Jervas zeme

Jervas zeme vai Jerva (igauņu: Järvamaa, latīņu: Jervia, vācu: Jerwen) bija senās Igaunijas zeme līdz 13. gadsimta sākumam, kuras teritoriju tagad aizņem Jervas apriņķis ar galvaspilsētu Paidē. Kā galvenais ciems Indriķa hronikas tekstā minēta Kareda, kas tolaik bijis "ļoti skaists un liels ciems".

• Lopegunde uz robežas ar Viruzemi.
• Apkārtējie novadi bija Mehu un Nurmegunde, kas arī izpostīti karagājienā uz Jervu, tādēļ var pieņemt, ka tie bijuši cieši saistīti novadi.

Pirmais krusta karagājiens uz Jervu notika 1211./1212. gada ziemā un to organizēja Livonijas bīskaps Alberts fon Bukshēvdens un Igaunijas bīskaps Teoderihs no Turaidas. Tajā piedalījās aptuveni 4000 krustneši un Zobenbrāļu ordenis, kā arī viņu sabiedrotie līvu un letu karavīri.

Otrais krusta karagājiens uz Jervu notika 1216./1217. gada ziemā un tajā bez krustnešiem piedalījās arī viņu sabiedrotie līvu, letu un ugauņu karavīri. Krustneši izpostīja Jervas un Virijas zemes. Pēc tam Jervas vecākie apsolīja pieņemt kristīgo ticību.

Pēc tam Jervas zeme tika iekļauta teritorijā, ko savā starpā sadalīja Livonijas bīskaps un Zobenbrāļu ordenis, vēlāk Livonijas ordenis, pēc Livonijas kara tā tika iekļauta Zviedru Igaunijas un krievu Igaunijas guberņas sastāvā.

• Livonijas krusta kari
• Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)
• Otrais karagājiens uz Jervu (1217)