Tegeja

Tegeja
Τεγεά
Tegejas drupas
Tegeja
Atrašanās vieta	Arkādija, Grieķija
Koordinātas	37°27′52″N 22°25′43″E / 37.46444°N 22.42861°E / 37.46444; 22.42861Koordinātas: 37°27′52″N 22°25′43″E / 37.46444°N 22.42861°E / 37.46444; 22.42861
Veids	Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras	Grieķu, romiešu
Piezīmes
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Arheoloģiskais parks

Tegeja (sengr. Τεγεά) bija sengrieķu pilsēta Arkādijas dienvidaustrumos, Peloponēsā, Grieķijā, Tegeātisas apgabala ekonomiskais un kultūras centrs. Tegeja bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās Arkādijas pilsētām. Tās teritorija Tegeātisa (Τεγεᾶτις) austrumos robežojās ar Kinuriju un Argolīdu, no kurām to atdalīja Parfēnija kalni, dienvidos robežojās ar Lakoniju, rietumos ar Menaliju, bet ziemeļos ar Mantīniju.

Uzskata, ka tegejieši savu nosaukumu ieguva no Tegeāta, Likaona dēla, un sākotnēji apdzīvoja astoņu, bet vēlāk deviņus ciemus. Arhaiskajā periodā deviņi ciemi, kas ir Tegejas pamatā, apvienojās, lai dibinātu vienu pilsētu, un šo ciemu iedzīvotājus Alejs iekļāva Tegejas pilsētā, kuras dibinātājs bija slavenais varonis.

Iliādā Homērs Tegeju piemin savā kuģu sarakstā, un, domājams, tā tajos laikos bija pati ietekmīgākā Arkādijas pilsēta. Par to liecina arī mitoloģisko varoņu apraksti, kur valdnieks Ehems divkaujā nogalināja Hērakla dēlu Hillu. Tegejieši ilgi un sekmīgi pretojās spartiešu invāzijai, kad tie mēģināja paplašināt savu ietekmi Arkādijā. Kādā no kariem starp divām hariliešu tautām Spartas valdnieks, orākula piemānīts, kas, šķita, solīja spartiešiem uzvaru, iebruka Tegeātisā un ne tikai cieta sakāvi, bet arī tika sagūstīts kopā ar visiem saviem ļaudīm. Pēc diviem gadsimtiem Leona un Agezikla valdīšanas laikā spartieši atkal nesekmīgi cīnījās pret tegejiešiem, taču nākamajā paaudzē, Anaksandrīda II valdīšanas laikā spartieši, iegūstot savā īpašumā Oresta pīšļus saskaņā ar orākula pasludināto, ap 560. gadu pr.Kr. uzvarēja tegejiešus un piespieda tos atzīt Spartas pārākumu. Tādējādi Tegejas cīņa pret spartiešu hegemoniju Arkādijā beidzās un tā bija spiesta kaut kādā mērā sadarboties, iespējams, kā vienai no pirmajiem locekļiem savienībā, kas vēlāk pārtapa Peloponēsas līgā ar centru Spartā.

Taču Tegeja joprojām saglabāja savu neatkarību, kaut arī tās militārais spēks atradās Spartas rīcībā, bet grieķu—persiešu karos tā izgāja kā otrā militārā vara Peloponēsā, ieņemot goda vietu savienoto armijas kreisajā flangā. Pieci simti tegejiešu cīnījās Termopilu kaujā un trīs tūkstoši Plateju kaujā. Pusi no viņu spēkiem sastādīja hoplīti, bet otru pusi viegli bruņotie spēki. Tā kā parasti valstis nesūta karagājienos visus savus militāros spēkus, Viljams Smits un Henrijs Klintons vērtē tegejiešu spēkus ne vairāk par trim ceturtdaļām no to kopējā skaita. Pēc šīm aplēsēm sanāk, ka Tegejā bija ap 4000 cilvēku militārais kontingents un ap 17 400 cilvēku kopējais brīvo iedzīvotāju skaits.

Drīz vien pēc Platēju kaujas tegejieši atkal karoja pret spartiešiem. Taču par kara iemesliem pašlaik informācijas nav. Ir zināms tikai tas, ka tegejieši divreiz karoja pret spartiešiem starp 479 un 464 gadiem pr.Kr. un ikreiz cieta sakāvi; vispirms savienībā ar argosiešiem, bet otrreiz kopā ar citiem arkādiešiem. Apmēram šajā laikā un vēlāk Tegeja, un īpaši Atēnas Aleas templis, bieži vien kalpoja par patvērumu cilvēkiem, kurus vajāja Spartas valdība. Uz šejieni bēga pareģis Hegesistrats, Leotihīdas valdnieki un Pausānijs, Pleistoanaksa dēls, no Spartas.

