[go: up one dir, main page]
More Web Proxy on the site http://driver.im/Pāriet uz saturu

Stārķu dzimta

Vikipēdijas lapa
Stārķu dzimta
Ciconiidae (Gray, 1840)
Melnie stārķi (Ciconia nigra)
Melnie stārķi (Ciconia nigra)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
ApakšklaseĪstie putni (Neornithes)
InfraklaseNeognati (Neognathae)
VirskārtaŪdensputnu klada (Aequornithes)
KārtaStārķveidīgie (Ciconiiformes)
DzimtaStārķu dzimta (Ciconiidae)
Stārķu dzimta Vikikrātuvē

Stārķu dzimta (Ciconiidae) ir vienīgā stārķveidīgo kārtas (Ciconiiformes) dzimta. Tā apvieno 19 sugas, kuras iedalītas 6 ģintīs.[1][2]

Stārķu dzimtas putni ir sastopami gandrīz visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tie mājo sausākās biomās nekā to vieni no tuvākajiem radiniekiem - gārņu dzimtas (Ardeidae) un ibisu dzimtas (Threskiornithidae) putni. Ir sugas, kas mājo purvos un mitrās, pārplūdušās vietās. Liela daļa stārķu dzimtas sugu ir gājputni. Trīs sugas ligzdo mērenā klimata joslā un ziemo tropos.[3] Viens no tiem ir baltais stārķis, kas ligzdo Eiropā, un tieši šis stārķis vecākiem "nes bērnus".

Latvijā sastopamas 2 stārķu dzimtas putnu sugas: baltais stārķis (Ciconia ciconia) un melnais stārķis (Ciconia nigra)[4]

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Marabū (Leptoptilos crumeniferus) spārnu plētums var sasniegt 4 metrus

Stārķu dzimtas sugām piemīt gan skaistums, gan neglītums. Dažas sugas ir elegantas un krāsainas, piemēram, seglknābja stārķis, bet dažas neglītas un biedējošas, kā lielais adjutants.[3] Tie ir liela auguma putni ar garām kājām, gariem kakliem un gariem, spēcīgiem knābjiem, kā arī tiem ir lieli, plati spārni. Marabū (Leptoptilos crumeniferus) spārnu plētums var sasniegt 4 metrus, līdz ar to tas ir putns ar lielāko spārnu plētumu pasaulē.[5]

Viens no lielākajiem stārķu dzimtā ir seglknābja stārķis (Ephippiorhynchus senegalensis).[6] Tomēr tas ir visaugstākais, bet ne smagākais stārķis. Tā augstums sasniedz 150 cm, svars 7,5 kg.[7] Smagākās sugas ir jabiru (Jabiru mycteria), kas var svērt 8 kg,[8] marabū sasniedz vairāk kā 9 kg,[9] un lielais adjutants (Leptoptilos dubius) sver 8—11 kg.[10] Stārķu dzimtas putnu apspalvojumā nav dūnu, kādas toties ir, piemēram, gārņiem. Atšķirībā no daudziem citiem putniem stārķiem nav balsenes, tie pēc būtības ir mēmi putni. Tādēļ vokālai saziņai stārķi lieto knābja klakstināšanu.

Lielais adjutants (Leptoptilos dubius)
Seglknābja stārķis (Ephippiorhynchus senegalensis)
Marabū (Leptoptilos crumeniferus)

Lielākā daļa stārķu dzimtas putnu barojas ar vardēm, ķirzakām, rāpuļiem, zivīm, sliekām, maziem putniem un zīdītājiem, kas pamatā ir grauzēji. Stārķiem raksturīgi lidošanas laikā planēt, tādējādi taupot enerģiju. Stārķu dzimtas putnu ligzdas ir lielas un tiek izmantotas vairākus gadus pēc kārtas. Lielākās ligzdas var būt platākas par 2 metriem diametrā un augstākas par 3 metriem. Lielākā daļa veido monogāmus pārus, bet pāri bieži tiek izveidoti uz vienu sezonu. Pieķeršanās ligzdas vietai ir tikpat spēcīga kā pieķeršanās partnerim.

  1. World Bird List: Storks, frigatebirds, boobies, cormorants, darters, 2020
  2. «Ciconiidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 24. martā.
  3. 3,0 3,1 Storks Ciconiidae
  4. stārķveidīgo kārta (Ciconiiformes)
  5. «Bird Wingspan, Birds With Largest Wingspans In The World». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 31. decembrī. Skatīts: 2011. gada 24. martā.
  6. Saddle-billed Stork (Ephippiorhynchus senegalensis)
  7. «Saddle-billed Stork». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. janvārī. Skatīts: 2011. gada 24. martā.
  8. «Jabiru mycteria». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. augustā. Skatīts: 2011. gada 24. martā.
  9. Marabou Stork {Leptoptilos crumeniferus}
  10. Singha, H.; Rahmani, A.R. (2006). "Ecology, population and conservation of greater adjutant Leptoptilos dubius in Assam, India". J. Bombay Nat. Hist. Soc. 103 (2&3): 264–269.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]