STS-123

STS-123
Kosmosa kuģis:	Endeavour
Apkalpe:	7
Sākums:	2008. gada 11. marts 06:28:14 UTC
Beigas:	2008. gada 27. marts 00:40:41 UTC
Ilgums:	15 dienas 18 stundas 12 minūtes 27 sekundes
Apkalpes attēls
no kreisās: Džonsons, Gorijs, Linehens, Bēnkens, Reismens, Formens un Doi
Saistītās misijas
Iepriekšējā Nākamā STS-122 STS-124
Citas misijas: SKS-16

STS-123 bija Space Shuttle Endeavour ekspedīcija uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS). Starts notika 2008. gada 11. martā 06:28 UTC no Kenedija kosmiskā centra starta laukuma 39A. 2008. gada 27. martā 00:40:41 UTC Endeavour nolaidās. Lidojuma ilgums bija 15 dienas 18 stundas 12 minūtes 27 sekundes. Šis lidojums bija trešais ilgākais Space Shuttle vēsturē.^[1]

STS-123 misijas galvenais uzdevums bija nogādāt SKS Japānā būvētā moduļa Kibo hermētisko sekciju un Kanādā izgatavoto manipulatoru Special Purpose Dexterous Manipulator. Ar kosmoplānu stacijā ieradās SKS 16. ekspedīcijas jaunais dalībnieks Gerets Reismens, kas nomainīja Leopoldu Eijāru. Misijas laikā tika veiktas piecas iziešanas kosmosā.

Kosmonauts	Virz.¹	Amats	Lidojums pēc skaita	Valsts
Dominiks Gorijs (Dominic Gorie)	↑↓	komandieris	4.	ASV
Gregorijs Džonsons (Gregory Johnson)	↑↓	pilots	1.	ASV
Roberts Bēnkens (Robert Behnken)	↑↓	misijas speciālists 1	1.	ASV
Maikls Formens (Michael Foreman )	↑↓	misijas speciālists 2	1.	ASV
Ričards Linehens (Richard Linnehan )	↑↓	misijas speciālists 3	4.	ASV
Takao Doi	↑↓	misijas speciālists 4	2.	JAXA  Japāna
Gerets Reismens (Garrett Reisman)	↑	SKS lidojuma inženieris	1.	ASV
Leopolds Eijārs (Léopold Eyharts)	↓	SKS lidojuma inženieris	2.	ESA  Francija
¹ — lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)

Endeavour kravas telpā atradās Japānas Kibo moduļa hermetizētā sekcija (Japanese Experiment Logistics Module, Pressurized Section, JLP). Uz Spacelab paletes atradās īpašais manipulators Special Purpose Dexterous Manipulator (SPDM jeb Dextre). Tas bija izjauktā veidā, un bija nepieciešamas kosmonautu trīs iziešanas kosmosā, lai veiktu tā montāžu.

Kosmoplāns bija apgādāts ar elektropārveidotāju Shuttle-to-Shuttle Power Transfer System (SSPTS), kas ļāva pagarināt tā atrašanos pieslēgtam pie stacijas, ņemot elektroenerģiju no SKS elektrosistēmas.

Sākotnēji STS-123 starts bija paredzēts 2008. gada 14. februārī, bet sakarā ar STS-122 degvielas sensoru problēmām palaišana tika atlikta uz laiku, ne agrāku par 11. martu. Endeavour ārējai degvielas tvertnei tika veikti tādas pašas sensotu modifikācijas, kā Atlantis.

2008. gada 11. februārī Endeavour tika pārvietots uz montāžas cehu. 13. februārī tas tika savienots ar ārējo degvielas tvertni un starta paātrinātājiem. 18. februārī nesēja sistēma tika nogādāta starta laukumā 39A.

Piezīme. Šeit par dienu atskaites punktu tiek ņemts apkalpes celšanās laiks (20:28 UTC).

Endeavour starts notika 2008. gada 11. marts 06:28:14 UTC no Kenedija kosmiskā centra starta laukuma 39A.