Peloponēsas karā tegejieši bija konsekventi spatiešu sabiedrotie, kuriem tie palika uzticami gan aristokrātiskās iekārtas dēļ, gan arī no skaudības pret demokrātisko kaimiņu pilsētu Mantineju, ar kuru tie bieži vien karoja. Tādējādi tegejieši ne tikai atteicās 421. gadā pr.Kr. pievienoties argosiešiem savienībā pret Spartu, bet arī bija kopā ar spartiešiem karagājiena pret Argosu 418. gadā pr.Kr. Tāpat viņi cīnījās spartiešu pusē Korintas karā 394. gadā pr.Kr. Atēnas Aleas templis nodega 394. gadā pr.Kr. un bija vērienīgi pārbūvēts pēc Parosas Skopa projekta. Tā galveno frontonu dekorēja bareljefi, kas attēloja Kalidonijas mežakuiļu medības.^[1] Taču pēc Leiktru kaujas (371. gads pr.Kr.) spartiešu vienība no Tegejas tika padzīta, un pilsēta pievienojās citam Arkādijas pilsētām, dibinot Megalopoli un veidojot Arkādijas līgu. Kad pēc dažiem gadiem Mantineja sastrīdējās ar augstāko Arkādijas valdību un noslēdza savienību ar savu seno ienaidnieku, Spartu, Tegeja palika uzticama jaunajai konfederācijai un cīnījās Epaminonda vadībā pret spartiešiem Mantinejas kaujā 362. gadā pr.Kr.

Vēlāk Tegeja pievienojās Etolijas līgai, taču drīz vien pēc Kleomena III kronēšanas par spartiešu valdnieku tā noslēdza savienību ar Spartu, kā arī ar Mantineju un Orhomenu. Tādējādi tā kļuva kar karadarbības dalībnieku pret ahajiešiem t.s. Kleomena karā, kā rezultātā Tegeju ieņēma Antigons Dosons, ahajiešu sabiedrotais, un 222. gadā pr.Kr. tā tika pievienota Ahajas līgai. 218. gadā pr.Kr. Tegejai uzbruka spartiešu valdnieks Likurgs, un ieņēma gandrīz visu pilsētu, izņemot akropoli. Vēlāk pilsēta nokļuva Spartas tirāna Mahanīda rokās, taču pēc viņa sakāves, kad kaujā viņu nogalināja Filopoemens, Tegeja atgriezās Ahajas līgā. Strabona laikā Tegeja bija vienīgā pilsēta Arkādijā, kas vēl bija apdzīvota. Un arī Pausānija laikā tā bija nozīmīga apdzīvota vieta.

Pilsēta saglabāja pilsonisko aktivitāti Romas impērijas laikā. Tegeja izdzīvoja, kad goti to izlaupīja 395-396. gadā. Romiešu dzejnieki izmantoja īpašības vārdu Tegeus kā Arkādijas ekvivalentu, kur tā tiek pieminēta vairākos romiešu darbos.

Viduslaikos nezināmu iemeslu dēļ Tegeja tika nosaukta par Amiklionu (vēlāk saīsināta par Amiklu vai Niklu). 1082. gadā tā kļuva par Lakedemonas metropolijas, Amiklas bīskapijas rezidenci. Niklu un pārējo Arkādijas daļu 1206.-1209. gadā ieņēma krustneši, un to iekļāva jaunajā franku Ahajas kņazistē, kas drīz vien pārņēma lielāko Peloponēsas daļu. "Morejas hronikās" Nikla tika aprakstīta kā svarīga nocietināta vieta, kuru krustneši ieņēma tikai pēc aplenkuma. Tā kļuva par sekulārās baronijas rezidenci, tajā laikā, kad Romas katoļu bīskaps bija iecelts bīskapijas katedrā. 1280. gadā Nikla vēl joprojām atradās franku rokās, taču jau 1302. gadā to jau bija atkarojuši bizantieši, kuri atgrieza vietējo katedru pareizticīgajai garīdzniecībai.

Mūsdienās senā Tegeja atrodas starp Episkopi un Stadio ciemiem, bet Atēnas Aleas svētnīca atrodas Aleas ciemā, kas līdz 1915. gadam saucās Piali. Šajā ciemā ir arī Tegejas arheoloģiskais muzejs. Gan Atēnas svētnīcas teritorijā, gan senās Tegejas vietā ir izveidots arheoloģiskais parks. Pie Tegejas arheoloģiskās zonas ir izveidots mūsdienīgs parks ar Olimpiskās kustības atjaunotāju memoriālu un Tegejas folkloras muzeju. Šeit ir arī 11. gadsimta bizantiešu bazilika, kas izbūvēta uz senā teātra pamatiem.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tegeja.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)