Vija Artmane

Vija Artmane;
	Artmane filmā "Purva bridējs"
Dzimusi	Alīda Artmane; 1929. gada 21. augusts; Kaive, Sēmes pagasts, Latvija
Mirusi	2008. gada 11. oktobrī (79 gadu vecumā); Strenči, Latvija
Nodarbošanās	aktrise, sabiedriskā darbiniece, politiķe
Darbības gadi	1949—2003
Dzīvesbiedrs	Artūrs Dimiters
Bērni	Kaspars Dimiters (dz. 1957); Kristiāna Dimitere (dz. 1965);

Vija Artmane (dzimusi Alīda Artmane 1929. gada 21. augustā Kaivē, Sēmes pagastā, mirusi 2008. gada 11. oktobrī Strenčos) bija latviešu teātra un filmu aktrise, sabiedriskā darbiniece un politiķe. Uzskatīta par vienu no izcilākajām 20. gadsimta latviešu teātra un kino aktrisēm.

Biogrāfija

Alīda Vija Artmane dzimusi 1929. gada 21. augustā Tukuma apriņķa Kaivē, kur viņas tēva vecākiem — Ansim un Karlīnai Artmaņiem — piederēja jaunsaimniecība "Dekšņi". Artmaņu dēls Fricis Arnolds (1910—1929) apprecēja poļu izcelsmes laukstrādnieci Annu Regīnu Zaborsku (1903—1975), taču pavasarī viņš vēderplēves iekaisuma dēļ nomira vēl pirms meitas dzimšanas. Vijas bērnība daļēji aizritēja Sēmes pagasta "Dekšņās", kur dzīvoja tēva māsas ģimene.^[1] Sešu gadu vecumā māte meiteni aizsūtīja pie bezbērnu zemnieku ģimenes, kas dzīvoja starp Iecavu un Baldoni, tur arī Vija uzsāka skolas gaitas. 1930. gadu vidū pārcēlās uz dzīvi Rīgā pie mātes.

No 1937. līdz 1944. gadam viņa mācījās Rīgas 48. pamatskolā, no 1944. līdz 1947. gadam mācījās Rīgas 6. vidusskolā, no 1947. līdz 1948. gadam — Rīgas 3. vidusskolā. Līdztekus no 1946. līdz 1949. gadam mācījās Dailes teātra Otrajā studijā. 1949. gada 16. oktobrī kļuva par Dailes teātra aktrisi.^[2] 1950. gada viņu uzņēma Latvijas Teātra savienībā.

Vija Artmane bija viena no izcilākajām 20. gadsimta latviešu teātra un kino aktrisēm. Kopumā viņa tēloja vismaz 85 lomas uz teātra skatuves un piecdesmit — kinofilmās. Uzsākot darbu teātrī, viņa ātri sev pievērsa Dailes teātra dibinātāja un galvenā režisora Eduarda Smiļģa uzmanību. Pirmie lielie panākumi atnāca ar Džuljetas lomu Šekspīra lugā "Romeo un Džuljeta", kur viņas partneris bija Eduards Pāvuls. 1953. gadā Artmane apprecējās ar Dailes teātra aktieri Artūru Dimiteru (1915—1986), viņiem piedzima divi bērni — mūziķis Kaspars Dimiters (1957) un māksliniece Kristiāna Dimitere (1965). 1955. gadā viņu ievēlēja par Rīgas pilsētas Kirova rajona Tautas deputātu padomes deputāti.

Filmēties Artmane sāka 1956. gadā Rutas lomā Rolanda Kalniņa filmā "Pēc vētras", bet par savu īsto kinokarjeras sākumu pati uzskata Daces lomu Pāvela Armanda filmā "Kā gulbji balti padebeši iet" (1956). 1958. gadā viņa kļuva par Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedri. Artmane filmējās ne tikai Rīgas Kinostudijas filmās, bet ar lieliem panākumiem arī ārpus Latvijas. Viņa spēlēja galveno sieviešu lomu — Soņu Ļenfilm studijas filmā "Dzimtas asinis" (1964).