Apkalpe gāja gulēt 12:28 UTC.

Apkalpe cēlās 11. martā 20:28 UTC un sāka savu pirmo pilno dienu kosmosā. Dienas laikā tika veikta četru stundu kosmoplāna karstumaizsardzības pārklājuma apskati ar Canadarm manipulatoru un Orbiter Boom Sensor System. Bez tam apkalpe gatavoja iekārtas, kas nepieciešamas saslēgšanai ar staciju. Kosmonauti pārbaudīja arī skafandrus, kuros tiks veiktas iziešanas kosmosā.^[2]

13. martā 03:49 UTC Endeavour saslēdzās ar SKS. Lūkas starp kosmoplānu un staciju tika atvērtas 05:36 UTC. Gerets Reismens oficiāli kļuva par SKS 16. ekspedīcijas dalībnieku 07:50 UTC, kad viņš glābšanas kuģī Sojuz TMA-11 ievietoja savu sēdvietu, nomainot pret Leopolda Eijāra, kas atgriezīsies uz Zemi kopā ar STS-123 apkalpi. Ar Canadarm2 no kosmoplāna kravas telpas tika izcelta Spacelab palete ar tai piestiprināto Dextre manipulatoru, un tika pārnesta uz īslaicīgas atrašnās vietu uz Mobile Base System. Sākotnējie mēģinājumi pievadīt elektroenerģiju izjauktajam Dextre nedeva rezultātus. Kanādas speciālisti uz zemes domāja, ka vainīga ir programmatūra, un sāka strādāt pie programmas ielāpa izstrādes. Linehens un Reismens pārbaudīja savus skafandrus, un nakšņošanai apmetās Quest slūžu kamerā pazeminātā spiedienā, tādi sagatavojot savus organismus iziešanai kosmosā.^[3]

Iziešana kosmosā sākās 14. martā 01:18 UTC, tajā piedalījās Ričards Linehens un Gerets Reismens. Virpirms viņi noņēma no Harmony moduļa augšpuses termopārsegu, lai atsegtu Centerline Berthing Camera System, ko izmantos videonoverošanai Japānas moduļa pārvietošanas laikā. Pēc nokļūšanas kosmoplāna kravas telpā viņi veica Kibo moduļa hermetizētās sekcijas (Japanese Experiment Logistics Module, Pressurized Section, JLP) sagatavošanu pārvietošanai uz staciju. Pēc tam kosmonauti pārvietojās uz stacijas fermu, kur veica sākotnējo Dextre montāžu. Viņi piemontēja Orbital Replacement Unit/Tool Changeout Mechanisms (OTCMs) pie manipulatora abām "rokām". Pa to laiku no stacijas iekšpuses Takao Doi vadīja Canadarm2, lai pārvietotu JLP uz īslaicīgo novietni Harmony moduļa augšpusē. Komponents tika pieslēgts 08:06 UTC. Kosmonautu iziešana beidzās 08:19 UTC, ilgums — 7 stundas 1 minūte.^[4]

Pa to laiku Kanādas inženieri ielādēja jauno programmas ielāpu, bet SPDM joprojām nedarbojās. Tad viņi secināja, ka Dextre problēmas ar enerģiju radīja slikts datu kabeļu savienojums uz paletes. Speciālisti cerēja, ka, pievienojot SPDM pa tiešo pie stacijas manipulatora, būs labs kabeļu savienojums, un problēma tiks atrisināta.^[5]

15. martā 01:23 UTC tika atvērtas lūkas uz jaunpievienoto JLP. Takao Doi un SKS 16. ekspedīcijas komandiere Pegija Vitsone pirmie iegāja modulī.^[6] Turpmākās dienas laikā apkalpe pārnesa sensoru stieni Orbiter Boom Sensor System (OBSS) no stacijas manipulatora uz kosmoplāna manipulatoru, lai vēlāk to novietotu uz stacijas fermas pagaidu glabāšanā. Ar Canadarm2 tika saņemts Special Purpose Dexterous Manipulator, lai pārbaudītu tā darbību, un tas darbojās kā paredzēts.^[7][8]

