[go: up one dir, main page]
More Web Proxy on the site http://driver.im/

Austrālāzijas Vidusjūra

Austrālāzijas Vidusjūra ir Klusajam okeānam piederoša iekšējā jūra (starpsalu jūra),[1] kas atrodas starp Dienvidaustrumu Āziju un Austrālāziju.[2] Tā savieno Indijas okeānu un Kluso okeānu.[3] Tās maksimālais dziļums ir 7440 m[4] un platība ap 9,08 miljoniem km².

Austrālāzijas Vidusjūra
Austrālāzijas Vidusjūra (Klusais okeāns)
Austrālāzijas Vidusjūra
Austrālāzijas Vidusjūra
Austrālāzijas Vidusjūra (Indijas okeāns)
Austrālāzijas Vidusjūra
Austrālāzijas Vidusjūra
Austrālāzijas Vidusjūra (Āzija)
Austrālāzijas Vidusjūra
Austrālāzijas Vidusjūra
Koordinātas 0°N 118°E / 0°N 118°E / 0; 118Koordinātas: 0°N 118°E / 0°N 118°E / 0; 118
Okeāns Klusais okeāns
Indijas okeāns
Platība 9 080 000 km2
Maks. dziļums 7440 m
Valstis un teritorijas Karogs: Austrālija Austrālija
Karogs: Austrumtimora Austrumtimora
Karogs: Bruneja Bruneja
Karogs: Filipīnas Filipīnas
Karogs: Indonēzija Indonēzija
Karogs: Kambodža Kambodža
Karogs: Ķīna Ķīna
Karogs: Malaizija Malaizija
Karogs: Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvineja
Karogs: Singapūra Singapūra
Karogs: Ķīnas Republika Taivāna
Karogs: Taizeme Taizeme
Karogs: Vjetnama Vjetnama

Atšķirībā no Vidusjūras un Amerikas Vidusjūras Austrālāzijas Vidusjūru lielākoties neietver kontinenti, bet salas un pussalas. Austrālāzijas Vidusjūrā ietilpst:

  1. Dienvidķīnas jūra - 3 500 000 km²
  2. Bandas jūra - 695 000 km²
  3. Arafuru jūra - 650 000 km²
  4. Timoras jūra - 610 000 km²
  5. Javas jūra - 320 000 km²
  6. Siāmas līcis - 320 000 km²
  7. Karpentārija līcis - 300 000 km²
  8. Sulavesi jūra - 280 000 km²
  9. Sulu jūra - 260 000 km²
  10. Floresas jūra - 240 000 km²
  11. Moluku jūra - 200 000 km²
  12. Tonkinas līcis - 126 250 km²
  13. Halmaheras jūra - 95 000 km²
  14. Bali jūra - 45 000 km²
  15. Savu jūra - 35 000 km²
  16. Žozefa Bonaparta līcis - 26 780 km²
  17. Seramas jūra - 12 000 km²

Jūras akvatorijā un krastos atrodas šādas valstis: Austrālija, Austrumtimora, Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Malaizija, Papua-Jaungvineja, Singapūra, Taivāna, Taizeme un Vjetnama.

  1. «Australoāzijas vidus jūra». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 70. lpp.
  2. Jochen Kämpf. Advanced Ocean Modelling: Using Open-Source Software. Springer Science & Business Media, 2010. 138. lpp. ISBN 978-3-642-10610-1.
  3. International Union for the Conservation of Nature and Natural Resources (IUCN). Global Marine and Polar Programme. Bridging the gap between ocean acidification impacts and economic valuation: Regional impacts of ocean acidification on fisheries and aquaculture. IUCN, 2015. gada 1. maijs. 113. lpp. ISBN 978-2-8317-1723-4.
  4. Tomczak, Matthias & J Stuart Godfrey (2003), Regional Oceanography: an Introduction Arhivēts 2021. gada 6. maijā, Wayback Machine vietnē., ch. 13 ("Adjacent seas of the Indian Ocean and the Australasian Mediterranean Sea (the Indonesian throughflow)", pp. 220-8. Daya Publishing House. ISBN 8170353068 (pdf)