Miera dārzs

Koordinātas: 56°56′43.39″N 24°8′17.43″E / 56.9453861°N 24.1381750°E / 56.9453861; 24.1381750

Miera dārzs ir parks Rīgā, Latgales apkaimē, kuru ierobežo Katoļu, Kalupes, Daugavpils un Jēkabpils iela. Jēkabpils iela to atdala no Klusā dārza. Dārza platība ir 3,6 hektāri.

Parks izveidots 1908. gadā teritorijā, kur no 1773. gada līdz 1872. gadam atradās trūcīgo kapi. Plānošana notika jau 1904. gadā, kad Georgs Kūfalts izveidoja šī parka projektu. Viņš iesniedza Dārzu pārvaldei projektu un maksas aprēķinu 6945 kvadrātasu liela parka ierīkošanai. 1905. gadā arī Rīgas pilsētas dome nolēma pakāpeniski pārveidot slēgto pilsētas kapsētu sabiedriskajā dārzā. Pilsētas rīcībā dārza ierīkošanai tika nodota arī neizmantotā katoļu kapsētas daļa 818 kvadrātasu platībā. Šī kapsēta bija slēgta 1885. gadā. Līdz ar to Kūfalts izstrādāja jaunu projektu, iekļaujot topošā dārza teritorijā arī katoļu kapsētas daļu. Līdz ar to dārza platība palielinājās līdz 7461 kvadrātasij.

Kapsētas teritorijā bija daudz lielu koku. Tie tika saglabāti un ar jauno stādījumu palīdzību apvienoti atsevišķās grupās. Brīvajās vietās izveidoja zālājus. Parka plānojumā izmantoti ainavu dārza kompozīcijas elementi. Apliecinot cieņu pret apglabātajiem, pieminekļus pie koptajiem kapiem saglabāja, bet nekopto kapu pieminekļus un piemiņas plāksnes novietoja zem vecu liepu grupas.

Dārzā izvietoja atpūtas solus, kā arī ierīkoja ūdensvadu parka laistīšanai. Gar Katoļu un Palisādes ielām 1909. un 1910. gadā uzcēla jaunu koka sētu ar mūrētiem ķieģeļu stabiem un mūrētu pamatni. Arī slēgtā katoļu kapsēta no dārza teritorijas tika nodalīta ar koka žogu. 1908. dārzs tika nodots publiskā lietošanā. Dārza nosaukumu izvēlējās, pieminot bijušo kapsētu.

Pirmā pasaules kara laikā Miera dārzs nebija cietis. 20. gadu gadu sākumā, kamēr dārzs vēl nebija pārveidots, tur tika organizēti sportistu treniņi. Ņemot vērā to, ka iepriekš šeit atradās kapsēta, pilsētas valde nedeva atļauju rīkot šeit koncertus un deju vakarus.

20. gadu beigās pēc Andreja Zeidaka projekta sākās dārza pārveide. Zeidaks uzskatīja, ka dārzs vairs neatbilst laikmeta prasībām. Dārzā tika izbūvēti rotaļu un koncertu laukumi. Dārza platību palielināja, pievienojot slēgtās katoļu kapsētas teritoriju. Šajā dārza daļā pēc arhitekta A. Bisenieka skices uzcēla mūzikas gliemežnīcu un ierīkoja koncertlaukumu 5000 apmeklētājiem. 1927. gadā parkā novietoja tēlnieka Riharda Maura veidoto vāzi Memento mori (atceries nāvi), kas bija veidota makslīgā akmens. Tā arī palika vienīgā norāde, ka šeit kadreiz ir bijuši kapi.

Pēc Otrā pasaules kara dārzā atjaunoja stādījumus. 60. gados to nedaudz paplašināja. Dārza ainavā uz pārējo koku fona spēcīgi izceļas baltās apses, kas paceļas pāri pārējiem kokiem. Arī vecās Eiropas un Ledebūra lapegles piešķir apstādījumiem īpašu savdabību. Pavasaros sārtiem ziediem krāšņi zied lielziedu pildītās divirbuļu vilkābeles. Dārzā aug apmēram 11 vietējo koku un krūmu sugas, kā arī 45 svešzemju augu sugas.^[1]

Parkā atrodas Sv. Franciska Romas katoļu baznīca.