[go: up one dir, main page]
More Web Proxy on the site http://driver.im/Pāriet uz saturu

Hasana tornis

Vikipēdijas lapa
Hasana tornis
Hasana tornis
Hasana tornis (Maroka)
Hasana tornis
Hasana tornis
Vispārīga informācija
Tips minarets
Arhitektūras stils Almohādu arhitektūra
Pilsēta Rabāta
Valsts Karogs: Maroka Maroka
Koordinātas 34°1′26.98″N 6°49′22.17″W / 34.0241611°N 6.8228250°W / 34.0241611; -6.8228250Koordinātas: 34°1′26.98″N 6°49′22.17″W / 34.0241611°N 6.8228250°W / 34.0241611; -6.8228250
Būvniecības sākums 1195
Augstums 44,3 m

Hasana tornis (franču: Tour Hassan; arābu: صومعة حسان) ir nepabeigtas mošejas minarets Rabātā, Marokā.[1] Torņa celtniecība tika uzsākta 1195. gadā un tam tika paredzēts kļūt par lielāko minaretu pasaulē kopā ar mošeju, kas arī bija paredzēta kā pasaulē lielākā. 1199. gadā nomira sultāns Abū Jusufs Jakubs al-Mansurs un mošejas celtniecība tika pārtraukta. Tornis sasniedza 44 metru augstumu, apmēram pusi no paredzētajiem 86 metriem. Arī pārējā mošeja bija nepabeigta — uzbūvētas vairākas sienas un 200 kolonnas. Tornis, kas būvēts no sarkana smilšakmens,[2] kopā ar mošejas atliekām un mūsdienās celto Muhameda V mauzoleju veido svarīgu vēsturisko un tūrisma kompleksu Rabātā.

Sienas drupas pie Hasana torņa

Kāpņu vietā tornī ir izmantotas rampas. Tās būtu ļāvušas muedzinam tornī uzjāt ar zirgu, lai sauktu uz lūgšanām.

Jakubs al-Mansurs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hasana torņa veidotājs Jakubs al-Mansurs bija Almohādu kalifāta, berberu musulmaņu impērijas Magribā un Ibērijā, pārstāvis.

Pasaules mantojuma statuss

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rabātas vēsturiskais centrs 1995. gada 1. jūlijā tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma kandidātu sarakstā kultūras kategorijā.[3] 2012. gadā tas tika atzīts par Pasaules mantojuma objektu.[4][5][6]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Encyclopædia Britannica online
  2. William A. Hoisington, Lyautey and the French Conquest of Morocco, 1995, Palgrave Macmillan, 292 pages ISBN 0-312-12529-1
  3. Tour Hassan — UNESCO World Heritage Centre
  4. «Rabat, Modern Capital and Historic City: a Shared Heritage». UNESCO. 2012. Skatīts: 2013-10-06.
  5. «Rabat». World Heritage Site. September 2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-08-17. Skatīts: 2013-10-06. Arhivēts 2013-08-17 Wayback Machine vietnē.
  6. «Rabat Named UNESCO World Heritage Site». Caribbean News Digital. 2012-11-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-02-22. Skatīts: 2013-10-06. Arhivēts 2014-02-22 Wayback Machine vietnē.