1968. gadā Artmane kļuva par PSKP biedri, 1971. gadā bija LKP 21. kongresa un PSKP 24. kongresa delegāte, 1976. gadā — LKP 22. kongresa delegāte. 1980. gadā kļuva par Padomju Miera aizstāvēšanas komitejas priekšsēdētāja vietnieci. No 1980. līdz 1987. gadam Artmane bija Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāte. No 1983. līdz 1985. gadam bija Latvijas PSR Teātra biedrības valdes priekšsēdētāja.

Mirusi 2008. gada 11. oktobrī, apbedīta Pokrova kapos.

Apbalvojumi

1956. gadā piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukums.
1965. gadā piešķirts Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukums.
1969. gadā piešķirts PSRS Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukums.
1970. gadā apbalvota ar Ļeņina ordeni.
1980. gadā piešķirta Latvijas PSR Valsts prēmija.
1987. gadā piešķirta Lilitas Bērziņas balva.
1996. gadā piešķirta Bertas Rūmnieces balva.
1999. gadā apbalvota ar Draudzības ordeni.
2003. gadā piešķirta "Spēlmaņu nakts" Teātra balva par mūža ieguldījumu.
2007. gadā piešķirta Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balva par mūža ieguldījumu kinematogrāfijā.
2007. gadā piešķirts III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.

Par Viju Artmani

Par Artmani sarakstīti vairāki literāri darbi:

"Vija Artmane" (sast. A. Vecsīle, "Liesma", 1979)
Vija Artmane. "Ziemcieši. Mirkļi no manas dzīves" ("Pētergailis", 2004)
Līga Blaua "Vija Artmane: sirdī palikušie" ("Jumava", 2009).

Režisors Rolands Kalniņš uzņēmis par Viju Artmani dokumentālu filmu "Saruna ar karalieni" (1980).

