	19 gadi, 208 dienas	1961. gada Itālijas Grand Prix
7	Fernando Alonso	19 gadi, 218 dienas	2001. gada Austrālijas Grand Prix
8	Estebans Tuero	19 gadi, 320 dienas	1998. gada Austrālijas Grand Prix
9	Kriss Eimons	19 gadi, 324 dienas	1963. gada Beļģijas Grand Prix
9	Daniils Kvjats	19 gadi, 324 dienas	2014. gada Austrālijas Grand Prix

Vecākais pilots, kurš ir piedalījies sacīkstē

	Pilots	Vecums	Sacīkste
1	Luī Širons	58 gadi, 288 dienas	1958. gada Monako Grand Prix

Vecākie piloti, kuri ir startējuši sacīkstē

	Pilots	Vecums	Sacīkste
1	Luī Širons	55 gadi, 292 dienas	1955. gada Monako Grand Prix
2	Filips Etanselīns	55 gadi, 191 diena	1952. gada Francijas Grand Prix
3	Arturs Legā	54 gadi, 232 dienas	1953. gada Beļģijas Grand Prix
4	Luidži Fadžioli	53 gadi, 22 dienas	1951. gada Francijas Grand Prix
5	Ādolfs Brudess	52 gadi, 293 dienas	1952. gada Vācijas Grand Prix

Uzvaras

Kopējās uzvaras

	Pilots	Sezonas	Piedalīšanās	Uzvaras	Procenti
1	Luiss Hamiltons	2007-2020	266	95	35,71%
2	Mihaels Šūmahers	1991-2006, 2010-2012	308	91	29,55%
3	Sebastiāns Fetels	2007-2020	258	53	20,54%
4	Alēns Prosts	1980-1991, 1993	202	51	25,25%
5	Airtons Senna	1984-1994	162	41	25,31%
6	Fernando Alonso	2001, 2003-2018	314	32	10,19%
7	Naidžels Mensels	1980-1992, 1994-1995	191	31	16,23%
8	Džekijs Stjuarts	1965-1973	100	27	27,00%
9	Džims Klārks	1960-1968	73	25	34,25%
9	Nikijs Lauda	1971-1979, 1982-1985	177	25	14,12%

Procentuālās uzvaras

	Pilots	Sezonas	Piedalīšanās	Uzvaras	Procenti
1	Huans Manuels Fanhio	1950-1951, 1953-1958	52^[1]	24	46,15%
2	Alberto Askari	1950-1955	33^[2]	13	39,39%
3	Luiss Hamiltons	2007-2020	266	95	35,71%
4	Džims Klārks	1960-1968	73	25	34,25%
5	Lī Volers^[3]	1950-1951; 1954	3	1	33,33%
5	Bills Vukovičs^[3]	1950-1955	6	2	33,33%
7	Mihaels Šūmahers	1991-2006, 2010-2012	308	91	29,55%
8	Džekijs Stjuarts	1965-1973	100	27	27,00%
9	Airtons Senna	1984-1994	162	41	25,31%
10	Alēns Prosts	1980-1991, 1993	202	51	25,25%

Visvairāk uzvaru sezonā

	Pilots	Sezona	Piedalīšanās	Uzvaras	Procenti
1	Mihaels Šūmahers	2004	18	13	72,22%
1	Sebastiāns Fetels	2013	19	13	68,42%
3	Luiss Hamiltons	2014	19	11	57,89%
		2018	21	11	52,38%
		2019	21	11	52,38%
		2020	17	11	64,71%
	Mihaels Šūmahers	2002	17	11	64,71%
	Sebastiāns Fetels	2011	19	11	57,89%
9	Luiss Hamiltons	2015	19	10	52,63%
9	Luiss Hamiltons	2016	21	10	47,62%

Lielākais uzvaru procents sezonā

	Pilots	Sezona	Sacīkstes	Uzvaras	Procenti
1	Alberto Askari	1952	8	6	75,00%
2	Mihaels Šūmahers	2004	18	13	72,22%
3	Džims Klārks	1963	10	7	70,00%
4	Sebastiāns Fetels	2013	19	13	68,42%
5	Huans Manuels Fanhio	1954	9	6	67%
6	Mihaels Šūmahers	2002	17	11	64,71%
6	Luiss Hamiltons	2020	17	11	64,71%
8	Džims Klārks	1965	10	6	60,00%
9	Sebastiāns Fetels	2011	19	11	57,89%
9	Luiss Hamiltons	2014	19	11	57,89%

Visvairāk uzvaru pēc kārtas

	Pilots	Sezona(s)	Uzvaras
1	Sebastiāns Fetels	2013	9
1	Alberto Askari	1952-1953	7^[4]
	Mihaels Šūmahers	2004	7
	Niko Rosbergs	2015-2016	7
5	Mihaels Šūmahers	2000-2001	6
6	Džeks Brebems	1960	5
	Džims Klārks	1965	5
	Naidžels Mensels	1992	5
	Mihaels Šūmahers	2004	5
	Luiss Hamiltons	2020	5

Visvairāk uzvaru pirmajā sezonā

	Pilots	Sezona	Uzvaras
1	Žaks Vilnēvs	1996	4
1	Luiss Hamiltons	2007	4
3	Huans Manuels Fanhio^[5]	1950	3
3	Nino Farina^[6]	1950	3
5	Džonijs Pārsons^[3]	1950	1
	Brūss Maklārens^[7]	1959	1
	Džankarlo Bageti	1961	1
	Džekijs Stjuarts	1965	1
	Emersons Fitipaldi	1970	1
	Klejs Regaconi	1970	1
	Huans Pablo Montoija	2001	1

Jaunākie uzvarētāji

(tiek pieminēta tikai katra pilota pirmā uzvara)