Otrā iziešana, kurā piedalījās Ričards Linehens un Maikls Formens, sākās 15. martā 23:49 UTC. Viņi veica Dextre "roku" piemontēšanu pie tā "ķermeņa". Iziešanas beigās kosmonauti noņēma no SPDM termopārklājus, kas bija nepieciešami tā uzstādīšanas laikā. Sakarā ar problēmām dažu skrūvju atskrūvēšanā, viņiem pietrūka laika visu pārklāju noņemšanai, un tas tika izdarīts nākamajā iziešanā. Ārpuskuģa aktivitātes beidzās 06:57 UTC, ilgums 7 stundas 8 minūtes. Pa to laiku Japānas kosmonauts darbojās JLP modulī, konfigurējot eksperimentu un uzglabāšanas skapjus.^[9]

Ar Special Purpose Dexterous Manipulator tika veikti dažādi testi, lai pārbaudītu tā darbību. Izmēģinājumi bija sekmīgi.^[10][11]

17. martā 22:51 UTC sākās 3. iziešana kosmosā, kuru veica Ričards Linehens un Roberts Bēnkens. Kosmonauti pabeidza Dextere manipulatora montāžu — pievienoja instrumentu turētāju, kā arī kameras un apgaismojuma iekārtu (Camera Light Pan Tilt Assembly, CLPA). Viņi sagatavoja Spacelab paleti atgriešanai atpakaļ kosmoplāna kravas telpā. Pēc tam uz atklātās platformas ESP-2 pie Quest slūžu kameras viņi uzstādīja vairākas stacijas rezerves daļas, starp kurām bija manipulatora Canadarm2 savienojums un divas strāvas pārslēgšanas ierīces DCSU. Kosmonauti mēģināja uzstādīt eksperimentu iekārtu MISSE 6 pie Columbus moduļa, bet nevarēja atvērt turētājbultas.Ārpuskuģa aktivitātes beidzās 18. martā 05:44 UTC, ilgums 6 stundas 53 minūtes.^[12][13]

Endeavour komandieris Dominiks Gorijs dienu pavadīja, noskaidrojot kondensāta rašanās cēloni dzesēšanas vadā kosmoplāna viduskājā zem grīdas.

Eijārs un Džonsons vadīja stacijas manipulatoru, un Special Purpose Dexterous Manipulator tika pārvietots uz Destiny laboratorijas augšpusi pie viena no manipulatora satveršanas vietām, kurai ir elektroenerģijas un datu savienojums. Pēc tam Džonsons un Reismens ar Canadarm2 pārvietoja tukšo Spacelab Logistics Pallet uz Endeavour kravas telpu.^[14][15]

Diena tika pavadīta bez nozīmīgām operācijām. Apkalpe gatavojās nākamās dienas iziešanai kosmosā. Pēcpusdienā notika telefona sarunas ar Japānas premjerministru Jasuo Fukudu, japāņu studentiem un vairākiem TV kanāliem.^[16]

Ceturtā iziešana sākās 20. martā 22:04 UTC, un tajā piedalījās Roberts Bēnkens un Maikls Formens. Vispirms viņi nomainīja elektroierīci Remote Power Controller Module (RPCM) uz stacijas fermas. Viņiem vajadzēja arī pārslēgt enerģijas piegādi uz žiroskopu CMG-2, bet nevarēja atvienot vienu no konektoriem uz Z1 fermas. Līdz ar to CMG-2 turpinās darboties ar primāro RPCM, līdz konektors netiks atvienots. Pēc tam kosmonauti nodarbojās ar kosmoplāna karstumaizsardzības plāksnīšu remonta ierīces Tile Repair Ablator Dispenser un substances Shuttle Tile Ablator-54 (STA-54) izmēģināšanu. Iegūtie paraugi tiks atgriezti uz zemi izpētei. Viņi arī noņēma atlikušo pārklāju no Dextre, kā arī dažus starta stiprinājumus, kas vēl bija palikuši uz Harmony moduļa, lai sagatavotu vietu Kibo laboratorijas moduļa pievienošanai nākamajā Space Shuttle misijā. Iziešana beidzās 21. martā 04:28 UTC, ilgums — 6 stundas 24 minūtes.^[17]

