Tipiskā suga

Tipiskā suga ir bioloģiska suga, kura ir izvēlēta par augstākas klasifikācijas grupas tipisku pārstāvi un kuras apraksts atbilst šīs grupas aprakstam. Tipiskās sugas jēdzienu bioloģijā ieviesa Pjērs Andrē Latrells,^[1] tomēr tā lietošana sākās jau pēc viņa nāves 1840. gadā.^[2]

Strīdīgās situācijās tipiskā suga tiek uzskatīta par vienīgo likumīgo dotās ģints vai vārda nesēju.

Zooloģija

Zooloģiskajā nomenklatūrā tipiskā suga ir suga, ar kuru ģints vai apakšdzimtas nosaukums tiek uzskatīts par pastāvīgi taksonomiski saistītu, t.i., suga, kas satur bioloģiskā tipa (-u) paraugu (-us).^[3] Līdzīgs jēdziens tiek izmantots augstākām grupām un tiek saukts par tipisko ģinti.

Kad ģints vai cits taksons tiek sadalīti vairākos, viens no jaunajiem taksoniem tiek nosaukts saskaņā ar sadalītā bijušo tipisko sugu un tā kļūst par tipisko sugu tam.^[4]

Katra zooloģijā definētā ģints vai apakšdzimta, neatkarīgi no tā, vai tā pašlaik ir atzīta par lietojamu, teorētiski ir saistīta ar savu tipisko sugu. Tomēr praksē pastāv daļa novecojušu nosaukumu, kas bijuši definēti senākās publikācijās, kad nebija prasības norādīt tipisko sugu.

Starptautiskais zooloģijas nomenklatūras kodekss nosaka, ka vienmēr jānorāda tipa sugas divvārdu oriģinālais nosaukums, sniedzot piemēru 67. panta 1. punktā. Astacus marinus Fabricius, 1775 vēlāk noteica kā Homarus ģints tipveida sugu, tādējādi piešķirot tam Homarus marinus (Fabricius, 1775) nosaukumu. Tomēr Homarus tipiskā suga vienmēr jānorāda, izmantojot tās sākotnējo nosaukumu, t.i., Astacus marinus Fabricius, 1775.^[3]

Botānika

Botāniskajā nomenklatūrā šim terminam nav oficiāla statusa saskaņā ar nomenklatūras kodu, bet tas bieži tiek pielietots. Botānikā ģintij parasti ir kāds herbārijā saglabāts paraugs (vai, retāk, ilustrācija), kas demonstrē tipisko sugu ģintij vai dzimtai, dažādām šo pakāpju apakšnodaļām un retos gadījumos augstākas pakāpes nosaukumiem, kuru pamatā ir attiecīgās ģints nosaukumi. Analoģiski tipiskās sugas jēdziens tiek lietots sēnēm un aļģēm, kurām pēc tradīcijas lieto botānisko terminoloģiju.^[5]

Bakterioloģija

Bakterioloģijā katrai ģintij tiek piešķirta tipiskā suga.^[6]

Atsauces

↑ Claude Dupuis (1974). "Pierre André Latreille (1762–1833): the foremost entomologist of his time" Arhivēts 2019. gada 20. martā, Wayback Machine vietnē.. Annual Review of Entomology. 19: 1–14. doi:10.1146/annurev.en.19.010174.000245.
↑ Vebstera vārdnīca: https://www.merriam-webster.com/dictionary/type%20species#h1
↑ ^3,0 ^3,1 "International Code of Zoological Nomenclature, Fourth Edition, adopted by the International Union of Biological Sciences". International Commission on Zoological Nomenclature. 1999. Article 67.1
↑ ICZN Code Glossary
↑ International Code of Nomenclature for algae, fungi, and plants (ICN) articles 7 through 10 (Melbourne Code, 2012)
↑ "Chapter 3: Rules of Nomenclature with Recommendations; Section 4. Nomenclatural Types and Their Designation", International Code of Nomenclature of Bacteria: Bacteriological Code, 1990 Revision

[1] Claude Dupuis (1974). "Pierre André Latreille (1762–1833): the foremost entomologist of his time" Arhivēts 2019. gada 20. martā, Wayback Machine vietnē.. Annual Review of Entomology. 19: 1–14. doi:10.1146/annurev.en.19.010174.000245.

[2] Vebstera vārdnīca: https://www.merriam-webster.com/dictionary/type%20species#h1

[Zoo-3] 3,0 ^3,1 "International Code of Zoological Nomenclature, Fourth Edition, adopted by the International Union of Biological Sciences". International Commission on Zoological Nomenclature. 1999. Article 67.1

[4] ICZN Code Glossary

[Bot-5] International Code of Nomenclature for algae, fungi, and plants (ICN) articles 7 through 10 (Melbourne Code, 2012)

[6] "Chapter 3: Rules of Nomenclature with Recommendations; Section 4. Nomenclatural Types and Their Designation", International Code of Nomenclature of Bacteria: Bacteriological Code, 1990 Revision

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]