Vijas Artmanes lomas teātrī

Dailes teātrī

Oļa Morozova — L. Zorins "Jaunība" (1950, režisors E. Smiļģis)
Pāžs, Alda, Lengvina meita — Rainis "Indulis un Ārija" (1950, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
Dāma ar sunīti — A.Brodele "Marta" (1950, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisors K. Pabriks)
Abigaila — E. Skriba "Glāze ūdens" (1950, režisore F. Ertnere)
Elīza — Dž. B. Šovs "Pigmalions" (1951, režisore M. Tetere)
Ļiza — I.Krilovs "Modes veikals" (1951, režisors A. Leimanis)
Gubernatora meita — N.Gogolis (1952, režisori E. Smiļģis un F. Ertnere)
Ņina — M.Ļermontovs "Maskarāde" (1952, režisore F. Ertnere)
Ausma Cielava — J. Grants, V. Sauleskalns "Jūras vējos" (1953, režisors E. Smiļģis)
Zaiga Krauze — A.Grigulis "Profesors iekārtojas" (1953, režisore V. Baļuna)
Džuljeta — V. Šekspīrs "Romeo un Džuljeta" (1953, režisors E. Smiļģis)
Rasma — M. Zuntners, A. Vilks "Skabargas" (1954, režisore F. Ertnere)
Ilze — R. Blaumanis "Pazudušais dēls" (1954, režisors E. Smiļģis)
Skuķe — A.Upīts "Ziedošais tuksnesis" (1954, režisors inscenētājs E. Smiļģis)
Maša Čibisova, vēlāk Kitija — Ļ. Tolstojs "Anna Kareņina" (atj.) (1955, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
Baiba — Rainis "Pūt, vējiņi!" (1955, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
Mellija — G.Zapolska "Panes Duļskas morāle" (1956, režisore F. Ertnere)
Ligita — G. Priede "Lai arī rudens" (1956, režisors P. Pētersons)
Lelde — Rainis "Spēlēju dancoju" (1956, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
Zane — Rainis "Pūt, vējiņi!" (1957, režisore V.Vecumniece)
Dženīhena — D.Ščeglovs "Pasaules pilsonis" (1957, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisores F. Ertnere, V.Vecumniece)
Mirdza — Aspazija "Vaidelote" (1958, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
Jakobīne — M.Zīverts "Minhauzena precības" (1958, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore N.Muižniece)
Grāfiene Dona — S.Lāgerlēva "Gesta Berlings" (1958, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisores F. Ertnere, N. Muižniece)
Ofēlija — V.Šekspīrs "Hamlets" (1959, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
Līvija — V.Grundmane "Osvalda Dukāta portrets" (1959, režisors P. Pētersons)
Žaklīna — J. Lūsis "Atrastā varavīksne" (1959, režisors P. Pētersons)
Aija Spāre — V. Lācis "Poēma par vētru" (1960, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
Elena Bezuhova — Ļ. Tolstojs "Karš un miers" (1960, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisores F. Ertnere, N. Muižniece)
Redžīna Habarde — L.Helmane "Meža noslēpums" (1961, režisors P. Pētersons)
Anita — J.Lūsis "Sniega cilvēks bojā eja" (1961, režisors P. Pētersons)
Latigora — Rainis "Iļja Muromietis" (1962, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
Ēva — B.Brehts "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati" (1962, režisors P. Pētersons)
Marija — M.Rihters "Dieva sala" (1962, režisore V. Vecumniece)
Aira Īve — V. Vīgante "Diena sākas kā parasti" (1962, režisore F. Ertnere)
Donja Anna — Ļ. Ukrainka "Dons Žuans" (1963, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
Solveiga — H.Ibsens "Pērs Gints" (1964, režisors inscenētājs E. Smiļģis, režisore F. Ertnere)
Olga Čigolella — E. de Filipo "Kad meliem garas kājas" (1964, režisore V. Vecumniece)
Laimdota — Rainis "Uguns un nakts" (1965, režisors inscenētājs P. Pētersons, režisore F. Ertnere)
Irina Kirjanova — E. Radzinskis "Filma top" (1966, režisors P. Pētersons)
