Astūrija

 

Astūrijai ir bagāta un daudzveidīga vēsture, kas atspoguļo tās nozīmīgo lomu Pireneju pussalas attīstībā. Reģiona vēsture sniedzas tūkstošiem gadu atpakaļ, sākot ar pirmo cilvēku apmetnēm un turpinot ar tās nozīmi Senās Romas laikmetā, viduslaikos un mūsdienās.

Pirmie cilvēki Astūrijas teritoriju apdzīvoja paleolīta laikmetā, ko apliecina Tito Bustiljo ala, kas slavena ar aizvēsturiskajiem klints gleznojumiem.^[5] Vēlāk šeit dzīvoja astūru cilts — viena no pirmsromiešu tautām Pireneju pussalā. Astūri nodarbojās ar lauksaimniecību, lopkopību un kalnrūpniecību, kā arī pretojās romiešu iekarotājiem. Romieši Astūriju pakļāva 1. gadsimtā p.m.ē. pēc ilgas pretošanās, kas noslēdzās ar Kantabrijas kariem (29–19 p.m.ē.).^[6] Pēc iekarošanas reģions tika iekļauts Romas impērijā un attīstījās kā kalnrūpniecības centrs, īpaši dzelzs un zelta ieguvē. Romieši izveidoja ceļus un pilsētas, kuru ietekme ir jūtama līdz pat mūsdienām.

Viduslaikos Astūrija ieguva stratēģisku nozīmi Pireneju pussalā, kļūstot par kristīgās pretošanās centru musulmaņu varai. 8. gadsimtā, pēc musulmaņu iebrukuma, Astūrijā izveidojās Astūrijas Karaliste, kas tiek uzskatīta par pirmo kristīgo karalisti pussalā. 718. gadā Dons Pelajo (Don Pelayo), pirmais Astūrijas karalis, vadīja kristiešus uzvarā pār musulmaņu spēkiem Kovadongas kaujā.^[7] Šī uzvara iezīmēja rekonkistas sākumu — ilgo procesu, kurā kristīgās valstis pakāpeniski atguva kontroli pār Pireneju pussalu. Astūrijas Karaliste pastāvēja līdz 10. gadsimtam, kad tās galvaspilsēta tika pārcelta uz Leonas pilsētu un karaliste pārtapa par Leonas Karalisti. Neskatoties uz politisko pārmaiņu, Astūrija saglabāja kultūras un vēsturisko identitāti.

Mūsdienās Astūrija ir viena no 17 Spānijas autonomajiem apgabaliem, kas izveidoti pēc 1978. gada Spānijas konstitūcijas pieņemšanas. Tā ieguva autonomā apgabala statusu 1981. gadā ar administratīvo centru Ovjedo. 19. un 20. gadsimtā reģions piedzīvoja būtiskas ekonomiskās un sociālās pārmaiņas.^[8] Astūrija kļuva par rūpniecības centru, īpaši izceļoties ar ogļu ieguvi un tērauda ražošanu. Tomēr 20. gadsimta otrajā pusē rūpniecības lejupslīde izraisīja ekonomiskas problēmas un reģiona pārstrukturēšanu. Mūsdienās Astūrija ir pazīstama ar kultūras mantojumu, aizsargājamām dabas teritorijām un tradicionālo astūriešu valodu, kas tiek atzīta par nozīmīgu reģiona identitātes daļu. Reģions ir saglabājis unikālo vietu Spānijas vēsturē un kultūrā, piesaistot gan tūristus, gan vēsturniekus.

Astūrija atrodas Spānijas ziemeļrietumos, un tās teritorijai raksturīga daudzveidīga un kontrastaina dabas vide. Reģiona ģeogrāfiskās īpatnības nosaka gan tā atrašanās vieta pie Biskajas līča, gan Kantabrijas kalnu grēda, kas dominē lielā daļā teritorijas.

 

Astūrijas reljefs ir izteikti kalnains, un lielu daļu aizņem Kantabrijas kalni, kas sniedzas līdz pat Biskajas līča piekrastei. Augstākie punkti atrodas Eiropas kalnu masīvā, kur virsotnes sasniedz vairāk nekā 2500 metru augstumu. Piekrastes zona ir mazāk kalnaina, un to raksturo plašas pludmales, klinšaini krasti un zaļas ielejas. Reģionā sastopamas gan kalnu pļavas un meži, gan piejūras zemienes, veidojot bagātīgu ekosistēmu dažādību.

