Aļaskas pussala

Aļaskas pussala (angļu: Alaska Peninsula, aleutu: Alax̂sxaq)^[1] ir ap 800 km gara un no 10 līdz 170 km plata pussala Ziemeļamerikas ziemeļrietumos. Izstiepta ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā un atdala Beringa jūras Bristoles līci no Klusā okeāna Aļaskas līča. Administratīvi ietilpst Amerikas Savienoto Valstu Aļaskas pavalstī. Dažkārt ar nosaukumu «Aļaskas pussala» literatūrā saprot visu Aļaskas štatā ietilpstošo Ziemeļamerikas kontinenta ziemeļrietumu izvirzījumu.

Aļaskas pussala
Brūnais lācis Katmaja nacionālajā parkā pussalas ziemeļos
Aļaskas pussala
Ģeogrāfija
Izvietojums	Ziemeļamerika
Koordinātas	56°30′0″N 158°45′0″W / 56.50000°N 158.75000°W / 56.50000; -158.75000Koordinātas: 56°30′0″N 158°45′0″W / 56.50000°N 158.75000°W / 56.50000; -158.75000
Garums	800 km
Platums	10-170 km
Augstākais kalns	Pavlova vulkāns 2519 m
Administrācija
Valsts	ASV
Pavalsts	Aļaska
Aļaskas pussala Vikikrātuvē

Lielāko daļu pussalas aizņem vulkāniski aktīvā Aleutu grēda, kas turpinās dienvidrietumu virzienā kā Aleutu salas. Pussalas augstākais punkts ir 2519 m augstais Pavlova vulkāns, galējais dienvidu punkts — Habuča rags. Krasti stipri roboti, daudz līču un sīku saliņu piekrastē. Ziemeļrietumu piekrastē līdzenums ar lielu daudzumu sīku ezeriņu. Pussalā izveidots Katmaja nacionālais parks un vairāki rezervāti. Pussalas nosaukums cēlies no aleutu valodas un apzīmē «Lielo zemi».^[2]