Pastniece, biļešu kontroliere, gleznu sargātāja — I. Ziedonis, P. Pētersons "Motocikls" (1967, režisors P. Pētersons)
Beatriče — V. Šekspīrs "Liela brēka, maza vilna" (1968, režisore F. Ertnere)
Jeļena Gončarova — J. Oļeša "Mans — nē, mans — jā" (1969, režisore V. Vecumniece)
Nastasja Fiļipovna — F. Dostojevskis "Idiots" (1969, režisors P. Pētersons)
Ieva — R. Blaumanis "Indrāni" (1970, režisors J. Strenga)
Malle — A. Gailīts "Tomass Nipernādijs" (1970, režisore V. Vecumniece)
Ārija — Rainis "Indulis un Ārija" (1971, režisors inscenētājs E. Zīle, režisore F. Ertnere)
Madame Alta — A. Grigulis "Uz kuru ostu?" (1971, režisors A. Liniņš)
Lēdija Doroteja Indija — Ž. Anuijs "Ielūgums pilī" (1971, režisors J. Strenga)
Virba — P. Putniņš "Muļķis un pletētāji" (1972, režisors A. Liniņš)
Elizabete — V. Šekspīrs "Ričards III" (1972, režisors inscenētājs A. Liniņš, režisore F. Ertnere)
Maksina Fouka — T. Viljamss "Iguānas naktis" (1973, režisors A. Liniņš)
Gulžana — Č. Aitmatovs, K. Muhamedžanovs "Uzkāpšana Fudzi kalnā" (1973, režisors A. Liniņš)
Nadežda Monahova — M. Gorkijs "Barbari" (1974, režisors A. Kacs)
Dženija — E.Olbijs "Viss dārzā" (1975, režisors inscenētājs A.Liniņš, režisors J. Strenga)
Anne Maija — E. Vetemā "Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola" (1975, režisors A. Dimiters)
Frīda Simsone — E. Šritmaters "Bišu Ole" (1975, režisors A. Liniņš)
Irina Arkadina — A. Čehovs "Kaija" (1976, režisors inscenētājs A. Liniņš, režisors K. Auškāps)
Meluzīne Magda — E. Vetemā "Rožu dārzs" (1978, režisors J. Strenga)
Hanna — Ā. Kertēss "Atraitnes" (1979, režisore A. Matīsa)
M.Uļjanovas domas — M. Šatrovs "Zili zirgi sarkanā pļavā" (1980, režisors inscenētājs A. Liniņš, režisors K. Auškāps)
Elizabete — F. Brukners "Elizabete, Anglijas karaliene" (1980, režisors inscenētājs A. Liniņš, režisore A. Matīsa)
Rasma — G. Priede "Zilā" (1982, režisors A. Liniņš)
Adele Kosimbesku — A. Baranga "Svētais Mitīke" (1983, režisora A.Ozola diplomdarbs)
Roplainiete — R. Blaumanis "Pazudušais dēls" (1983, režisora V. Vētras diplomdarbs)
Ksenija — E. Bonds "Vasara" (1985, režisors A. Liniņš)
Lēdija — R. Hārvuds "Karalis un viņa ģērbējs" (1985, režisors inscenētājs A. Dimiters, režisore A. Matīsa)
Grāfiene de Lāža — K. Būza "Sievietes, sievietes" (1986, režisore A. Matīsa)
Janīna Galeja — P. Putniņš "Mūsu dēli" (1986, režisors A.Liniņš)
Irme — M. Zīverts "Minhauzena precības" (1988, A. Dimitera ieceri īstenojuši Ē. Ferda, M. Ozoliņš, A. Liniņš)
Telva — A. Kasona "Rītausmas dāma" (1988, režisors K. Auškāps)
Trīne — R. Blaumanis "Trīnes grēki" (1989, režisors A. Liniņš)
Lorīna — S. Šepards "Prāta meli" (1990, režisors K. Auškāps)
Benita Malita — V. Evanzs, Velentains "Kaudzēm naudas" (1992, režisors K. Auškāps)
Bervikas hercogiene — O. Vailds "Lēdijas Vindermīres vēdeklis" (1992, režisori K. Auškāps, J. Strenga)
Vecmāmiņa — R. Tomā "Astoņas mīlošas sievietes" (1993, režisors J. Kalniņš)
Džuljetas aukle — V. Šekspīrs "Romeo un Džuljeta" (1994, režisors inscenētājs K. Auškāps, režisore Z. Stungure)
Amāle — A. Brigadere "Lielais loms" (1994, režisors A. Jaunušāns) — kā viesmāksliniece Nacionālajā teātrī
Boila kundze — A. Kristi "Peļu slazds" (1995, režisors A. Līnis)
Mācītāja — P. U. Enkvists "Lūša stunda" (1995, režisors A. Helds) — kā viesmāksliniece Jaunajā Rīgas teātrī
Koris — Sofokls "Oidips un Antigone" (1995, režisors K. Auškāps)
Rakēna kundze — E. Zolā "Terēza Rakēna" (1996, režisors M. Gruzdovs)
De Rozmona kundze — K. Hemptons "Bīstamie sakari" (1996, režisors K. Auškāps)
Zenta Mauriņa — Z. Mauriņa "Sirdij ir spārni" (1997, režisors Ģ. Nagainis)

Jaunajā Rīgas teātrī

Grāfiene — A. Puškins "Pīķa dāma" (1998, režisors A. Hermanis)
Stendāls — Stendāls "Traktāts par mīlestību" (1999, režisors A. Hermanis)

Vijas Artmanes kinolomas

Ruta — "Pēc vētras" (1956, Rīgas Kinostudija)
Dace Straume — "Kā gulbji balti padebeši iet" (1957, Rīgas Kinostudija)
Elza — "Svešiniece ciemā" (1958, Rīgas Kinostudija)
Māra Vilde — "Vētra" (1960, Rīgas Kinostudija)
Velta Mežmale — "Kārkli pelēkie zied" (1961, Rīgas Kinostudija)
Māsa Kaire — "Diena bez vakara" (1962, Rīgas Kinostudija)
Kaimiņiene — "Gaitu sākot" (1962, "Mosfilm")
Soņa — "Dzimtas asinis" (1964, Ļenfilm)
Perla — "Raķetes nedrīkst pacelties" (1965, Dovženko kinostudija)
Ona — "Neviens negribēja mirt" (1966, Lietuvas kinostudija)
Kristīne — "Purva bridējs" (1966, Rīgas Kinostudija)
Lidija Lisovska — "Garā stiprie" (1967, Sverdlovskas kinostudija)
Veda Konga — "Andromedas miglājs" (1967, Dovženko kinostudija)
Vera — "Farhada varoņdarbs" (1967, Uzbekfiļm)
Liena — "Mērnieku laiki" (1968, Rīgas Kinostudija)
Anna Tihu — "Gladiators" (1969, Tallinfilm)
Īrisa — "Stari stiklā" (1969, Rīgas Kinostudija)
Frau Grēta — "Trīskārtēja pārbaude" (1969, Rīgas Kinostudija)
Amerikāņu spiedze Karla — "Nakts pirms rītausmas" (1970, Ukrainas televīzijas apvienība)
Anna Bēringa — "Balāde par Bēringu" (1970, M. Gorkija kinostudija)
Nino — "Tauriņdeja" (1971, Rīgas Kinostudija)
Vanda — "Es, izmeklētājs" (1971, Gruzijas kinostudija)
Dagmāra — "Egle rudzu laukā" (1972, Rīgas Kinostudija)
Gita—Kņopiene — "Dāvana vientuļai sievietei" (1973, Rīgas Kinostudija)
Kristīne Dziesma — "Jūras vārti" (1974, Rīgas Kinostudija)
Kēta — "Robina Huda bultas" (1975, Rīgas Kinostudija)
Aina Petrovna — "Meistars" (1976, Rīgas Kinostudija)
Ziļvene — "Maiņa" (1978, Lietuvas kinostudija)
Katrīna II — "Jemeļjans Pugačovs" (1978, Mosfiļm)
Vitrupe — "Tavs dēls" (1978, Rīgas Kinostudija)
Džūlija Lamberte — "Teātris" (1978, Rīgas Kinostudija)
Gundega — "Cīrulīši" (1980, Rīgas Kinostudija)
Vladimira māte — "Valsts robeža" (1980, Belarusfiļm)
Ruta Graudiņa — "Izmeklēšanā noskaidrots" (1981, Rīgas Kinostudija)
Anna — "Svešās kaislības" (1983, Rīgas Kinostudija)
Nabagmājas komendante — "Emīla nedarbi" (1985, Rīgas Kinostudija)
Erna Zāle — "Pēdējā indulgence" (1985, Rīgas Kinostudija)
Rudens kundze — Тайна снежной королевы (1986)
Aglaja Andrejevna — "Svītas cilvēks", (1987, Rīgas Kinostudija)
Frau Milha — Моонзунд (1987)
Marina Ivantejeva — Спасенному — рай (1988)
Zina — Только для сумасшедших (1990)
Jevgeņija Andrejevna — Катафалк (1990)
Marinas vecmāmiņa — Любовь (1991)
Klostera priore — "Anna" (1996, Rīgas Kinostudija)
Regina Valtere — seriāls "Kamenska", 1. sezonas 2.filma (3. un 4. sērija) Игра на чужом поле (2000)
Katrīna II — Золотой век (2003)

Atsauces

↑ Ieskats Sēmes pagasta vēsturē^{[novecojusi saite]}
↑ «kultura.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 29. decembrī.

Ārējās saites

IMDb profils (angliski)
Vija Artmane saņem starptautisko prēmiju "Baltijas Zvaigzne" (03.10.2007)^{[novecojusi saite]}
Intervija, «Latvijas Avīze» (22.08.2004)
Intervija, «Forums» (15.07.2004)^{[novecojusi saite]}
Vija Artmane izrades.lv

[1] Ieskats Sēmes pagasta vēsturē^{[novecojusi saite]}

[2] «kultura.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 29. decembrī.

[1]

[2]