	Pilots	Vecums	Sacīkste
1	Makss Verstapens	18 gadi, 228 dienas	2016. gada Spānijas Grand Prix
2	Sebastiāns Fetels	21 gads, 73 dienas	2008. gada Itālijas Grand Prix
3	Šarls Leklērs	21 gads, 320 dienas	2019. gada Beļģijas Grand Prix
4	Fernando Alonso	22 gadi, 26 dienas	2003. gada Ungārijas Grand Prix
5	Trojs Ratmens^[3]	22 gadi, 80 dienas	1952 Indy 500^[3]
6	Brūss Maklārens	22 gadi, 104 dienas	1959. gada ASV Grand Prix
7	Luiss Hamiltons	22 gadi, 154 dienas	2007. gada Kanādas Grand Prix
8	Kimi Reikenens	23 gadi, 157 dienas	2003. gada Malaizijas Grand Prix
9	Roberts Kubica	23 gadi, 184 dienas	2008. gada Kanādas Grand Prix
10	Žakijs Ikss	23 gadi, 188 dienas	1968. gada Vācijas Grand Prix

Vecākie uzvarētāji

	Pilots	Vecums	Sacīkste
1	Luidži Fadžioli	53 gadi, 22 dienas	1951. gada Francijas Grand Prix
2	Nino Farina	46 gadi, 276 dienas	1953. gada Vācijas Grand Prix
3	Huans Manuels Fanhio	46 gadi, 41 diena	1957. gada Vācijas Grand Prix
4	Pjēro Tarufi	45 gadi, 219 dienas	1952. gada Šveices Grand Prix
5	Džeks Brebems	43 gadi, 339 dienas	1970. gada Dienvidāfrikas Grand Prix
6	Sems Henkss^[3]	42 gadi, 321 diena	1951 Indy 500^[3]
7	Naidžels Mensels	41 gads, 97 dienas	1994. gada Austrālijas Grand Prix
8	Lī Volers^[3]	40 gadi, 264 dienas	1951 Indy 500^[3]
9	Moriss Trentiņjāns	40 gadi, 200 dienas	1958. gada Monako Grand Prix
10	Greiems Hills	40 gadi, 92 dienas	1969. gada Itālijas Grand Prix

Visātrāk izcīnītā pirmā uzvara

	Piedalīšanās	Pilots	Sacīkste
1	1. sacīkste	Nino Farina^[6]	1950. gada Lielbritānijas Grand Prix
		Džonijs Pārsons^[3]	1950 Indy 500^[3]
		Džankarlo Bageti	1961. gada Francijas Grand Prix
4	2. sacīkste	Huans Manuels Fanhio^[5]	1950. gada Monako Grand Prix
4	2. sacīkste	Lī Volers^[3]	1950 Indy 500^[3]
6	3. sacīkste	Trojs Ratmens^[3]	1952 Indy 500^[3]
		Bills Vukovičs^[3]	1953 Indy 500^[3]
		Tonijs Brūkss	1957. gada Lielbritānijas Grand Prix
9	4. sacīkste	Bobs Svaikerts^[3]	1955 Indy 500^[3]
9	4. sacīkste	Žaks Vilnēvs	1996. gada Eiropas Grand Prix

Visvairāk sacīkšu pirms pirmās uzvaras

	Piedalīšanās	Pilots	Sacīkste
1	190. sacīkste	Serhio Peress	2020. gada Sahiras Grand Prix
2	130. sacīkste	Marks Vebers	2009. gada Vācijas Grand Prix
3	123. sacīkste	Rubenšs Barikello	2000. gada Vācijas Grand Prix
4	119. sacīkste	Jarno Trulli	2004. gada Monako Grand Prix
5	113. sacīkste	Džensons Batons	2006. gada Ungārijas Grand Prix
6	111. sacīkste	Niko Rosbergs	2012. gada Ķīnas Grand Prix
7	110. sacīkste	Džankarlo Fizikella	2003. gada Brazīlijas Grand Prix
8	96. sacīkste	Mika Hekinens	1997. gada Eiropas Grand Prix
9	95. sacīkste	Tjerī Butsēns	1989. gada Kanādas Grand Prix
10	91. sacīkste	Žans Alezī	1995. gada Kanādas Grand Prix

Visvairāk sacīkšu bez uzvaras

	Pilots	Piedalīšanās	Starti
1	Andrea de Čezariss	214	208
2	Niks Heidfelds	185	183
3	Niko Hilkenbergs	182	179
4	Romāns Grožāns	181	179
5	Martins Brandls	165	158
6	Dereks Vorviks	162	147
7	Žans Pjērs Žarjē	143	134
7	Edijs Čīvers	143	132
9	Adrians Sutils	128	128
10	Pjerluidži Martīni	124	119

Uzvaras no tālākās starta vietas

	Pilots	Sacīkste	Starta pozīcija
1	Džons Votsons	1983. gada ASV Rietumu Grand Prix	22.
2	Bills Vukovičs^[3]	1954 Indy 500^[3]	19.
3	Rubenšs Barikello	2000. gada Vācijas Grand Prix	18.
4	Džons Vatsons	1982. gada ASV Austrumu Grand Prix	17.
4	Kimi Reikenens	2005. gada Japānas Grand Prix	17.
6	Džekijs Stjuarts	1973. gada Dienvidāfrikas Grand Prix	16.
6	Mihaels Šūmahers	1995. gada Beļģijas Grand Prix	16.
8	Fernando Alonso	2008. gada Singapūras Grand Prix	15.
9	Bobs Svaikerts^[3]	1955 Indy 500^[3]	14.
	Alans Džonss	1977. gada Austrijas Grand Prix
	Olivjē Panī	1996. gada Monako Grand Prix
	Džonijs Herberts	1999. gada Eiropas Grand Prix
	Džensons Batons	2006. gada Ungārijas Grand Prix
	Luiss Hamiltons	2018. gada Vācijas Grand Prix

Pole Position (pirmās starta vietas)

Kopējais Pole Position skaits

	Pilots	Sezonas	Piedalīšanās	Pole Position
1	Luiss Hamiltons	2007-2020	266	98
2	Mihaels Šūmahers	1991-2006, 2010-2012	308	68
3	Airtons Senna	1984-1994	162	65
4	Sebastiāns Fetels	2007-2020	258	57
5	Džims Klārks	1960-1968	73	33
5	Alēns Prosts	1980-1991, 1993	202	33
7	Naidžels Mensels	1980-1992, 1994-1995	191	32
8	Niko Rosbergs	2006-2016	206	30
9	Huans Manuels Fanhio	1950-1951, 1953-1958	52	29
10	Mika Hekinens	1991-2001	165	26

