Hormoni
Hormoni ir bioloģiski aktīvas vielas, ko izstrādā iekšējās sekrēcijas dziedzeri un arī audi citos orgānos.
Hormoni ar asinīm nokļūst visos orgānos un piedalās šūnu specifisko funkciju regulācijā, tādējādi ietekmējot organisma augšanu, fizisko un psiholoģisko attīstību, dzimumsistēmas stāvokli, vielmaiņu un citus procesus. Pubertātes sākumā starpsmadzenes ar hormonu starpniecību iedarbojas uz smadzeņu piedēkli jeb hipofīzi un tā sāk pastiprināti izdalīt hormonus. Tie ierosina dzimumhormonu veidošanos dzimumdziedzeros — sēkliniekos un olnīcās.
Hormoni ir viens no ķīmisko signālu veidiem. Tie izplatās organisma šķidrajā vidē un regulē tā darbību, piesaistoties pie noteiktu šūnu receptoriem, aizsākot ķīmisko reakciju virkni. Taču informācijas pārraide ar hormonu starpniecību notiek lēnāk nekā pārraide pa nervu šūnām.
Ar hormonu starpniecību notiek sazināšanās starp orgāniem un audiem fizioloģisko procesu regulēšanai un uzvedības aktivitātēm, tādām kā gremošana, vielmaiņa, elpošana, miegs, ekskrēcija, stress, augšana un attīstība, kustība, vairošanās, garastāvoklis u.c.[1][2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Neave N (2008). Hormones and behaviour: a psychological approach. Cambridge: Cambridge Univ. Press. ISBN 978-0521692014. Lay summary – Project Muse
- ↑ "Hormones". MedlinePlus. U.S. National Library of Medicine
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Hormoni| Medicīnas termins (latviski)
 | Šis ar bioķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|