Ēvalds Valters

Dzimis 1894. gada 2. aprīlī^[1] Planīcas pagasta "Eglenieku" mājās kā neprecētās kalpones Annas Valters (dzimusi 1859. gadā Pelčos) dēls. Bez Ēvalda mātei jau bija vecākie bērni — brālis Jānis (Žanis) (1882) un māsa Ieva (precējusies Vendele, 1890). 1896. gadā nāca pasaulē māsa Marija (precēta Tomsone), un tai pašā gadā Anna Valters apprecējās ar Planīcas pagasta "Eglenieku" saimnieku, atraitni Frici Šēnbergu. Viņu laulībā dzimis dēls Fricis Šēnbergs (1897—1904), bet vīrs Fricis Šēnbergs 1897. gadā miris. Pēc vīra nāves Anna ar bērniem pārcēlās uz Kuldīgu, kur 1901. gadā salaulājās ar strādnieku Jēkabu Upmali. Viņiem 1903. gadā piedzimusi meita Amālija Minna Upmale (prec. Štelfa).^[2]

Četrus gadus mācījās Kuldīgas ministrijas skolā, strādāja pie mātes brāļa Jēkaba Valtera dārzniecībā, tad strādāja par melnstrādnieku sērkociņu fabrikā "Vulkāns". 1912. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur pa dienu strādāja fabrikā, bet vakaros mācījās svešvalodas sociāldemokrātu izveidotajos kursos strādniekiem "Valodnieks". Tā kā Valters bija palicis mātes vienīgais dēls, sākoties Pirmajam pasaules karam, viņam nebija jāiet karot. 1915. gadā Valters aizbrauca uz Maskavu un sāka strādāt vīna firmā, Maskavā iestājās 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā, lai karotu Latvijā. Piedalījies Ziemassvētku kaujās. Nonācis vācu gūstā Vidzemē, pēc tam sameklējis savu pulku Krievijā.^[3]

Teātra aktiera karjeru uzsāka 1917. gadā 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka teātra trupā. Viņa pirmā loma bija Krodzinieks brāļu Kaudzīšu romāna "Mērnieku laiki" uzvedumā. 1920. gadā Maskavā iestājās teātra studijā Творчество, kuru vadīja Jevgeņijs Vahtangovs — te filmējies savā pirmajā kinofilmā "Sargeņģelis" (Ангел-хранитель), bet 1923. gadā kā aktieris darbojās Osvalda Glāznieka dibinātajā Maskavas latviešu teātrī-studijā "Skatuve". Atgriezies Latvijā 1923. gadā, vienu sezonu nostrādāja Jēkabpils teātrī, pēc tam uzsāka darbu Liepājas teātrī (līdz 1928. gadam), lasīja aktiermākslas kursu Tautas akadēmijā. 1928./29. gadā vienu sezonu pēc Eduarda Smiļģa uzaicinājuma nostrādāja Dailes teātrī. Aktieris Daugavpils teātrī (1929—1930). 1930./31. gada sezonu atkal aizvadīja Liepājas teātrī. 1932. gadā Ēvalds Valters kopā ar aktieri Teodoru Lāci izveidoja bezdarbā esošo profesionālo aktieru ansambli "Tautas teātris", kas darbojās Rīgā, Lāčplēša ielā 43/45 (Grāmatnieku nams, vēlāk Poligrāfiķu kultūras nams) līdz 1934. gadam. Pēc teātra slēgšanas darbu atrada Liepājas teātrī (1934—1938), pēc tam strādāja Rīgas radiofonā. 1939. gadā viņš nopirka zemes gabalu Bieriņos un burāja pa Lielupi un Rīgas līci ar savu jahtu "Ragana" līdz pat 1950. gadu vidum.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Ēvaldam Valteram uzticēja Jelgavas teātra vadību, bet 1941. gadā viņš atgriezās Dailes teātrī un tajā nostrādāja līdz pat skatuves gaitu beigām. Filmējās daudzās Rīgas Kinostudijas filmās. 1956. gadā Latviešu nacionālais fonds Skandināvijā izdeva Ēvalda Valtera (pseidonīms "Ints Baltarājs") poēmu "Rusiāde: rakstīta komūnistu okupācijas laika tumsā, bailēs un slepenībā no ļauno acu skata, tagadējā Latvijā". Poēmas rokrakstu pēc Valtera lūguma uz Stokholmu aizveda kāds Zviedrijas flotes kuģa virsnieks.

Atmodas kustības laikā ar uzrunu 1988. gada 8. oktobrī atklāja Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresu. 1988. gada 11. novembrī Rīgas pils tornī kopā ar rakstnieku Albertu Belu pacēla sarkanbaltsarkano Latvijas karogu. 1989. gada 17. jūnijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā piedalījās Latviešu strēlnieku apvienības dibināšanā. Viens no pirmajiem 1992. gada jūnijā saņēma atjaunotās Latvijas Republikas pasi. 1993. gadā Aizpores kapsētā Kalvenes pagastā iestādīja ozoliņu pie pieminekļa Oskara Kalpaka vienības karavīriem. Pēdējo lomu Ēvalds Valters 94 gadu vecumā nospēlēja A. Čaka dzejas izrādē "Mūžības skartie".

Pēdējos mūža gadus dzīvoja savās lauku mājās "Ostos" Rumbas pagastā. Miris 1994. gada 26. septembrī, apglabāts Brāļu kapos Rīgā. Tikai 2003. gadā holandiešu aktieris un dziedātājs Johanness Hēsterss pārspēja Valtera rekordu kā vecākais darbojošais aktieris pasaulē.