Tika veikta Endeavour karstuma vairoga papildu pārbaude ar Orbital Boom Sensor System. Apkalpe turpināja pārvietot kravas starp kosmoplānu un staciju.^[18]

22. martā 20:34 UTC sākās piektā iziešana atklāta kosmosā, kuru veica Bēnkens un Formens. Vispirms viņi palīdzēja nostiprināt kosmoplāna manipulatora palīgstieni Orbiter Boom Sensor System (OBSS) pie stacijas fermas. To kopš Columbia katastrofas izmanto kosmoplāna apakšas apskatei, un tas vienmēr tiek atgriezts uz zemi. Šoreiz OBSS bija jāatstāj stacijā, jo nakamajā misijā (STS-124) tam nebūs vietas kravas telpā Kibo laboratorijas lieluma dēļ. Pēc OBSS novietošanas Bēnkens Columbus ārpusē uzstādīja eksperimentu iekārtu MISSE-6, kuru neizdevās izverst 2. iziešanas reizē. Pa to laiku Formens pārbaudīja saules bateriju grozāmo savienojumu SARJ, kur agrāk tika fiksētas anomālijas tā darbībā. Iziešana beidzās 23. martā 02:36 UTC, ilgums — 6 stundas 2 minūtes.^[19]

Apkalpe gatavojās stacijas atstāšanai. Tika pakotas mantas un pārnestas uz kosmoplānu. Notika preses konference ar zemi.

Lūkas starp kosmoplānu un staciju tika aizvērtas 25. martā aptuveni 09:49 UTC. Atvienošanās bija plānota 11:57 UTC, bet aizkavējās sakarā ar problēmām, nofiksējot saules bateriju paneli atvienošanās operaciju drošībai. 12:25 UTC Endeavour atvienojās no SKS. Tika veikts tradicionālais stacijas aplidojums, un 14:08 UTC tika iedarbināti Space Shuttle dzinēji, lai attālinātos no stacijas.^[20]

Apkalpe gatavojās nolaišanās operācijām.^[21]

Pirmajā nolaišanās iespējā 26. martā 23:05 UTC netika dota atļauja nolaisties slikto laika apstākļu dēļ Floridā.^[22] Otrajā aplī laiks bija pieņemams, un 2008. gada 27. martā Endeavour veica nolaišanos. Pakaļējie riteņi pieskārās skrejceļam 00:39:08 UTC, 00:39:17 pieskārās priekšējā šasija, kosmoplāns apstājās 00:40:41.^[23]

	Misija	Kosmonauti	Sākums (UTC)	Beigas	Ilgums	Darbība
	STS-123 EVA 1	Ričards Linehens Gerets Reismens	14.03.2008. 01:18	14.03.2008. 08:19	7 stundas 01 minūte	Kibo moduļa hermetizētās sekcijas sagatavošana izcelšanai no kosmoplāna kravas telpas, Special Purpose Dexterous Manipulator montāža.
	STS-123 EVA 2	Ričards Linehens Maikls Formens	15.03.2008. 23:49	16.03.2008. 06:57	7 stundas 08 minūtes	Special Purpose Dexterous Manipulator montāžas turpināšana.
	STS-123 EVA 3	Ričards Linehens Roberts Bēnkens	17.03.2008. 22:51	18.03.2008. 05:44	6 stundas 53 minūtes	SPDM montāžas pabeigšana. Spacelab paletes sagatavošana atgriešanai uz zemi. Rezerves daļu uzstādīšana uz ESP-2. MISSE 6 eksperimentu uzstādīšana (neveiksmīga).
	STS-123 EVA 4	Roberts Bēnkens Maikls Formens	20.03.2008. 22:04	21.03.2008. 04:28	6 stundas 24 minūtes	Remote Power Controller Module nomaiņa, plāksnīšu remonta eksperimenti.
	STS-123 EVA 5	Roberts Bēnkens Maikls Formens	22.03.2008. 20:34	23.03.2008. 02:36	6 stundas 02 minūtes	Orbiter Boom Sensor System nostiprināšana pie stacijas fermas, MISSE-6 uzstādīšana, SARJ apskate

