Dāņu valoda
Dāņu valoda (dansk, izrunā: [danˀsɡ̊]) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.[1] Līdz 1830. gadam dāņu valoda bija viena no Norvēģijas valsts valodām, un līdz 1944. gadam arī viena no Islandes valsts valodām.[2] Samērā lielas dāņvalodīgo kopienas dzīvo arī Argentīnā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā. Senākie dāņu valodā rakstītie avoti (rūnu raksti) ir datēti no 250. līdz 800. gadam, bet senākie saglabājušies rokraksti ir no 13. gadsimta.
| Dāņu valoda dansk | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [danˀsɡ̊] | |
| Valodu lieto: | Dānijā, Fēru Salās, Grenlandē, Islandē, Vācijā | |
| Pratēju skaits: | 5,6 miljoni[1] | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Ziemeļģermāņu Austrumskandināvu Dāņu valoda | |
| Rakstība: | Latīņu alfabēts (dāņu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Dānija Fēru Salas Eiropas Savienība Ziemeļu Padome
Mazākumtautības valoda: | |
| Regulators: | Dansk Sprognævn (Dāņu valodas komisija) | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | da | |
| ISO 639-2: | dan | |
| ISO 639-3: | dan | |
 reģioni, kur dāņu valoda ir oficiālā valoda reģioni, kur dāņu valoda ir atzīta mazākumvaloda | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Viens no ievērojamākajiem dāņu valodā rakstošajiem rakstniekiem ir Hanss Kristians Andersens, savukārt Nobela prēmiju literatūrā ir saņēmuši trīs dāņu valodā rakstošie rakstnieki: Karls Gellerups (1917), Henriks Pontopidans (1917) un Johanness Vilhelms Jensens (1944).
Radniecība
labot šo sadaļuDāņu valoda vārdu krājuma un gramatikas ziņā ir tuvu radniecīga angļu un vācu valodai, bet dāņu, zviedru un abas norvēģu valodas (būkmols un jaunnorvēģu valoda) būtībā uzskatāmas par vienas valodas dialektiem. Dāņu valodai vislīdzīgākais ir Norvēģijā izplatītais būkmols, kas dāņu valodas pratējiem saprotama bez grūtībām, taču ar nelielām grūtībām tiem saprotama arī zviedru valoda. Savukārt islandiešu un fēru valoda dāņu valodas pratējiem bez papildu apguves nav saprotamas.[3]
Gramatika
labot šo sadaļuLietvārdi
labot šo sadaļuDzimte
labot šo sadaļuMūsdienu dāņu valodā lietvārdiem ir divas dzimtes: nekatrā (intetkøn) un kopdzimte (fælleskøn). Sākotnēji dāņu valodā bija trīs dzimtes — vīriešu, sieviešu un nekatrā dzimte, taču viduslaikos vīriešu un sieviešu dzimte saplūda, izveidojot kopdzimti. Vārdu dzimte nosakāma pēc vārdam nominatīvā priekšā esošā artikula — „en” (kopdzimtes vārdiem) vai „et” (nekatrās dzimtes vārdiem). Lielākā daļa (aptueni 75%) lietvārdu dāņu valodā pieder kopdzimtei, tostarp gandrīz visi cilvēku, dzīvnieku, ezeru un upju nosaukumi. Par kopdzimtes vārdiem kļūst arī lielākā daļa svešvārdu.[4]
Noteiktība
labot šo sadaļuAtšķirībā no latviešu valodas, kur lietvārdu noteiktību izsaka ar īpašības vārdu galotnēm, dāņu valodā lietvārdu noteiktību norāda ar atbilstošo artikulu novietojumu. Vienskaitļa lietvārdus no nenoteiktiem par noteiktiem padara artikulu pievienojot vārda beigās kā piedēkli (piemēram, en dreng ('zēns') — drengen un et tog ('vilciens') — toget). Lietvārdiem, kas beidzas ar neuzsvērtu „e”, noteiktajai formai pievieno tikai „n” vai „t” (piemēram, en uge ('nedēļa') — ugen un et æble — æblet), bet lietvārdiem, kas beidzas ar uzsvērtu „e” pievieno „en” (piemēram, entré ('priekštelpa') — entreen).[5]