Visvairāk Pole Position pēc kārtas

	Pilots	Pole Position	Sezonas	Sacīkstes
1	Airtons Senna	8	1988-1989	1988. gada Spānijas Grand Prix-1989. gada ASV Grand Prix
2	Airtons Senna	7	1990-1991	1990. gada Spānijas Grand Prix-1991. gada Monako Grand Prix
	Alēns Prosts		1993	1993. gada Dienvidāfrikas Grand Prix-1993. gada Kanādas Grand Prix
	Mihaels Šūmahers		2000-2001	2000. gada Itālijas Grand Prix-2001. gada Brazīlijas Grand Prix
	Luiss Hamiltons		2015	2015. gada Monako Grand Prix-2015. gada Itālijas Grand Prix
6	Nikijs Lauda	6	1974	1974. gada Nīderlandes Grand Prix-1974. gada Itālijas Grand Prix
	Airtons Senna		1988	1988. gada Brazīlijas Grand Prix-1988. gada ASV Austrumu Grand Prix
	Airtons Senna		1989	1989. gada Beļģijas Grand Prix-1989. gada Austrālijas Grand Prix
	Naidžels Mensels		1992	1992. gada Dienvidāfrikas Grand Prix-1992. gada Monako Grand Prix
	Mika Hekinens		1999	1999. gada Lielbritānijas Grand Prix-1999. gada Itālijas Grand Prix
	Niko Rosbergs		2015	2015. gada Japānas Grand Prix-2015. gada Abū Dabī Grand Prix
	Luiss Hamiltons		2016-2017	2016. gada ASV Grand Prix-2017. gada Ķīnas Grand Prix

Visvairāk Pole Position sezonā

	Pilots	Sezona	Piedalīšanās	Pole Position
1	Sebastiāns Fetels	2011	19	15
2	Naidžels Mensels	1992	16	14^[8]
3	Airtons Senna	1988	16	13
	Airtons Senna	1989	16	13
	Alēns Prosts	1993	16	13
6	Luiss Hamiltons	2016	21	12
5	Mika Hekinens	1999	16	11
	Mihaels Šūmahers	2001	17	11
	Niko Rosbergs	2014	19	11
	Luiss Hamiltons	2015	19	11
	Luiss Hamiltons	2017	20	11
	Luiss Hamiltons	2018	21	11

Lielākais Pole Position procents sezonā

	Pilots	Sezona	Sacīkstes	Pole Position	Procenti
1	Naidžels Mensels	1992	16	14^[8]	87,50%
2	Airtons Senna	1988	16	13	81,25%
	Airtons Senna	1989	16	13	81,25%
	Alēns Prosts	1993	16	13	81,25%
5	Sebastiāns Fetels	2011	19	15	78,95%
6	Huans Manuels Fanhio	1956	8	6	75,00%
7	Džims Klārks	1963	10	7	70,00%
8	Mika Hekinens	1999	16	11	68,75%
9	Džims Klārks	1962	9	6	66,67%
9	Alberto Askari	1953	9	6	66,67%

Jaunākie Pole Position izcīnītāji

(tikai katra pilota pirmā Pole Position tiek pieminēta)

	Pilots	Vecums	Sacīkste
1	Sebastiāns Fetels	21 gads, 72 dienas	2008. gada Itālijas Grand Prix
2	Šarls Leklērs	21 gads, 165 dienas	2019. gada Bahreinas Grand Prix
3	Fernando Alonso	21 gads, 237 dienas	2003. gada Malaizijas Grand Prix
4	Makss Verstapens	21 gads, 307 dienas	2019. gada Ungārijas Grand Prix
5	Lānss Strols	22 gads, 16 dienas	2020. gada Turcijas Grand Prix
6	Rubenšs Barikello	22 gadi, 97 dienas	1994. gada Beļģijas Grand Prix
7	Luiss Hamiltons	22 gadi, 153 dienas	2007. gada Kanādas Grand Prix
8	Andrea de Čezariss	22 gadi, 308 dienas	1982. gada ASV Rietumu Grand Prix
9	Niko Hilkenbergs	23 gadi, 79 dienas	2010. gada Brazīlijas Grand Prix
10	Roberts Kubica	23 gadi, 120 dienas	2008. gada Bahreinas Grand Prix

Vecākie Pole Position izcīnītāji

	Pilots	Vecums	Sacīkste
1	Nino Farina	47 gadi, 79 dienas	1954. gada Argentīnas Grand Prix
2	Huans Manuels Fanhio	46 gadi, 209 dienas	1958. gada Argentīnas Grand Prix
3	Džeks Brebems	44 gadi, 17 dienas	1970. gada Spānijas Grand Prix
4	Mario Andreti	42 gadi, 196 dienas	1982. gada Itālijas Grand Prix
5	Naidžels Mensels	41 gads, 97 dienas	1994. gada Austrālijas Grand Prix
6	Karloss Reutemans	39 gadi, 188 dienas	1981. gada Lasvegasas Grand Prix
7	Greiems Hills	39 gadi, 156 dienas	1968. gada Lielbritānijas Grand Prix
8	Kimi Reikenens	38 gadi, 319 dienas	2018. gada Itālijas Grand Prix
9	Freds Agabašians^[3]	38 gadi, 283 dienas	1952. gada Indy 500^[3]
10	Alēns Prosts	38 gadi, 241 diena	1993. gada Japānas Grand Prix

Piezīme: Mihaels Šūmahers bija 43 gadus un 144 dienas vecs, kad uzstādīja ātrāko laiku 2012. gada Monako Grand Prix kvalifikācijā, tomēr 5 starta vietu soda, ko ieguva iepriekšējā sacīkstē, dēļ viņš nesāka sacīksti no Pole Position.

