Sergejs Vinogradovs
| Sergejs Vinogradovs | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1869. gada 13. jūlijā Kostromas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Krievija) |
| Miris |
1938. gada 5. februārī (68 gadu vecumā) Rīga,  Latvija |
| Tautība | krievs |
| Nozares | glezniecība |
| Mācījies | Maskavas Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras skola |
| Mākslas virziens | impresionisms |
Sergejs Vinogradovs (krievu: Сергей Арсеньевич Виноградов; 1869—1938) bija krievu gleznotājs, Pēterburgas Mākslas akadēmijas īstenais loceklis, kas kopš 1924. gada dzīvoja Rīgā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1869. gada 13. (1.) jūlijā Kostromas guberņas Boļšije soļi ciemā (tagad Ņekrasovskoje Jaroslavļas apgabalā) pareizticīgo priestera ģimenē. 1891. gadā viņš absolvēja Maskavas Glezniecības, Tēlniecības un Arhitektūras skolu un sāka piedalīties "peredvižņiku" izstādēs. 1903. gadā Sergejs Vinogradovs ierosināja Krievu mākslinieku savienības dibināšanu un kļuva par šīs savienības priekšsēdētāju. No 1906. gada mākslinieks piedalījās starptautiskās izstādēs, 1916. gadā viņš kļuva par Pēterburgas Mākslas Akadēmijas īsteno locekli.
1923. gadā Sergejs Vinogradovs sava ārzemju ceļojuma laikā pēc tikšanās ar emigrējušo krievu gleznotāju Nikolaju Bogdanovu-Beļski izlēma apmesties uz pastāvīgu dzīvi Rīgā.[1]
Dzīvojot Latvijā, Sergejs Vinogradovs ražīgi un sasprindzināti strādāja. Viņš uzgleznoja simtiem mākslas darbu, kas atrodami gan dažādu valstu muzeju (arī Maskavas Tretjakova galerijas un Pēterburgas Krievu muzeja) ekspozīcijās, gan privātajās kolekcijās. Tikai nedaudzi S. Vinogradova mākslas darbi palika Latvijā. Rīgā Vinogradovs izveidoja glezniecības studiju, 1933. gadā notika viņa mācekļu darbu izstāde, pazīstamākie no viņiem bija А. Kopelovičs, N. Kazackis, M. Krūmiņš, J. Ņesterova, A. Spredova, M. Beatere, L. Aļeksejeva un T. Kosinska. Viņš publicēja daudz rakstu Rīgas laikrakstā Segodņa, piemēram, "Tikšanās ar Ļ. Tolstoju", "Mākslinieki brāļi Korovini", "S. Ščukins. Ievērojamā Maskavas kolekcionāra piemiņai", "Maskavas mecenāti", "Mani profesori", "Lieldienas Maskavā".
Miris 1938. gada 5. februārī Rīgā, apbedīts Pokrova kapos.[2]
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ No "Segodņa večerom", 1925. gada 13. marta intervijas ar Sergeju Vinogradovu: Rīga ir klusuma pilna! Bet cik mīļš ir šis klusums! Cik nepieciešams tas bija man, nogurušajam! Tagad es ielūkojos detalizētāk. Un cik daudz šeit ir materiāla māksliniekam! Man vēl izdevās sastapties ar Jūrmalas, «štranda», kā to dēvē rīdzinieki, dzīves daļiņu... Bet pilsētā vēl ir sastopama pievilcīga senatne namos un ieliņās. Vietām, tieši kā dekorācijas no "Fausta". Dārzus un parkus es sastapu vēl zaļojošus. Un ar kādu labpatiku es lūkojos uz tiem, it īpaši pēc Ņujorkas, kur pat kociņa neredzēsi, izņemot Centrālo parku! Bet arī tas ir kaut kāds nedabisks un ne pavisam nav jaukskanīgs...
- ↑ russkije.lv Тatjana Feigmane
|