Skaitlis
labot šo sadaļu| Dzimte | Vienskaitlis | Daudzskaitlis | Nozīme | ||
|---|---|---|---|---|---|
| Nenoteiktā forma | Noteiktā forma | Nenoteiktā forma | Noteiktā forma | ||
| Kopdzimte | en dreng en bil en kvinde en ske |
drengen bilen kvinden skeen |
drenge biler kvinder skeer |
drengene bilerne kvinderne skeerne |
zēns(-i) |
| Nekatrā dzimte | et fængsel et æble et lyn |
fængslet æblet lynet |
fængsler æbler lyn |
fængslerne æblerne lynene |
cietums(-i) |
Daudzskaitļa formu dāņu valodā atkarībā no lietvārda darina vienā no 4 veidiem. Aptuveni 60% lietvārdu daudzskaitlī tiek pievienota galotne -er vai -r, ja vārds jau beidzas ar -e (piemēram, en avis ('avīze') — aviser ('avīzes'), bet et løfte ('solījums') — løfter ('solījumi')). Izņēmums ir tie vārdi, kuru beigu -e ir uzsvērts, un tiem kā galotni pievieno -er (piemēram, en idé ('ideja') — ideer ('idejas')), kā arī neliela daļa svešvārdu, kas beidzas ar galotni -um, ko daudzskaitlī aizstāj ar -er (piemēram, et gymnasium ('ģimnāzija'), et museum ('muzejs') un et verbum ('darbības vārds'), kas daudzskaitlī kļūst attiecīgi par gymnasier, museer un verber). Ap 25% galvenokārt vienzilbes lietvārdu daudzskaitlim ir galotne -e (piemēram, et hus ('māja') — et huse ('mājas'). Vēl apmēram 15% lietvārdu daudzskaitļa galotnes nav un daudzskaitļa forma tiek darināta vienkārši noņemot priekšā esošo artikulu (piemēram, en ting ('lieta') — ting ('lietas').
Ir neliela daļa lietvārdu, kam daudzskaitlī saknē notiek patskaņu mija. Daļai no tiem daudzskaitlī netiek pievienota nekāda galotne (piemēram, et barn ('bērns') — børn ('bērni'), bet daļai tiek pievienota galotne -er vai -e (piemēram, en bog ('grāmata') — bøger ('grāmatas') un en far ('tēvs') — fædre ('tēvi')). Visbeidzot ir arī pavisam mazs skaits plaši lietotu lietvārdu, kam daudzskaitļa formas nav, un tā daudzskaitļa izteikšana parasti lieto kādu sinonīmu (piemēram, arbejde ('darbs') — to job ('darbi')).[6]
Dāņu valodā, atšķirībā no latviešu valodas, atsevišķi neizdala vienskaitliniekus un daudzskaitliniekus. Tikpat kā visiem lietvārdiem dāņu valodā ir vienskaitļa forma, tomēr dāņu valodā nošķir saskaitāmos un nesaskaitāmos lietvārdos.[7]
Vietniekvārdi
labot šo sadaļu| Persona | Nominatīvs | Atkarīgā forma | Atgriezen. vietniekv. |
Ģenitīvs/piederības vietniekv. |
|---|---|---|---|---|
| 1. pers. vsk. | jeg | mig | min/mit | mine |
| 2. pers. vsk. | du | dig | din/dit | dine |
| Vīr. dzimtes 3. pers. vsk. |
han | ham | sig | hans/sin/sit/sine |
| Siev. dzimtes 3. pers. vsk. |
hun | hende | sig | hendes/sin/sit/sine |
| Kopdzimtes 3. pers. vsk. |
den | den | sig | dens/sin/sit/sine |
| Nek. dzimtes 3. pers. vsk. |
det | det | sig | dets/sin/sit/sine |
| 1. pers. dsk. | vi | os | os | vores |
| 2. pers. dsk. | I | jer | jer | jeres |
| 3. pers. dsk. | de | dem | sig | deres |
Dāņu valodā vietniekvārdiem (pronomener) var būt līdz trim formām: nominatīvā, ģenitīvā un atkarīgā forma, bet 3. personai ir arī papildu atgriezeniskais vietniekvārds. Vietniekvārda atkarīgo formu lieto aiz prievārdiem un tur, kur latviešu valodā ir akuzatīvs vai datīvs, bet dažām formām ģenitīva vietā lieto lokāmu piederības vietniekvārdu.[8]
