Tassilo fon der Laza (vācu: Tassilo von Heydebrand und der Lasa; 1818. gada 17. oktobris, Berlīne — 1899. gada 27. jūlijs, Štorhnesta) bija Vācijas šahists un diplomāts.
Piedzimis Prūsijas aristokrātu ģimenē. Studējis tieslietas Berlīnē un Bonnā. No 1845. gada bijis Prūsijas Karalistes diplomātiskajā dienestā. Savas diplomāta karjeras laikā pabijis Stokholmā, Kopenhāgenā, Riodežaneiro un citās vietās. 1864. gadā atstājis diplomātisko dienestu un turpmāko dzīvi veltījis šaham. Bijis viens no Berlīnes plejādes dalībniekiem. Bijis faktiskais līdzautors Paula Rūdolfa fon Bilguera 1843. gadā izdotajai grāmatai Handbuch des Schachspiels ("Šaha spēles rokasgrāmata"), kā arī rediģejis šīs grāmatas visus atkārtotos izdevumus (1852, 1858, 1864, 1874). Bijis viens no vācu šaha žurnāla Deutsche Schachzeitung izdevējiem. Šaha turnīros spēlējis maz, taču atsevišķos mačos uzvarējis Ādolfu Andersenu - 4:2 (1845) un 10:5 (1851), un Hauardu Stauntonu - 7:6 (1853). Savās partijās nereti lietojis arī latviešu gambītu. 1887.-1888. gados piedalījies ceļojumā apkārt pasaulei, kurā savācis bagātīgu šaha grāmatu bibliotēku. 1897. gadā publicējis sava mūža darba apkopojumu Zur Geschichte u. Literatur des Schachspiels ("Pētījumi šaha vēsturē un literatūrā")[1] un ticis ievēlēts par Vācijas Šaha federācijas pirmo goda locekli.
