Lietuvas ģeogrāfija

Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: Jālatvisko ģeogrāfiskie nosaukumi Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Lietuva ir lielākā un apdzīvotākā no Baltijas valstīm. Lietuvas reljefs galvenokārt ir līdzens, augstienes izvietotas rietumos un austrumos, tomēr to augstums nepārsniedz 300 m virs jūras līmeņa. Lietuvas platība — 65,2 tūkst. km². Ezeru un purvu platība aizņem aptuveni 30% teritorijas.^{[nepieciešama atsauce]}

Lietuvas ģeogrāfiskās koordinātas:

• Ziemeļos — 56°27' ziemeļu platums (uz ziemeļrietumiem no Asparišķu ciema, Biržu rajonā);
• Dienvidos — 53°54' ziemeļu platums (uz dienvidaustrumiem no Kabeļu ciema, Varēnas rajonā);
• Rietumos — 20°56' austrumu garums (uz dienvidrietumiem no Nidas, Neringas pašvaldībā);
• Austrumos — 26°51' austrumu garums (uz dienvidaustrumiem no Vosiūnu ciema, Ignalinas rajonā).

Lietuva atrodas ģeogrāfiskajā Eiropas centrā, to 1990. gadā noteica Francijas ģeogrāfijas institūtā Parīzē.^[1] Tas ir — 54°54' ziemeļu platums un 25°19' austrumu garums. Eiropas centrs atrodas 26 km uz ziemeļiem no Viļņas, pie Viļņas—Molētu šosejas. Ģeogrāfiskais Lietuvas centrs atrodas netālu no Ķēdaiņiem. Šī punkta koordinātas ir — 55°10' ziemeļu platums un 23°39' austrumu garums.

Augstākie Lietuvas kalni

1. Aukštojs — 293,84 m;
2. Jozapine — 293,6 m;
3. Kropīne — 293,4 m;
4. Nevaišu kalns — 288,9 m.

Garākās upes:

Lielākie ezeri:

• Drūkšu ezers — 4479,0 ha
• Dīsnu ezers — 2439,4 ha
• Dusas ezers — 2334,2 ha
• Sartu ezers — 1331,6 ha
• Lodis — 1320,0 ha

(Vištītis — 1792,0 ha — atrodas uz robežas ar Kaļiņingradas apgabalu)

Lielākie purvi (km²)

• Žuvinto palios — 68,5
• Čepkelių raistas — 58,6
• Didysis tyrulis — 47,2
• Baltosios Vokės pelkė — 40,1
• Praviršulio tyrulis — 36,4

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme lielākoties ir smilšaina un mālaina. Galvenie dabas resursi — smilts, māls, grants, arī ~1,6 miljoni m³ naftas, dienvidaustrumu apvidū — dzelzs rūda un granīts.

Klimats — mērens, no jūriskā pārejošs uz kontinentālu, mitrs gan ziemā, gan vasarā. Zemākais punkts — Nemunas deltā, pie Kaļiņingradas robežas (—1,3 m), augstākais — Augstais kalns (293,84 m) Medininku augstienē.

Lietuvā valda mērenais klimats, pakāpeniski pārejot no jūras uz kontinentālo.

Ziemas ir nepastāvīgas, ar biežiem atkušņiem. Debesis bieži sedz mākoņi, snieg sniegs, ir slapjš sniegs, pie jūras bieži līst. Vidējā gaisa temperatūra svārstās no -3 °C piejūras reģionos līdz -6 °C austrumu apvidos. Dažkārt novērojamas spēcīgas vētras ar stipru vēju, bieži plosās sniegputenis, mēdz būt kailsals, kā arī slapjdraņķis.

Pavasaris Lietuvā ir nepastāvīgs, bieži ir apmācies, bet skaidrās dienās temperatūra arvien pieaug, un maijs nereti ir pats skaidrākais gada mēnesis. Aprīlī bieži snieg, bet maijā mēdz būt arī lietus ar pērkona negaisu, Maija sākumā ir bijis arī slapjdraņķis.

Vasara Lietuvā vidēji silta. Karstu un sausu gaisu nomaina lietains un vēss laiks. 2006. gada jūlija mēnesī gandrīz nepārtraukti valdīja karsts un sauss laiks.

Rudenī bieži ir apmācies, vējains un lietains laiks, īpaši pie jūras.

2005. gadā vidējā gaisa temperatūra bija no +6,1 līdz +8,3 °C.

Piezīmes:

• Līdz 2000. g. vidējais sniega segas biezums un lielākais augsnes sasaluma dziļums pie Klaipēdas bija novērots Vēžaičos.
• Likvidējot agrometeoroloģiskos novērojumus, augsnes sasaluma dziļums no 2000. g. tiek mērīts meteoroloģisko staciju tuvumā.

Lietuvā aizsargājamo teritoriju platība ir 9988 km², kas sastāda 15,3% no Lietuvas kopplatības.

Aizsargājamo teritoriju struktūra un platība:

• 188 777 ha — Biosfēras poligoni
• 177 994 ha — Liegumi
• 436 922 ha — Reģionālie parki
• 156 946 ha — Nacionālie parki
• 37 250 ha — Rezervāti