Ēvalds Valters bija precējies trīs reizes. Pirmā sieva aktrise Mirdza Kaupiņa (otrajā laulībā — Ābeltiņš) (1903—1988),^[4] no viņas meita Maija Gale (1926—2014). Ar otro sievu Alīdu Ievu Grīnu (1904—1983) apprecējās 1937. gadā Liepājā, no viņas 2 meitas — Laima (dzimusi 1938. gadā Liepājā) un Māra Valtere. Ar trešo sievu aktrisi Veru Gribaču (dzimusi 1927. gadā) laulībā nodzīvoja 40 gadus, dēls — operators un režisors Raits Valters (dzimis 1960. gadā).

• Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1956)
• Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks (1981)

• Sargeņģelis (Ангел-хранитель, 1922) — epizodē
• Zvejnieka dēls (1939) — vecais Kļava
• Cēloņi un sekas (1956) - epizodē
• Rita (1957) - epizodē
• Zvejnieka dēls (1957) - epizodē
• Svešiniece ciemā (1958) — Sustrups
• Kapteinis Nulle (1964) — Dundurs
• Hipokrāta zvērests (1965) - epizodē
• Purva bridējs (1966) — epizodē
• Akmens un šķembas (1966) - epizodē
• Cīruļi atlaižas pirmie (1967) — Ansķins
• Kapteiņa Enriko pulkstenis (1967) — bibliotekārs
• Mērnieku laiki (1968) — krogus epizodē
• 24-25 neatgriežas (1968) — epizodē
• Pie bagātās kundzes (1969) — epizodē
• Vārnu ielas republika (1970) - epizodē
• Vella kalpi (1970) — birģermeistars Eks
• Vella kalpi Vella dzirnavās (1972) — birģermeistars Eks
• Egle rudzu laukā (1972) — Krimuldēns
• Uzbrukums slepenpolicijai (1974) — Gregusa vietnieks
• Melnā vēža spīlēs (1975) - epizodē
• Mans draugs — nenopietns cilvēks (1975) — Čakāns
• Meistars (1976) — vecais Rancāns
• Ezera sonāte (1976) — Eidis
• Liekam būt (1976) — sargs
• Atspulgs ūdenī (1977) — Lodiņš
• Kļūstiet mana sievasmāte! (1977) — epizodē
• Teātris (1978) — kapteinis
• Tās dullās Paulīnes dēļ (1979) — fotogrāfs
• Nakts bez putniem (1979) — Krakšķis
• Nepabeigtās vakariņas (1979) — Pētersons, Helēnas tēvs
• Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981) — Pigalu Prīdis
• Atcerēties vai aizmirst (1981) - epizodē
• Aizmirstās lietas (1982) — Valters
• Dokumentālā filma Strēlnieku zvaigznājs (1982)
• Emīla nedarbi (1985) — nabagmājas Joke
• Aizaugušā grāvī viegli krist (1986) — Tornis
• Maija un Paija (1990) — Velēnu vecītis
• Vilkaču mantiniece (1990)

Tulkojis no franču valodas latviski Žana Rasina traģēdiju "Britaniks", 20 Moljēra lugas un 412 Lafontēna fabulas:

• Žans Rasins. Britaniks / no franču val. atdz. Ēvalds Valters. Rīga: Zemnieka Domas, 1940. − 80 lpp.
• Ints Baltarājs. Rusiāde. Stokholma: Latviešu Nacionālais Fonds Skandināvijā, 1956. − 61 lpp.
• Moljērs Žans Batists. Komēdijas / no franču val. tulk. Ēvalds Valters. Rīga: Liesma, 1972. — 431 lpp.
• Lafontēns. Lafontēna fabulas / no franču val. atdz. Ēvalds Valters. Rīga: Liesma, 1985. — 361 lpp.

Aktierim veltītas:

• 2004. gadā atklāta Ēvalda Valtera iela Rīgā, Dreiliņos^[5]
• dāliju šķirne "Ēvalds Valters" (selekcionāre Gunta Klupša)^[6]
• 1994. gadā Latvijas pasta pastmarka "Ēvalds Valters"
• 2016. gada 1. aprīlī Kuldīgas rātslaukumā atklāts tēlnieka Oskara Mikāna veidotais piemineklis "Tējas tase kopā ar Ēvaldu Valteru".^[7]

• Mudīte Šneidere, Harijs Liepiņš. Ēvalds Valters — Liepājas līkais velns: gandrīz dokumentāls stāsts dialogos ar varoņa līdzdalību . — Rīga: Māksla, 1992. — 109 lpp.
• Ēvalds Valters. 100 : [jubilejas izdevums] / red. Rita Rotkale. - Rīga : Teātra Vēstis, 1994. - 40 lpp.
• Evalds Valters. Dzivi mīlot / sast. Inga Zariņa — Rīga: Jumava, 2006. — 54 lpp. ISBN 9984-38-095-5
• Vera Gribača-Valtere, Mudīte Šneidere. Ēvalds Valters, 1894.—1994. — Rīga: Jumava, 2006. — 240 lpp. ISBN 9984-38-056-4

• IMDb profils (angliski)
• Dālija "Ēvalds Valters" — Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs
• Ēvalds Valters kinolomās — Kino muzejs^{[novecojusi saite]}
• Gribača—Valtere, Vera un Mudīte Šneidere. Ēvalds Valters: 1894—1994. (.pdf)
• Эвалдс Валтерс — биография