Astūrijai ir raksturīgs Atlantijas klimats ar mērenām ziemām un vasarām, augstu nokrišņu daudzumu un salīdzinoši mazu temperatūras svārstību. Piekrastes reģionos klimats ir mitrāks un vēsāks, savukārt kalnu apgabalos bieži sastopamas vēsākas ziemas un sniegotas virsotnes. Nokrišņi ir bieži visa gada garumā, kas veicina reģiona zaļo ainavu veidošanos.

Astūrijā plūst vairākas nozīmīgas upes, tostarp Nalonas upe (Río Nalón), kas ir garākā un svarīgākā reģionā, kā arī Selja (Río Sella), kas zināma ar ikgadējām kanoe sacensībām.^[9] Lielākā daļa upju sākas Kantabrijas kalnos un ietek Biskajas līcī, veidojot gleznainas ielejas un kanjonus. Reģionā ir arī vairāki mazi ezeri, no kuriem slavenākie atrodas Eiropas kalnu nacionālajā parkā — Enolas ezers un Ersinas ezers, kas ir populāri tūrisma objekti.

Astūrija lepojas ar plašu aizsargājamo teritoriju klāstu. Nozīmīgākais no tiem ir Eiropas kalnu nacionālais parks, kas ir viens no Spānijas pirmās kategorijas dabas rezervātiem un UNESCO biosfēras rezervāts.^[3] Šajā parkā ir unikālas kalnu ainavas, bagātīga bioloģiskā daudzveidība un tradicionālas lauku kopienas. Papildus tam reģionā atrodas Somjedo dabas parks, kas slavens ar brūno lāču populāciju, kā arī vairāki citi dabas rezervāti un aizsargājami piekrastes apgabali, kas saglabā Astūrijas bagātīgo dabas mantojumu.

Astūrijas daudzveidīgā daba, kas apvieno kalnus, upes un aizsargājamās teritorijas, padara to par unikālu vietu dabas mīļotājiem un ekotūristiem.

 

Astūrija ir Spānijas autonomais apgabals un vienlaikus Spānijas province.^[2] Tā aizņem 10 603,57 km² lielu teritoriju, kurā atrodas viena province, 8 komarkas un 78 pašvaldības. Šī vienkāršotā administratīvā struktūra atšķiras no citiem Spānijas autonomajiem apgabaliem, kuros ir vairākas provinces.

Astūrijas province aptver visu reģiona teritoriju, un tās 78 pašvaldības ir galvenās vietējās pārvaldes vienības. Katra pašvaldība ir atbildīga par vietējiem jautājumiem, piemēram, izglītību, infrastruktūru un sabiedriskajiem pakalpojumiem. Lielākās pašvaldības pēc iedzīvotāju skaita ir Hihona, Ovjedo un Avilesa.^[1]

Ovjedo ir Astūrijas administratīvais centrs un reģiona galvaspilsēta. Tā atrodas reģiona centrālajā daļā un ir nozīmīgs vēstures un kultūras centrs. Ovjedo ir pazīstama ar vēsturisko arhitektūru, tostarp ar romānikas stila celtnēm, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šeit atrodas arī reģionālās valdības ēka un galvenās izglītības un kultūras iestādes.

Citas nozīmīgas pilsētas ir Hihona un Avilesa. Hihona ir Astūrijas lielākā pilsēta un tās ekonomiskais un rūpnieciskais centrs, kas atrodas pie Biskajas līča.^[10] Tā ir svarīga osta un populārs tūrisma galamērķis, kas piedāvā piejūras promenādes, muzejus un plašas pludmales. Avilesa ir trešā lielākā pilsēta Astūrijā un slavena ar savu vēsturisko centru un rūpniecisko mantojumu. Pilsētā atrodas arī modernā arhitektūras pērle — Oskara Nīmeijera Starptautiskais kultūras centrs, kas simbolizē reģiona attīstību un atvērtību jaunām idejām.

Šīs trīs pilsētas veido Astūrijas centrālo metropoles zonu, kas ir reģiona saimnieciskais, kultūras un sabiedriskais centrs. To nozīmīgums padara tās par svarīgākajām pilsētām reģiona administratīvajā un ikdienas dzīvē.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Astūrija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)