Žemaitijai pievienotās zemgaļu un sēļu zemes (gaiši rozā krāsā) pēc Melnas līguma noslēgšanas (1422). Iezīmēta Jelgava (Mitawa ), Pasvale (Poswol ), Šauļi (Szawle ), Raseiņi (Rosienie ) un Upīte (Upita ). Plāne (latīņu : terra Plane zemgaļu zeme Upmales novada dienvidos, kas robežojās ar Silenes zemi rietumos, Upītes un Saulenes zemēm dienvidos un sēļu zemēm austrumos.
Plānes zeme pieminēta Upmales dalīšanas līgumā 1254. gada aprīlī (ad terram, que Plane dicitur ). Plānes pārvaldei tika iecelts savs fogts , kuru padzina 1259. gada Zemgaļu sacelšanās laikā.
Pēc Melnas līguma noslēgšanas 1422. gadā Plānes dienvidu daļu iekļāva Žemaitijas sastāvā.
Pēc A.Bīlenšteina un Ē.Mugurēviča uzskata Plānes zeme atradusies Īslīces upes baseinā, kuras pieteka tiek saukta par Plānīti.
Tagad tur atrodas Bauskas novada rietumu daļa. Dienvidu daļa iestiepjas tālu Pasvales rajonā Lietuvas teritorijā. Par Plānes centru tiek uzskatīts Kamardes pilskalns mūsdienu Gailīšu pagastā .[ 1]
