Santjago Kalatrava

Šim rakstam ir vēlama infokaste vai arī esošā ir jāmaina. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Santjago Kalatrava (spāņu: Santiago Calatrava Valls; dzimis 1951. gada 28. jūlijā Valensijas piepilsētā Benimametā (spāņu: Benimámet, katalāņu: Benimàmet), Spānijā) ir Valensijas spāņu arhitekts, viens no mūsdienu ievērojamākajiem savas nozares pārstāvjiem. Viņa darbi guvuši ievērību (kā arī izpelnījušies kritiku) ne tikai Eiropā.

Kopš 8 gadu vecuma apmeklējis mākslas skolu, kur mācījās zīmēt un gleznot. 13 gadu vecumā skolēnu apmaiņā devās uz Parīzi. Arhitekta izglītību ieguva Valensijā, papildinoties pēcdiploma studijās urbānistikā. Tā kā viņu bija ieinteresējusi izcilu arhitektūras darbu stingrā matemātiskā uzbūve, viņš iestājās Šveices Tehnoloģiju Institūtā ETH (Cīrihe), kur 1979. gadā saņēma inženiera diplomu.

Santjago Kalatravu reizēm dēvē arī par Spānijaas un Šveices arhitektu — Cīrihē viņš arī iepazinās ar savu nākamo sievu, kura studēja tieslietas, Cīrihē Kalatrava izveidoja savu pirmo biroju un, strādādams par asistentu ETH institūtā un pildīdams nelielus privātu klientu pasūtījumus, veiksmīgi piedalījās pasūtījumu konkursā par Cīrihes dzelzceļa stacijas „Štādelhofene” (Stadelhofen) projektu, ko realizēja no 1984. līdz 1990. gadam.

Santjago Kalatravas darbībā īpaša vieta ir dzelzceļa staciju un tiltu būvei.

Savu pirmo tiltu, Pont Bac de Roda Barselonā, kurš tika pasūtīts sakarā ar Barselonas Olimpiskajām spēlēm) Santjago Kalatrava projektēja 1984. gadā. Ar olimpiādi ir saistīts arī telekomunikāciju tornis Montjuic kalnā (Torre Olimpica de Comunicacions) Barselonā, bet visvērienīgākais projekts šajā jomā bija Atēnu Olimpiskā sporta kompleksa pārbūve, lai sagatavotos 2004. gada olimpiādei.

Jau 1989. gadā Santjago Kalatrava atvēra savu otru biroju — Parīzē — un strādāja pie projekta „Lionas lidostas dzelzceļa stacija”. 1991. gadā Kalatrava atvēra savu trešo biroju (Valensijā), lai varētu darboties pie vērienīga projekta „Mākslas un zinātnes pilsēta” (Ciutat de les Arts i les Cièncs de València).

Savu pirmo būvi ASV —Milvoku Mākslas muzeja „Quadracci Pavilion” — Santjago Kalatrava pabeidza 2001. gadā.

2009. gada septembrī tika svinīgi atklāta Santjago Kalatravas projektētā Ljēžas dzelzceļa stacija (Liège-Guillemins) Beļģijā. Nozīmīgs projekts, kas jau ir ticis apstiprināts, būs Pasaules tirdzniecības centra transporta mezgls (Transportation Hub) pie Ground Zero Ņujorkā. Santjago Kalatravam ir arī ambiciozs plāns projektēt debesskrāpi, kas būs visaugstākais (610 metru) visā Ziemeļamerikā, pārspējot līdz šim augstāko ēku (442 metru). Šis projekts — Chicago Spire (Čikāgā) jau ir apstiprināts, būvniecība sākās 2007. gadā, un tai jātiek pabeigtai 2011. gadā.

Ļoti augstu tiek vērtēts Kalatravas darbs „Turning Torso” Malmē (Zviedrija) (2005).

Būdams mākslinieks, arhitekts un inženieris, viņš uzskata, ka šīm jomām ir darbā jābūt vienotām. Bieži vien Santjago Kalatravas darbu pamatā ir dabā noskatītas struktūras — augu lapa, gracioza dzīvnieka apveidi — , kuras rezultātā kļūst par skatītāju apbrīnotiem, bet ne vienmēr praktiskiem, ērtiem un speciālistu viennozīmīgi vērtētiem darbiem. Līdzās neskaitāmām balvām un goda nosaukumiem arhitekts ir sadūries pat ar iedzīvotāju pretestību. Piemēram, viņa iecere uzbūvēt trīs torņus Ovjedo (Oviedo) neguva atsaucību pilsētas valdē.

Kā nepraktiska tiek vērtēta viņa Lisabonas Austrumu stacija (Estação do Oriente), kas nepasargājot no vēja un lietus.

Santjago Kalatrava prot un spēj arī aizstāvēt savus darbus. Spilgts piemērs ir gadījums ar viņa projektēto gājēju tiltiņu Bilbao Zubizuri (basku valodā nozīmē „baltais tilts”, pazīstams arī kā Puente Peatonal del Campo de Volantín). Pilsētas valde atļāva arhitektam, japānim Aratam Isozaki (dzimis 1931.g. 23. jūlijā) izveidot savienojumu ērtākai piekļuvei Isozaki Atea (Puerta Isozaki) torņiem. Kalatrava iesniedza prasību par autortiesību aizskārumu. Tiesa lēma, ka, lai gan uz tiltu attiecas autortiesības, svarīgāka ir sabiedrības drošība. Tomēr autors iesniedza apelāciju un saņēma kompensāciju 30 tūkstošu eiro apmērā.

Ar lielām grūtībām tika būvēts tilts pār Lielo kanālu (Canal Grande) Venēcijā. Projekts tika iesniegts 1996. gadā. Pastāvīgo izmaiņu dēļ konstrukcijas kļuva nestabilas, 10 gadu laikā projekta inspekciju veica vairāk nekā 8 dažādi konsultanti, izmaksas pieauga trīskārtīgi salīdzinājumā ar sākotnēji projektētajām. Darbs tika pabeigts 2008. gada augustā.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Santjago Kalatrava.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)