Dreiliņi (Rīga)

 

Dreiliņu apkaimes kopējā platība ir 4,155 km², kas ir apmēram par 1/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 11 247 metri. Šo rādītāju būtiski ietekmē apkaimes austrumu daļā esošais piedēklis — meža teritorija, kas telpiski vairāk pieder Juglas apkaimei vai Stopiņu pagasta esošajai Dreiliņu teritorijai, jo ar Dreiliņu apkaimi to savieno vien Biķernieku ielas trase. Noteiktās Dreiliņu apkaimes robežas dabā nolasīt nav tik vienkārši, izņemot robežu ar Pļavnieku apkaimi, kas iet pa A. Deglava ielu un ziemeļrietumu robežu, kur Mežciema apkaimes pusē ir mežs. Dreiliņu apkaimes ziemeļu robežas skaidra identificēšana ir apgrūtināta dēļ pašreiz līdzīgā apbūves rakstura (mazstāvu dzīvojamā apbūve) abpus Biķernieku ielai), savukārt austrumu robežu juridiski veido Rīgas pilsētas robeža, lai gan izteikta pāreja nav redzama. Tomēr, atskaitot iepriekšminēto meža piedēkli, Dreiliņu apkaimes robežas ir noteiktas pietiekoši racionāli, lai to varētu uztvert un attīstīt kā telpiski vienotu un funkcionāli savstarpēji saistītu teritoriju jeb apkaimi. 2006. gada Rīgas teritorijas plāns dod lielas iespējas Dreiliņu apkaimes attīstībai kā daudzfunkcionālam dzīvojamam rajonam, pietiekoši skaidri nodalot šīs apkaimes rietumu daļā esošās dažāda rakstura komercdarbības zonas no dienvidaustrumiem un austrumu daļā attīstošās dzīvojamās apbūves. Kā potenciālais apkaimes lokālais centrs ir noteiktas teritorijas apkaimes dienvidu daļā uz rietumiem no Baltinavas ielas (ap jaunveidojamu ielu). Savukārt apkaimes atsevišķu daļu savstarpējo saikņu un vienotības veicināšanai nākotnē būtiska ir tranzīta satiksmes intensitātes samazināšana pa Kaivas ielu, izbūvējot alternatīvu tiešu ceļa savienojumu ar atbilstošu šķērsprofilu no Kaivas ielas rotācijas apļa līdz Juglas ielai.

 

Uzskata, ka Dreiliņu nosaukums radies no Rīgas rātskunga Melhiora Dreilinga ārpilsētas muižiņas (Dreylingsbusch) nosaukuma, kuras zemes šeit bijušas kopš 17. gadsimta. Muižas īpašnieka koka māja gan atradusies starp Rencēnu un Krustpils ielu tagadējā Šķirotavas apkaimē. Tajā krievu feldmaršals Boriss Šeremetjevs 1709. – 1710. gadā iekārtoja savu kara nometni astoņus mēnešus ilgā Rīgas aplenkuma laikā. Šeit 1710. gada jūlijā tika parakstīta Rīgas kapitulācija un Vidzemes bruņniecības un Rīgas rātes un ģilžu "labprātīga padošanās" Krievijas caram.

Pēc Pirmā pasaules kara uz agrākās Dreiliņmuižas zemes atradās Rīgas pilsētas dārzniecība un Jāņa Zlaugotņa – Cukura dārzniecība. 1924. gadā daļu Dreiliņu pagasta teritorijas ap Dreiliņmuižu pievienoja Rīgai. 1934. gadā Dreiliņiem pievienoja bijušo Burharda muižas zemi, bet 1974. gadā visa tagadējā Dreiliņu apkaimes teritorija tika iekļauta Rīgas pilsētā.

• Rīga
• Vidzemes priekšpilsēta
• Sabiedriskais transports Rīgā
• Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā

• Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
• Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.

• Apkaimes oficiālā mājas lapa
• Rīgas pašvaldības portāla.

Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l