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: STS-123

s d l NASA kosmiskās programmas un astronauti Mercury programma (1959—1963) Glenns Grisoms Kārpenters Kūpers Šepards Širra Gemini programma (1965—1966) Ārmstrongs Basets† Bormans Gordons Grisoms Jangs Kolinss Konrāds Kūpers Lovels Makdivits Oldrins Sernans Sī† Skots Stefords Širra Vaits Apollo programma (1966—1972) Aisels Ārmstrongs Bīns Brends Bormans Čeifī† Djūks Enderss Evanss Ērvins Gordons Grisoms† Heizs Jangs Kaningems Kolinss Konrāds Lovels Oldrins Makdivits Metinglijs Mičels Rūsa Sernans Skots Sleitons Stefords Svaigerts Šepards Širra Šmits Šveikarts Vaits† Vordens Skylab programma (1973—1979) Skylab 2 (1973): Kervins, Konrāds, Veics Skylab 3 (1973): Bīns, Geriots, Lousma Skylab 4 (1973—1974): Gibsons, Kārs, Pougs Space Shuttle programma (1972—2011) Enterprise (1977): Engls, Fulertons, Heizs, Trulijs Columbia (1981—2003): STS-1; STS-2; STS-3; STS-4; STS-5; STS-9; STS-61-C; STS-28; STS-32; STS-35; STS-40; STS-50; STS-52; STS-55; STS-58; STS-62; STS-65; STS-73; STS-75; STS-78; STS-80; STS-83; STS-94; STS-87; STS-90; STS-93; STS-109; STS-107† Challenger (1983—1986): STS-6; STS-7; STS-8; STS-41-B; STS-41-C; STS-41-G; STS-51-B; STS-51-F; STS-61-A; STS-51-L† Discovery (1984—2011): STS-41-D; STS-51-A; STS-51-C; STS-51-D; STS-51-G; STS-51-I; STS-26; STS-29; STS-33; STS-31; STS-41; STS-39; STS-48; STS-42; STS-53; STS-56; STS-51; STS-60; STS-64; STS-63; STS-70; STS-82; STS-85; STS-91; STS-95; STS-96; STS-103; STS-92; STS-102; STS-105; STS-114; STS-121; STS-116; STS-120; STS-124; STS-119; STS-128; STS-131; STS-133 Atlantis (1985—2011): STS-51-J; STS-61-B; STS-27; STS-30; STS-34; STS-36; STS-38; STS-37; STS-43; STS-44;STS-45; STS-46; STS-66; STS-71; STS-74; STS-76; STS-79; STS-81; STS-84; STS-86; STS-101; STS-106; STS-98; STS-104; STS-110; STS-112; STS-115; STS-117; STS-122; STS-125; STS-129; STS-132; STS-135 Endeavour (1992—2011): STS-49; STS-47; STS-54; STS-57; STS-61; STS-59; STS-68; STS-67; STS-69; STS-72; STS-77; STS-89; STS-88; STS-99; STS-97; STS-100; STS-108; STS-111; STS-113; STS-118; STS-123; STS-126; STS-127; STS-130; STS-134 Starptautiskās kosmosa stacijas ekspedīcijas (kopš 2000) 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19. 20. 21. 22. 23. 24. 25. 26. 27. 28. 29. 30. 31. 32. 33. 34. 35. 36. 37. 38. 39. 40. 41. 42. 43. 44. 45. 46. 47. 48. 49. 50. 51. 52. 53. 54. 55. 56. 57. 58. 59. 60. 61. 62. 63. 64. 65. 66. 67. 68. 69. 70.