Pirmā starta rinda

Kopējie starti no pirmās starta rindas

	Pilots	Starti no pirmās starta rindas	Pole position	Sacīkstes
1	Luiss Hamiltons	154	98	266
2	Mihaels Šūmahers	116	68	308
3	Sebastiāns Fetels	96	57	258
4	Airtons Senna	87	65	162
5	Alēns Prosts	86	33	202
6	Niko Rosbergs	60	30	206
7	Naidžels Mensels	56	32	191
8	Džims Klārks	48	33	73
8	Huans Manuels Fanhio	48	29	52
10	Deimons Hills	47	20	122

Jaunākie piloti, kuri ir startējuši no pirmās starta rindas

(tikai pirmais starts no pirmās starta rindas tiek pieminēts)

	Pilots	Vecums	Vieta	Sacīkste
1	Makss Verstapens	18 gadi, 322 dienas	2.	2016. gada Lielbritānijas Grand Prix
2	Lānss Strols	18 gadi, 339 dienas	2.	2017. gada Itālijas Grand Prix
3	Rikardo Rodrigess	19 gadi, 208 dienas	2.	1961. gada Itālijas Grand Prix
4	Sebastiāns Fetels	21 gads, 72 dienas	1.	2008. gada Itālijas Grand Prix
5	Šarls Leklērs	21 gads, 166 dienas	1.	2019. gada Bahreinas Grand Prix
6	Fernando Alonso	21 gads, 237 dienas	1.	2003. gada Malaizijas Grand Prix
7	Rubenšs Barikello	22 gadi, 97 dienas	1.	1994. gada Beļģijas Grand Prix
8	Luiss Hamiltons	22 gadi, 98 dienas	2.	2007. gada Bahreinas Grand Prix
9	Džordžs Rasels	22 gadi, 295 dienas	2.	2020. gada Sahiras Grand Prix
10	Andrea de Čezariss	22 gadi, 308 dienas	1.	1982. gada ASV Rietumu Grand Prix

Ātrākie apļi

Kopējie ātrākie apļi

	Pilots	Ātrākie apļi	Starti
1	Mihaels Šūmahers	77	306
2	Luiss Hamiltons	53	266
3	Kimi Reikenens	46	329
4	Alēns Prosts	41	199
5	Sebastiāns Fetels	38	257
6	Naidžels Mensels	30	187
7	Džims Klārks	28	72
8	Mika Hekinens	25	161
9	Nikijs Lauda	24	171
10	Huans Manuels Fanhio	23	51
	Nelsons Pikē	23	204
	Fernando Alonso	23	311

Visvairāk ātrāko apļu sezonā

	Pilots	Sezona	Piedalīšanās	Ātrākie apļi
1	Mihaels Šūmahers	2004	18	10
	Kimi Reikenens	2008	18	10
	Kimi Reikenens	2005	19	10
4	Mika Hekinens	2000	17	9
5	Naidžels Mensels	1992	16	8
	Mihaels Šūmahers	1994	16	8
	Mihaels Šūmahers	1995	17	8
	Luiss Hamiltons	2015	19	8
8	Nelsons Pikē	1986	16	7
	Alēns Prosts	1988	16	7
	Mihaels Šūmahers	2002	17	7
	Mihaels Šūmahers	2006	18	7
	Marks Vebers	2011	19	7
	Sebastiāns Fetels	2013	19	7
	Luiss Hamiltons	2014	19	7
	Luiss Hamiltons	2017	20	7
	Valteri Botass	2018	21	7

Jaunākais pilots, kurš ir uzstādījis ātrāko apli

(tikai pirmā reize katram pilotam tiek ieskaitīta)

	Pilots	Vecums	Sacīkste
1	Makss Verstapens	19 gadi, 44 dienas	2016. gada Brazīlijas Grand Prix
2	Lando Noriss	20 gadi, 235 dienas	2020. gada Austrijas Grand Prix
3	Niko Rosbergs	20 gadi, 258 dienas	2006. gada Bahreinas Grand Prix
4	Šarls Leklērs	21 gads, 166 dienas	2019. gada Bahreinas Grand Prix
5	Estevans Gutjerress	21 gads, 280 dienas	2013. gada Spānijas Grand Prix
6	Fernando Alonso	21 gads, 321 diena	2003. gada Kanādas Grand Prix
7	Brūss Maklārens	21 gads, 322 dienas	1959. gada Lielbritānijas Grand Prix
8	Sebastiāns Fetels	21 gads, 353 dienas	2009. gada Lielbritānijas Grand Prix
9	Daniils Kvjats	22 gadi, 19 dienas	2016. gada Spānijas Grand Prix
10	Luiss Hamiltons	22 gadi, 91 diena	2007. gada Malaizijas Grand Prix

Finiši uz goda pjedestāla

Kopējie finiši uz pjedestāla

	Pilots	Sezonas	Piedalīšanās	Pjedestāli
1	Luiss Hamiltons	2007-2020	266	165
2	Mihaels Šūmahers	1991-2006; 2010-2012	308	155
3	Sebastiāns Fetels	2007-2020	258	121
4	Alēns Prosts	1980-1991; 1993 1980-1991, 1993	202	106
5	Kimi Reikenens	2001-2009; 2012-2020	332	103
6	Fernando Alonso	2001, 2003-2018	314	97
7	Airtons Senna	1984-1994	162	80
8	Rubenšs Barikello	1993-2011	326	68
9	Deivids Kulthārds	1994-2008	238	62
10	Nelsons Pikē	1978-1991	207	60

