Kloākaiņi

Kloākaiņi Monotremata (Bonaparte, 1837)
Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Apakšklase	Pirmzīdītāji (Prototheria)
Kārta	Kloākaiņi (Monotremata)
Iedalījums
Ehidnu apakškārta (Tachyglossa) Pīļknābju apakškārta (Platypoda)
Kloākaiņi Vikikrātuvē

Kloākaiņi jeb oldējēji^[1] (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria). Tā ir neliela visprimitīvāko zīdītāju grupa, kuru sauc arī par dējējzīdītājiem. Atšķirībā no dzemdētājzīdītājiem (Theria), kuru mazuļi nāk pasaulē piedzimstot, kloākaiņi dēj olas un mazuļi izšķiļas no tām.^[2] Zinātniskais nosaukums Monotremata atvasināts no grieķu valodas un latviski nozīmē kloaka (monos — 'vienīgais', trema — 'caurums'), atspoguļojot faktu, ka urīnvads un dzimumorgānu izvadkanāli atveras kloākā, nevis patstāvīgi uz āru.

Šajā kārtā ir 5 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs un 2 dzimtās. Mūsdienu kloākaiņi atkarībā no sugas dzīvo Austrālijā, Tasmanijā un Jaungvinejā, lai gan vecākās fosilijas ir atrastas Dienvidamerikā, Argentīnā.^[2] Iespējams, ka kloākaiņu evolūcija sākusies ārpus Austrālāzijas reģiona.^[3]

Līdzīgi kā citi zīdītāji kloākaiņi ir siltasiņu dzīvnieki. To ķermeni klāj matojums, mātes mazuļus baro ar pienu, apakšžoklis sastāv no viena kaula un vidusausi veido trīs skrimšļi, kas atrodas galvaskausa iekšpusē.^[4] Kloākaiņiem ir arī vairākas pazīmes, kas tiem ir kopīgas ar rāpuļiem un somaiņiem. Tiem trūkst lielā smadzeņu saikļa (corpus callosum), kāds ir raksturīgs placentāļiem. ^[5] Lielais smadzeņu saiklis ir galvenais komunikācijas savienojums starp kreiso un labo smadzeņu puslodi. Alternatīvs savienojums starp abām puslodēm ir mazais smadzeņu saiklis (anterior commissure). Kloākaiņiem un somaiņiem atšķirībā no placentāļiem tas ir vienīgais smadzeņu pusložu savienojums.^[6]

Gan ehidnām, gan pīļknābjiem pieaugušiem īpatņiem nav zobu, lai gan aizvēsturisko kloākaiņu fosilijām un mūsdienu pīļknābju mazuļiem ir dzerokļi.^[7] Barības sasmalcināšanai tiek izmantotas cietās aukslējas.^[3] Kloākaiņu žokļi un mutes atvēršanas muskuļi ir veidoti atšķirīgi, salīdzinot ar citiem zīdītājiem. Arī to plecu joslā ir vairāk kaulu. Gaita ir līdzīga rāpuļiem, tā kā ekstremitātes anatomiski izvietotas ķermeņa sānos nevis apakšā kā citiem zīdītājiem. Uz pakaļkāju elkoņa locītavām kloākaiņiem aug pieši. Ehidnām un pīļknābju mātītēm pieši ir rudimentāri, atgādinot pumpurus, kas nokrīt pirms dzīvnieks ir sasniedzis gada vecumu. Toties pīļknābju tēviņiem piesis ir savienots ar indes dziedzeri, kas pārošanās sezonas laikā izstrādā spēcīgu indi.^[3][8] Kloākaiņi barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, kurus tie atrod, ar jutīgajiem knābjiem uztverot to elektromagnētiskos impulsus.^[3]

Galvenā atšķirība starp kloākaiņiem un pārējiem zīdītājiem ir to vairošanās sistēma. Kloākaiņu vairošanās sistēma ir ļoti līdzīga rāpuļu sistēmai. Abām dzīvnieku grupām atšķirībā no dzemdētājzīdītājiem ir tikai viens izvadkanāls — kloāka, kur savienojas gan urīnvada, gan dzimumorgānu izvadkanāli. Kloākaiņi tāpat kā rāpuļi dēj olas, lai gan kloākaiņiem olas kādu brīdi atrodas mātes ķermenī. Šajā laikā mātes ķermenis olu aktīvi apgādā ar barības vielām. Kloākaiņi tāpat kā citi zīdītāji mazuļus baro ar pienu, bet kloākaiņiem nav zīdekļa un piens no dziedzeriem izdalās caur paplašinātām ādas porām. Visām kloākaiņu sugām ir salīdzinoši ilgs mūžs, tiem ir ļoti zemi vairošanās rādītāji un vecāki samērā ilgi rūpējas par saviem mazuļiem. Pēc izšķilšanās no olas mazulis ir ļoti nevarīgs un vāji attīstīts, tādēļ līdz zināmam vecumam tas tiek slēpts.^[3]

Kloākaiņu vielmaiņa, salīdzinot ar pārējiem zīdītājiem, ir ļoti lēna. Pīļknābju ķermeņa temperatūra vidēji ir 32°C (salīdzinoši somaiņiem 35°, placentāļiem 37°C).^[9] Zinātnieki uzskata, ka šāda ķermeņa temperatūra nevis bija raksturīga visai lielajai kādreizējai kloākaiņu grupai, bet gan dažas sugas (tādējādi neizmirstot) spēja piemēroties un mainīties līdz ar zemes laika apstākļiem, tiem lēnām kļūstot vēsākiem.^[10][11]

Kloākaiņiem atkarībā no tā, kurai dzimtai tie pieder, termoregulācija ir atšķirīga. Pīļknābjiem ķermeņa temperatūra saglabājas apmēram vienāda visu laiku, bet ehidnām normāla ķermeņa temperatūra ir tikai tad, kad tās ir aktīvas. Aukstā laikā ehidnas it kā izslēdzas, iemiegot līdzīgi kā citi zīdītāji ziemas miegā. Kloākaiņu piens satur antibakteriālas olbaltumvielas, kādas nav citiem zīdītājiem, iespējams, tādējādi kompensējot mazāk sterilos piena zīšanas apstākļus.^[12]

Kloākaiņu kārta (Monotremata)

• Ehidnu apakškārta (Tachyglossa)
  • Ehidnu dzimta (Tachyglossidae)
    • ģints: Ehidnas (Tachyglossus)
    • ģints: Proehidnas (Zaglossus)
    • ģints: † Megalibgwilia
• Pīļknābju apakškārta (Platypoda)
  • Pīļknābju dzimta (Ornithorhynchidae)
    • ģints: Pīļknābji (Ornithorhynchus)
    • ģints: † Obdurodon
  • dzimta: †Kollikodontidae
  • dzimta: †Steropodontidae

(†) — Izmirušu organismu grupa.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kloākaiņi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)
• Latvijas Dabas muzejs: Austrālijas ehidna Tachyglossus aculeatus Shaw^{[novecojusi saite]}