Limfmezgli

Limfmezgli (latīņu: nodi lymphatici) ir limfātiskās sistēmas daļa — nelieli ovāli vai apaļi veidojumi limfvadu ceļos, kuri var būt no kniepadatas galviņas līdz rieksta lielumam. Tie ir bioloģiski aktīvi caurplūstošās limfas filtri, kas aiztur infekciju un svešķermeņus, kā arī limfa limfmezglos bagātinās ar limfocītiem. Limfmezglos veidojas arī antivielas, kas nodrošina organisma imunitāti.^[1]

Limfmezgli parasti ir izvietoti grupās gar lielākajām vēnām. Katram limfmezglam vienā pusē ir padziļinājums — vārti, kur ieiet artērija un nervi, bet iziet vēnas un aiznesējlimfvadi. No limfmezgla izvelvētās puses iepretim vārtiem limfmezglā ieiet pienesējlimfvadi. Limfmezglu ietver saistaudu kapsula, no kuras mezglā ieiet nelielas starpsienas. Starp tām atrodas limfoidālie audi, t.i., retikulārie audi, kuru cilpās attīstās limfocīti, kurus caurplūstošā limfa ievada asinsritē. Limfmezglu grupas, caur kurām plūst kāda noteikta orgāna vai ķermeņa apvidus limfa, sauc par apvidus (reģionārajiem) limfmezgliem.^[1]