Procentuālie pjedestāli

	Pilots	Sezonas	Piedalīšanās	Pjedestāli	Procenti
1	Dorino Serafini	1950	1	1^[9]	100%
2	Luidži Fadžioli	1950-1951	7	6	85,71%
3	Huans Manuels Fanhio	1950-1951; 1953-1958	52^[1]	35	67,31%
4	Luiss Hamiltons	2007-2020	266	165	62,03%
5	Nino Farina	1950-1955	34	20^[10]	58,82%
6	Hosē Frolians Gonzaless	1950-1957; 1960	27	15	55,56%
7	Alēns Prosts	1980-1991; 1993	202	106	52,48%
8	Alberto Askari	1950-1955	33^[2]	17	51,52%
9	Mihaels Šūmahers	1991-2006; 2010-2012	308	155	50,32%
9	Sems Henkss	1950-1957	8^[3]	4	50%
	Mourijs Rouzs	1950-1951	2^[3]	1	50%
	Lī Volers	1950-1951	2^[3]	1	50%
	Bills Holands	1950; 1953	2^[3]	1	50%

Visvairāk pjedestālu sezonā

	Pilots	Sezona	Piedalīšanās	Pjedestāli
1	Mihaels Šūmahers	2002	17	17
	Sebastiāns Fetels	2011	19	17
	Luiss Hamiltons	2015	19	17
	Luiss Hamiltons	2016	21	17
	Luiss Hamiltons	2018	21	17
	Luiss Hamiltons	2019	21	17
7	Sebastiāns Fetels	2013	19	16
	Luiss Hamiltons	2014	19	16
	Niko Rosbergs	2016	21	16
10	Mihaels Šūmahers	2004	18	15
	Fernando Alonso	2005	19	15
	Niko Rosbergs	2014	19	15
	Niko Rosbergs	2015	19	15
	Valteri Botass	2019	21	15

Visvairāk pjedestālu pēc kārtas

	Pilots	Pjedestāli	Skaits
1	Mihaels Šūmahers	2001. gada ASV Grand Prix-2002. gada Japānas Grand Prix	19
2	Luiss Hamiltons	2014. gada Itālijas Grand Prix-2015. gada Lielbritānijas Grand Prix	16
3	Fernando Alonso	2005. gada Turcijas Grand Prix-2006. gada Kanādas Grand Prix	15
4	Sebastiāns Fetels	2010. gada Brazīlijas Grand Prix-2011. gada Lielbritānijas Grand Prix	11
4	Sebastiāns Fetels	2013. gada Vācijas Grand Prix-2013. gada Brazīlijas Grand Prix	11
6	Luiss Hamiltons	2018. gada Brazīlijas Grand Prix-2019. gada Francijas Grand Prix	10
7	Džims Klārks	1963. gada Beļģijas Grand Prix-1963. gada Dienvidāfrikas Grand Prix	9
	Nikijs Lauda	1975. gada Itālijas Grand Prix-1976. gada Zviedrijas Grand Prix
	Nelsons Pikē	1987. gada Monako Grand Prix-1987. gada Portugāles Grand Prix
	Mihaels Šūmahers	2000. gada Ungārijas Grand Prix-2001. gada Brazīlijas Grand Prix
	Mihaels Šūmahers	2004. gada Eiropas Grand Prix-2004. gada Itālijas Grand Prix
	Luiss Hamiltons	2007. gada Austrālijas Grand Prix-2007. gada Lielbritānijas Grand Prix
	Luiss Hamiltons	2018. gada Lielbritānijas Grand Prix-2018. gada ASV Grand Prix
	Niko Rosbergs	2015. gada Austrālijas Grand Prix-2015. gada Lielbritānijas Grand Prix
	Niko Rosbergs	2016. gada Beļģijas Grand Prix-2016. gada Abū Dabī Grand Prix

Jaunākie piloti, kuri ir kāpuši uz goda pjedestāla

(tikai katra pilota pirmais pjedestāls ir pieminēts)

	Pilots	Vecums	Vieta	Sacīkste
1	Makss Verstapens	18 gadi, 228 dienas	1.	2016. gada Spānijas Grand Prix
2	Lānss Strols	18 gadi, 239 dienas	3.	2017. gada Azerbaidžānas Grand Prix
3	Lando Noriss	20 gadi, 235 dienas	3.	2020. gada Austrijas Grand Prix
4	Sebastiāns Fetels	21 gads, 73 dienas	1.	2008. gada Itālijas Grand Prix
5	Daniils Kvjats	21 gads, 91 diena	2.	2015. gada Ungārijas Grand Prix
6	Kevins Magnusens	21 gads, 162 dienas	2.	2014. gada Austrālijas Grand Prix
7	Šarls Leklērs	21 gads, 166 dienas	3.	2019. gada Bahreinas Grand Prix
8	Fernando Alonso	21 gads, 237 dienas	3.	2003. gada Malaizijas Grand Prix
9	Roberts Kubica	21 gads, 278 dienas	3.	2006. gada Itālijas Grand Prix
10	Ralfs Šūmahers	21 gads, 287 dienas	3.	1997. gada Argentīnas Grand Prix

Punkti

Pasaules čempionāta vēsturē ir mainījušās gan pozīcijas, par kurām piešķir punktus, gan arī piešķiramo punktu skaits - skat. punktu skaitīšanas sistēmu sarakstu, lai uzzinātu vairāk.

Kopējie punkti

	Pilots	Punkti
1	Luiss Hamiltons	3778
2	Sebastiāns Fetels	3018
3	Fernando Alonso	1899
4	Kimi Reikenens	1863
5	Niko Rosbergs	1594,5
6	Mihaels Šūmahers	1566
7	Valteri Botass	1512
8	Džensons Batons	1235
9	Felipe Masa	1167
10	Makss Verstapens	1162

Kopējās sacīkstes, kurās ir izcīnīti punkti

	Pilots	Sacīkstes punktos
1	Luiss Hamiltons	229
2	Mihaels Šūmahers	221
3	Kimi Reikenens	215
4	Fernando Alonso	202
4	Sebastiāns Fetels	202
6	Felipe Masa	165
7	Džensons Batons	162
8	Rubenšs Barikello	140
9	Niko Rosbergs	133
10	Alēns Prosts	128

Visvairāk punktu sezonā

	Pilots	Punkti	Sezona	Vieta	Sacīkstes	% no iespējamajiem
1	Luiss Hamiltons	413	2019	1.	21	75,64%
2	Luiss Hamiltons	408	2018	1.	21	77,71%
3	Sebastiāns Fetels	397	2013	1.	19	83,58%
4	Sebastiāns Fetels	392	2011	1.	19	82,53%
5	Niko Rosbergs	385	2016	1.	21	73,33%
6	Luiss Hamiltons	384	2014	1.	19	76,80%
7	Luiss Hamiltons	381	2015	1.	19	80,21%
8	Luiss Hamiltons	380	2016	2.	21	72,38%
9	Luiss Hamiltons	363	2017	1.	20	72,60%
10	Luiss Hamiltons	347	2020	1.	17	78,51%

Pēdējā sacīkstē piešķirts dubultots punktu skaits.