Dāņu valodā, tāpat kā latviešu valodā, pastāv 2. personas pieklājības forma, ko vienmēr raksta ar lielo sākumburtu — De, Dem, Deres, lai atšķirtu no 3. personas daudzskaitļa vietniekvārdiem. Mūsdienu dāņu valodā pieklājības formas lieto vai nu lietišķās darīšanās pirmo reizi satiekot nepazīstamus cilvēkus vai arī, lai no uzrunātā distancētos.[8]
Darbības vārdi
labot šo sadaļu| nenoteiksme | Tagadne | Pagātne |
|---|---|---|
| at være būt |
er ir |
var bija |
| at se redzēt |
ser redz |
så redzēja |
| at vide zināt |
ved zina |
vidste zināja |
| at huske atcerēties |
husker atceras |
huskede atcerējās |
| at glemme aizmirst |
glemmer aizmirst |
glemte aizmirsa |
Dāņu valodā lielākajai daļai darbības vārdu (verber) ir līdz sešām formām (former) — nenoteiksme (infinitiv), tagadne (præsens), pagātne (præteritum), pagātnes divdabis (præteritum participium), pavēles izteiksme (imperativ) un tagadnes izteiksme (præsens participium). Formas veido atkarībā no darbības vārdu piederības vienai no trim konjugācijām, atsevišķi izdalot modālos darbības vārdus, kas nepieder nevienai konjugācijai.[9]
Īpašības vārdi
labot šo sadaļuDāņu valodā īpašvārdiem (adjektiver), neskaitot salīdzināmās pakāpes, ir trīs formas — nenoteiktā vienskaitļa kopdzimtes forma, nenoteiktā vienskaitļa nekatras dzimtes formas un nenoteiktā abu dzimšu daudzskaitļa forma. Nenoteikto vienskaitļa nekatras dzimtes formu veido pievienojot galotni -t, bet nenoteiktā abu dzimšu daudzskaitļa forma ir vienāda abu dzimšu un skaitļu noteiktajām formām, un to parasti veido pievienojot galotni -e.[10]
Dāņu alfabēts
labot šo sadaļuDāņu alfabētā ir 29 burti.[11] Salīdzinot ar latīņu alfabētu, kura pamatā ir dāņu ortogrāfija, dāņu alfabētā ir trīs papildu burti: Æ, Ø un Å.[1]
| Aa | Bb | Cc | Dd | Ee | Ff | Gg | Hh | Ii | Jj |
| Kk | Ll | Mm | Nn | Oo | Pp | Rr | Ss | Tt | |
| Uu | Vv | Ww | Xx | Yy | Zz | Ææ | Øø | Åå |
Pirms 1948. gada rakstības reformas dāņu alfabētā bija 28 burti, jo „å” rakstīja kā burtkopu „aa” un tas atradās alfabēta sākumā. Mūsdienās „aa” ir saglabājies vien nedaudzos uzvārdus (jo īpaši tajos, kas beidzas ar -gaard, piemēram, Aagaard (Ogords)) un atsevišķos vietvārdos (piemēram, Aalborg (Olborga)). Burti c, q, w, x un z dāņu valodā sastopami tikai svešvārdos.[11]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Dāņu valoda» (latviski). Lingvopēdija. Skatīts: 2018. gada 3. jūnijā.
- ↑ «Danish language, alphabet and pronuciation» (angliski). omniglot.com. Skatīts: 2012-08-22.
- ↑ Karstens 1997, 7. lpp.
- ↑ Karstens 1997, 17.—18. lpp.
- ↑ Karstens 1997, 31. lpp.
- ↑ Karstens 1997, 20.—23. lpp.
- ↑ Karstens 1997, 19. lpp.
- ↑ 8,0 8,1 Karstens 1997, 60.—61. lpp.
- ↑ Karstens 1997, 77.—80. lpp.
- ↑ Karstens 1997, 39. lpp.
- ↑ 11,0 11,1 Karstens 1997, 9. lpp.
Literatūra
labot šo sadaļu- Karstens Lumholts. Dāņu valodas gramatika. no dāņu valodas tulkojusi Inga Mežaraupe. Rīga : Atēna, 1997. ISBN 9984-9164-3-X.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Dāņu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dāņu valoda.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |