Ufa

Šis raksts ir par pilsētu Krievijas Federācijā. Par citām jēdziena Ufa nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ufa
pilsēta
Уфа Өфө
Karogs Ģerbonis
Ufa Rādīt kartē "Krievija" Ufa Rādīt kartē "Krievijas Eiropas daļa" Ufa Rādīt kartē "Baškortostāna"
Koordinātas: 54°44′N 55°58′E / 54.733°N 55.967°E / 54.733; 55.967Koordinātas: 54°44′N 55°58′E / 54.733°N 55.967°E / 54.733; 55.967
Valsts	Krievija
Republika	Baškortostāna
Dibināta	1574. gadā
Pilsētas statuss	1586. gadā
Platība
• pilsēta	707,93 km2
Augstums	5 m
Iedzīvotāji (2020)
• pilsēta	1 128 787
• blīvums	1 549,2/km²
• aglomerācija	1 425 801
Laika josla	UTC+5 (UTC+5)
Pasta indeksi	450000—450999
Tālruņu kods	+7 347
Mājaslapa	ufacity.info
Ufa Vikikrātuvē

Ufa (krievu: Уфа), arī Efe (baškīru: Өфө), ir Baškortostānas galvaspilsēta Krievijas Federācijā. Izvietojusies Urālu priekškalnēs pie Ufas upes ietekas Belajā. Pilsēta ir liels naftas rūpniecības centrs, baškīru kultūras centrs.

Dibināta kā Krievijas caristes cietoksnis 1574. gadā Nogaju ordas nocietinājuma Turatau vietā pēc tam, kad tās karaspēks bija ieņēmis Kazaņu. Pilsētas tiesības tā ieguva 1586. gadā. No 1802. gada bija guberņas centrs, no 1922. gada — Baškīrijas APSR galvaspilsēta. Otrā pasaules kara laikā uz Ufu pārcēla daudzus uzņēmumus no PSRS rietumu daļas. No 1991. gada — Baškortostānas galvaspilsēta.

Jau kopš 1957. gada pilsētā ir bāzēta viena no spēcīgākajām Krievijas hokeja komandām Ufas "Salavat Julajev". Tā spēlē KHL un ir 2008., kā arī 2011. gada Krievijas čempione. Jaunatnes hokeja līgā spēlē arī "Salavat Julajev" jauniešu klubs Ufas "Tolpar".

Savas mājas spēles "Savalat Julajev" aizvada Ufas arēnā. Pirms tās atklāšanas 2007. gadā, komanda spēlēja Salavata Julajeva Sporta pilī.

Pilsētā atrodas arī futbola klubs FK Ufa.

Ufā dzimuši:

• Sergejs Dovlatovs, rakstnieks
• Mihails Ņesterovs, gleznotājs
• Zemfira, mūziķe

• Ufas stacija
• Ufas dzelzceļa tilts

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ufa.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)

s d l Baškortostānas pilsētas Agideļa Baimaka Belorecka Beļebeja Birska Blagoveščenska Davļekanova Djurtjuļi Išimbaja Janaula Kumertau Meleuza Mežgorje Ņeftekamska Oktjabrska Salavata Sibaja Sterļitamaka Tuimazi Učali Ufa

s d l Krievijas federācijas subjektu galvaspilsētas un centri Valsts galvaspilsēta: Maskava Republiku galvaspilsētas Abakana Čeboksari Čerkeska Elista Gornoaltajska Groznija Iževska Jakutska Joškarola Kazaņa Kizila Magasa Mahačkala Maikopa Naļčika Petrozavodska Saranska Siktivkara Simferopole (de jure Ukraina) Ufa Ulanude Vladikaukāza Novadu centri Barnaula Čita Habarovska Krasnodara Krasnojarska Perma Petropavlovska-Kamčatska Stavropole Vladivostoka Apgabalu centri Arhangeļska Astrahaņa Belgoroda Blagoveščenska Brjanska Čeļabinska Irkutska Ivanova Jaroslavļa Jekaterinburga Južnosahaļinska Kaluga Kaļiņingrada Kemerova Kirova Kostroma Kurgāna Kurska Ļipecka Magadana Murmanska Novosibirska Ņižņijnovgoroda Omska Orenburga Orla Penza Pleskava Rjazaņa Rostova pie Donas Samara Saratova Smoļenska Tambova Tjumeņa Tomska Tula Tvera Uļjanovska Veļikijnovgoroda Vladimira Volgograda Vologda Voroņeža Federālās pilsētas Maskava Sanktpēterburga Sevastopole (de jure Ukraina) Autonomā apgabala centrs Birobidžana Autonomo apvidu centri Anadira Hantimansijska Narjanmara Saleharda

s d l Krievijas Impērijas guberņas, vietniecības un lielākās pilsētas (1897) Pēterburga (galvaspilsēta, 1 264 900 iedzīvotāju) Maskava (1 038 600) Varšava (626 000) Odesa (403 800) Lodza (314 000) Rīga (282 200) Kijeva (247 700) Harkova (174 000) Tbilisi (159 600) Viļņa (154 500) Saratova (137 100) Kazaņa (130 000) Rostova pie Donas (119 500) Tula (114 700) Astrahaņa (112 900) Jekaterinoslava (112 800) Baku (111 900) Kišiņeva (108 500) Helsinki (93 000) Nikolajeva (92 000) Minska (90 900) Ņižņijnovgoroda (90 100) Samara (90 000) Orenburga (72 400) Jaroslavļa (71 600) Daugavpils (69 675) Vitebska (65 900) Tallina (64 572) Liepāja (64 489) Jekaterinodara (65 600) Caricina (55 200) Pētera I guberņas pirms impērijas dibināšanas (1708) Arhangelogorodas guberņa Azovas guberņa Ingermanlandes guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Katrīnas I laika guberņas (1727) Arhangeļskas guberņa Belgorodas guberņa Pēterburgas guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Novgorodas guberņa Rīgas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Tallinas (Rēveles) guberņa Voroņežas guberņa Katrīnas II laika vietniecības (dibināšanas gads) Arhangeļskas (1784) Braclavas (1793) Čerņigovas (1781) Harkovas (1780) Izjaslavas (1793) Irkutskas (1783) Jaroslavļas (1777) Jekaterinoslavas (1783) Kaukāza (1785) Kazaņas (1781) Kalugas (1776) Kijevas (1781) Kolivaņas (1783) Kostromas (1778) Kurskas (1779) Minskas (1795) Mogiļevas (1777) Ņižņijnovgorodas (1779) Novgorodas (1776) Novgorodas-Severskas (1781) Oloņecas (1784) Orlas (1778) Penzas (1780) Permas (1781) Podolijas (1795) Polockas (1777) Pleskavas (1777) Rīgas (1783) Rjazaņas (1778) Saratovas (1781) Simbirskas (1780) Sloņimas (1796) Smoļenskas (1775) Tallinas (Rēveles, 1783) Tveras (1775) Toboļskas (1782) Tulas (1777) Ufas (1781) Viļņas (1795) Vladimiras (1778) Voznesenskas (1795) Vologdas (1780) Volīnijas (1795) Voroņežas (1779) Viborgas (1783) Vjatkas (1780) Ģenerālguberņas (1775–1917), parasti sastāvēja no vairākām guberņām vai apgabaliem Pēterburgas Maskavas Baltkrievijas (1775-1856) Sibīrijas ģenerālguberņa (1802-1822), kas sadalīta Rietumsibīrijas (1822-1882) un Austrumsibīrijas (1822-1884), tā savukārt Amūras (1887-1917) un Irkutskas (1887-1917) ģenerālguberņās Lietuvas (1794-1912) Kijevas (1832-1912) Mazkrievijas (1802-1856) Jaunkrievijas (1802-1873) Orenburgas (1851-1881) Baltijas (līdz 1876) Varšavas (1874-1917) Turkestānas (1867-1917) Stepes ģenerālguberņa ar galvaspilsētu Omsku (1882-1917) Kaukāza vietniecība ar galvaspilsētu Tbilisi (1801–1917) Somijas (1809–1917)