Jaunākie piloti, kuri ir izcīnījuši punktus

(tikai pirmie punkti katram pilotam tiek pieminēti)

	Pilots	Vecums	Vieta	Sacīkste	Karjeras sacīkste
1	Makss Verstapens	17 gadi, 180 dienas	7.	2015. gada Malaizijas Grand Prix	2. sacīkste
2	Lānss Strols	18 gadi, 225 dienas	9.	2017. gada Kanādas Grand Prix	7. sacīkste
3	Lando Noriss	19 gadi, 138 dienas	6.	2019. gada Bahreinas Grand Prix	2. sacīkste
4	Daniils Kvjats	19 gadi, 324 dienas	9.	2014. gada Austrālijas Grand Prix	1. sacīkste
5	Sebastiāns Fetels	19 gadi, 349 dienas	8.	2007. gada ASV Grand Prix	1. sacīkste
6	Haime Algersuari	20 gadi, 12 dienas	9.	2010. gada Malaizijas Grand Prix	11. sacīkste
7	Džensons Batons	20 gadi, 67 dienas	6.	2000. gada Brazīlijas Grand Prix	2. sacīkste
8	Rikardo Rodrigess	20 gadi, 123 dienas	4.	1962. gada Beļģijas Grand Prix	3. sacīkste
9	Sebastjēns Buemi	20 gadi, 149 dienas	6.	2009. gada Austrālijas Grand Prix	1. sacīkste
10	Estebans Okons	20 gadi, 190 dienas	10.	2017. gada Austrālijas Grand Prix	10. sacīkste

Sacīkstes līderi

Reizes, kad pilots ir bijis vadībā visu sacīksti

	Pilots	Sacīkstes
1	Luiss Hamiltons	22
2	Airtons Senna	19
3	Sebastiāns Fetels	15
4	Džims Klārks	13
5	Mihaels Šūmahers	11
5	Džekijs Stjuarts	11
7	Naidžels Mensels	9
8	Alberto Askari	7
	Alēns Prosts	7
	Niko Rosbergs	7

Reizes, kad pilots ir bijis vadībā vismaz vienu apli

	Pilots	Sacīkstes
1	Luiss Hamiltons	162
2	Mihaels Šūmahers	142
3	Sebastiāns Fetels	105
4	Airtons Senna	86
5	Alēns Prosts	84
5	Fernando Alonso	84
7	Kimi Reikenens	83
8	Deivids Kulthārds	63
9	Nelsons Pikē	58
10	Naidžels Mensels	55
10	Niko Rosbergs	55

Jaunākie piloti, kuri ir bijuši vadībā vismaz vienu apli

(tikai katra pilota pirmā reize ir pieminēta)

	Pilots	Vecums	Sacīkste
1	Makss Verstapens	18 gadi, 228 dienas	2016. gada Spānijas Grand Prix
2	Sebastiāns Fetels	20 gadi, 89 dienas	2007. gada Japānas Grand Prix
3	Šarls Leklērs	21 gads, 166 dienas	2019. gada Bahreinas Grand Prix
4	Sebastjēns Buemi	21 gads, 225 dienas	2010. gada Kanādas Grand Prix
5	Fernando Alonso	21 gads, 237 dienas	2003. gada Malaizijas Grand Prix
6	Roberts Kubica	21 gads, 278 dienas	2006. gada Itālijas Grand Prix
7	Estevans Gutjerress	21 gads, 280 dienas	2013. gada Spānijas Grand Prix
8	Džimijs Deivijs^[3]	21 gads, 285 dienas	1951. gada Indy 500^[3]
9	Lānss Strols	22 gadi, 17 dienas	2020. gada Turcijas Grand Prix
10	Serhio Peress	22 gadi, 60 dienas	2012. gada Malaizijas Grand Prix

Dubultrekordi

Pole Position un uzvara vienā sacīkstē

	Pilots	Sacīkstes
1	Luiss Hamiltons	58
2	Mihaels Šūmahers	40
3	Sebastiāns Fetels	31
4	Airtons Senna	29
5	Alēns Prosts	18
6	Naidžels Mensels	17
7	Džims Klārks	15
	Huans Manuels Fanhio	15
	Niko Rosbergs	15
10	Fernando Alonso	14

Hettriks (Pole Position, uzvara un ātrākais aplis vienā sacīkstē)

Zināma arī kā "ideālā sacīkste".

	Pilots	Sacīkstes
1	Mihaels Šūmahers	22
2	Luiss Hamiltons	18
3	Džims Klārks	11
4	Huans Manuels Fanhio	9
5	Alēns Prosts	8
5	Sebastiāns Fetels	8
7	Alberto Askari	7
7	Airtons Senna	7
9	Mika Hekinens	5
	Deimons Hills	5
	Naidžels Mensels	5
	Fernando Alonso	5

Grand Chelem* (visu sacīksti bijis vadībā, startējis no Pole Position un uzstādījis ātrāko apli)

(*franču: Lielais Cirtiens)

	Pilots	Skaits
1	Džims Klārks	8
2	Luiss Hamiltons	6
3	Alberto Askari	5
3	Mihaels Šūmahers	5
5	Džekijs Stjuarts	4
	Airtons Senna
	Naidžels Mensels
	Sebastiāns Fetels
9	Nelsons Pikē	3
10	Huans Manuels Fanhio	2
	Džeks Brebems
	Mika Hekinens
	Niko Rosbergs

Čempiona tituli

Kopējie tituli

	Pilots	Skaits	Sezonas
1	Mihaels Šūmahers	7	1994, 1995, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004
1	Luiss Hamiltons	7	2008, 2014, 2015, 2017, 2018, 2019, 2020
3	Huans Manuels Fanhio	5	1951, 1954, 1955, 1956, 1957
4	Alēns Prosts	4	1985, 1986, 1989, 1993
4	Sebastiāns Fetels	4	2010, 2011, 2012, 2013
6	Džeks Brebems	3	1959, 1960, 1966
	Džekijs Stjuarts		1969, 1971, 1973
	Nikijs Lauda		1975, 1977, 1984
	Nelsons Pikē		1981, 1983, 1987
	Airtons Senna		1988, 1990, 1991

Vismazāk Formula 1 sezonas pirms pirmā titula

	Pilots	Gads	Sezona
1	Nino Farina	1950	1.^[6]
2	Huans Manuels Fanhio	1951	2.^[5]
	Žaks Vilnēvs	1997	2.
	Luiss Hamiltons	2008	2.
5	Alberto Askari	1952	3.^[11]
	Denijs Halms	1967	3.
	Emersons Fitipaldi	1972	3.
8	Fils Hills	1961	4.
	Džims Klārks	1963	4.
	Džeimss Hants	1976	4.
	Nelsons Pikē	1981	4.
	Mihaels Šūmahers	1994	4.
	Fernando Alonso	2005	4.
	Sebastiāns Fetels	2010	4.

Citi rekordi

Apraksts	Rezultāts	Detaļas
Čempionāti
Čempions ar visvairāk atlikušajām sacīkstēm sezonā	6 sacīkstes	Mihaels Šūmahers (2002. gadā; 11. sacīkstē no 17)
Visvairāk punktu starp čempionu un vicečempionu	155 punkti	starp Sebastiānu Fetelu (397) un Fernando Alonso (242) 2013. gadā
Vismazāk punktu starp čempionu un vicečempionu	0,5 punkti	starp Nikiju Laudu (72) un Alēnu Prostu (71,5) 1984. gadā
Vismazāk punktu starp čempionu un trešo vietu kopvērtējumā	1 punkts	starp Kimi Reikenenu (110) un Fernando Alonso (109) 2007. gadā
Visilgākais laiks starp diviem sekojošiem tituliem	2576 dienas	Nikijs Lauda (starp 1977. un 1984. gadu)
Visvairāk dienu pēc kārtas čempiona godā	1813 dienas	Mihaels Šūmahers (no 2000. gada 8. oktobra līdz 2005. gada 25. septembrim)
Jaunākais divkārtējais čempions	24 gadi, 98 dienas	Sebastiāns Fetels (2010. un 2011. gads)
Jaunākais trīskārtējais čempions	25 gadi, 145 dienas	Sebastiāns Fetels (2010., 2011. un 2012. gads)
Vecākais čempions	46 gadi, 41 diena	Huans Manuels Fanhio (1957. gads)
Augstākā vieta kopvērtējumā debitantam (neskaitot 1950. gadu)	2. vieta	Žaks Vilnēvs (1996. gadā) un Luiss Hamiltons (2007. gadā)
Uzvaras
Visvairāk uzvaru vienā Grand Prix	8 uzvaras	Mihaels Šūmahers ( Francijas Grand Prix 1994., 1995., 1997., 1998., 2001., 2002., 2004. un 2006. gadā); Luiss Hamiltons ( Ungārijas Grand Prix 2007., 2009., 2012., 2013., 2016., 2018., 2019., 2020)
Visvairāk uzvaru dažādos Grand Prix	28 Grand Prix	Luiss Hamiltons
Visvairāk uzvaru vienā komandā	74 uzvaras	Luiss Hamiltons (ar Mercedes)
Visvairāk dienu starp pirmo un pēdējo uzvaru	5691 dienas	Kimi Reikenens (2003. gada Malaizijas Grand Prix — 2018. gada ASV Grand Prix)
Visvairāk dienu starp divām sekojošām uzvarām	2402 dienas	Rikardo Patrēze (1983. gada Dienvidāfrikas Grand Prix — 1990. gada Sanmarīno Grand Prix)
Visvairāk sezonu pēc kārtas ar vismaz vienu uzvaru	15 sezonas	Mihaels Šūmahers (1992 — 2006)
Visvairāk dažādu sacīkšu uzvarētāju vienā sezonā	11	1982. gadā
Vismazāk dažādu sacīkšu uzvarētāju vienā sezonā	3	1950., 1952., 1957., 1988., 2014 un 2015 gadā
Vismazāk uzvaru izcīnot titulu	1	Maiks Hotorns (1958. gadā) un Keke Rosbergs (1982. gadā)
Visvairāk uzvaru neizcīnot titulu	10	Luiss Hamiltons (2016. gadā)
Pjedestāli
Visvairāk dienu starp pirmo un pēdējo pjedestālu	7399 dienas	Mihaels Šūmahers (1992. gada Meksikas Grand Prix — 2012. gada Eiropas Grand Prix)
Visvairāk dienu starp diviem sekojošiem pjedestāliem	2842 dienas	Aleksandrs Vurcs (1997. gada Lielbritānijas Grand Prix — 2005. gada Sanmarīno Grand Prix)
Sacīkšu starti un piedalīšanās
Visvairāk dienu starp pirmo un pēdējo startu	7763 dienas	Mihaels Šūmahers (1991. gada Beļģijas Grand Prix — 2012. gada Brazīlijas Grand Prix)
Visvairāk dienu starp diviem sekojošiem startiem	3767 dienas	Jans Lamerss (1982. gada Nīderlandes Grand Prix — 1992. gada Japānas Grand Prix)
Visvairāk sacīkšu vienā komandā	179 sacīkstes	Mihaels Šūmahers ( Ferrari)
Visvairāk piedalīšanās nestartējot	14 piedalīšanās	Klaudio Landžss
Visvairāk sacīkšu negūstot punktus	56 sacīkstes (48 starti)	Luka Badoers
Finiši
Vivairāk finišu pēc kārtas	48 sacīkstes	Luiss Hamiltons (2018. gada Lielbritānijas Grand Prix — 2020. gada Bahreinas Grand Prix
Visvairāk finišu punktos pēc kārtas	48 sacīkstes	Luiss Hamiltons (2018. gada Lielbritānijas Grand Prix — 2020. gada Bahreinas Grand Prix
Visvairāk finišu sezonā	21 sacīkstes	Daniels Rikardo (2016) un Luiss Hamiltons (2019)
Visvairāk izstāšanās pēc kārtas	22 izstāšanās^[12]	Andrea de Čezariss
Visvairāk izstāšanās sezonā	16 izstāšanās^[12]	Andrea de Čezariss (no 16 sacīkstēm 1987. gadā)

Piezīmes

↑ ^1,0 ^1,1 Fanhio piedalījās 52 sacīkstēs, tomēr dažās no tām dalīja savu vietu ar kādu citu pilotu.
↑ ^2,0 ^2,1 Askari piedalījās 33 sacīkstēs, tomēr dažās no tām dalīja savu vietu ar kādu citu pilotu.
↑ ^3,00 ^3,01 ^3,02 ^3,03 ^3,04 ^3,05 ^3,06 ^3,07 ^3,08 ^3,09 ^3,10 ^3,11 ^3,12 ^3,13 ^3,14 ^3,15 ^3,16 ^3,17 ^3,18 ^3,19 ^3,20 ^3,21 ^3,22 ^3,23 ^3,24 ^3,25 ^3,26 ^3,27 ^3,28 ^3,29 ^3,30 Indy 500 bija čempionāta posms no 1950. līdz 1960. gadam. Piloti, kuri finišēja piecu labāko starpā ieguva punktus.
↑ Daži avoti pagarina Askari uzvaru rekordu līdz pat deviņām, ieskaitot 1953. gada Nīderlandes un Beļģijas GP, turklāt neieskaitot 1953. gada Indy 500, sakarā ar to, ka maz Eiropas pilotu un komandu tajā piedalījās.
↑ ^5,0 ^5,1 ^5,2 Fanhio sāka piedalīties pirmsčempionāta sacīkstēs 1949. gadā.
↑ ^6,0 ^6,1 ^6,2 Farina sāka piedalīties pirmsčempionāta sacīkstēs 1930. gados.
↑ Brūss Maklārens piedalījās 1958. gada Vācijas un Marokas GP kā Formula 2 pilots.
↑ ^8,0 ^8,1 «www.f1technical.net». Skatīts: 2007-06-21.
↑ Serafini sacīkstes laikā (1950. gada Itālijas Grand Prix) nodeva savu formulu Alberto Askari, kurš finišēja 2. vietā. Punktus abi piloti dalīja uz pusēm.
↑ Farinas 20 pjedestālu skaitā ir arī 2. un 3. vieta 1955. gada Argentīnas GP.
↑ Alberto Askari sāka piedalīties pirmsčempionāta sacīkstēs 1946. gadā.
↑ ^12,0 ^12,1 Ne visās izstāšanās de Čezariss tika klasificēts kā nefinišējis. Piemēram, 1987. gada Beļģijas Grand Prix viņš tika klasificēts 3. vietā pēc tam, kad viņa formulai beidzās degviela un viņš to pārstūma pāri finiša līnijai.

[Fangioentries-1] 1,0 ^1,1 Fanhio piedalījās 52 sacīkstēs, tomēr dažās no tām dalīja savu vietu ar kādu citu pilotu.

[Ascarientries-2] 2,0 ^2,1 Askari piedalījās 33 sacīkstēs, tomēr dažās no tām dalīja savu vietu ar kādu citu pilotu.

[Indy-3] 3,00 ^3,01 ^3,02 ^3,03 ^3,04 ^3,05 ^3,06 ^3,07 ^3,08 ^3,09 ^3,10 ^3,11 ^3,12 ^3,13 ^3,14 ^3,15 ^3,16 ^3,17 ^3,18 ^3,19 ^3,20 ^3,21 ^3,22 ^3,23 ^3,24 ^3,25 ^3,26 ^3,27 ^3,28 ^3,29 ^3,30 Indy 500 bija čempionāta posms no 1950. līdz 1960. gadam. Piloti, kuri finišēja piecu labāko starpā ieguva punktus.

[IndyAscari-4] Daži avoti pagarina Askari uzvaru rekordu līdz pat deviņām, ieskaitot 1953. gada Nīderlandes un Beļģijas GP, turklāt neieskaitot 1953. gada Indy 500, sakarā ar to, ka maz Eiropas pilotu un komandu tajā piedalījās.

[Fangio-5] 5,0 ^5,1 ^5,2 Fanhio sāka piedalīties pirmsčempionāta sacīkstēs 1949. gadā.

[Farina-6] 6,0 ^6,1 ^6,2 Farina sāka piedalīties pirmsčempionāta sacīkstēs 1930. gados.

[7] Brūss Maklārens piedalījās 1958. gada Vācijas un Marokas GP kā Formula 2 pilots.

[mansellpoles92-8] 8,0 ^8,1 «www.f1technical.net». Skatīts: 2007-06-21.

[9] Serafini sacīkstes laikā (1950. gada Itālijas Grand Prix) nodeva savu formulu Alberto Askari, kurš finišēja 2. vietā. Punktus abi piloti dalīja uz pusēm.

[10] Farinas 20 pjedestālu skaitā ir arī 2. un 3. vieta 1955. gada Argentīnas GP.

[Ascari-11] Alberto Askari sāka piedalīties pirmsčempionāta sacīkstēs 1946. gadā.

[DeCezariss-12] 12,0 ^12,1 Ne visās izstāšanās de Čezariss tika klasificēts kā nefinišējis. Piemēram, 1987. gada Beļģijas Grand Prix viņš tika klasificēts 3. vietā pēc tam, kad viņa formulai beidzās degviela un viņš to pārstūma pāri finiša līnijai.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]